Linda Treija

SIGNE VANADZIŅA – MELLENES AR PIENU

 

Signes gleznu pasaule ar radībiņām, priekšmetiem un citiem tēliem Latvijas mākslas vērotājam ir labi pazīstama. Šo dzīvīgo pasauli es jau centos aprakstīt  Signes Vanadziņas mākslas izstādes ielūgumā[1]. Zvaigžņu skaitītājs vēro kā audekla debesīs uzplaukst apreibinoši toņi, kaut kur pamalē aust dzidri krāsu pleķi un debesu jumā ota kā lidmašīna iezīmē švuncīgas līnijas. Tā uzbur ceptu pīli ar āboliem, izbirdina ķiršus pa visu galda virsmu, paslēpj audekla stūrītī kādu bumbieru pārīti un noliec vītola zarus pie pašas zemes. Lietus lāses, krītošas zvaigznes vai vēja pūstas lapas atstāj tikai pa kādai krāsainai švīkai audeklā, bet reizēm tās satrakojas un sašvīko vai visu gleznu. Viss uzmeistarotais tad sāk plūst pāri audekla malām un iekrāso arī debesu rāmi. „Tās ir Signes gleznas,” viņš nomurrā un tīksmīgi piemiedz acis.

Pēdējā gada laikā Signes gleznu stāstošā telpa lēnām dod vietu abstrakcijai. Nepiekrītu rakstītajam aprakstos par mākslinieces personālizstādi[2], ka Signes māksla ir kardināli mainījusies. Laika gaitā varbūt ir pamainījies formāts un gleznu saturs vairs nav tik naratīvs, bet mākslinieces rokraksts nav mainījies ne tematiski, ne rokrakstā, ne krāsu gammā. Protams, gleznas ir pieņēmušas aptverošāku laukumu kompozīciju, stāstošie motīvi izpaliek un var runāt arī par abstraktumu, bet tajās neapšaubāmi ir novērojams Signes raksturīgais gleznojums. Tematiski tajās vēl aizvien ir saskatāma, un, ja ne saskatāma, tad sajūtama, ainavu, kluso dabu klātesamība. Patiesībā jau viņi nekur nav palikuši. Viņi kaut kur ir sablīvējušies un gaida brīdi, kad viņus palaidīs atkal ārā. Visus bumbierus un kaķus, un tamlīdzīgus elementus,[3] – atzīst pati gleznotāja par tēliem, kas vairāk bija sastopami mākslinieces agrākajos darbos.

Krāsa spēlē galveno raksturlomu Signes darbos un tā atspoguļo viņas spēcīgo, dzīvespriecīgo raksturu. Tā var būt piesātināti kontrastaina, citos darbos maiga, bet reizē krāsaina. Žilbinoši zilais pret sarkanīgi oranžo, lillīgie un zaļie toņi pret koši dzelteno. Līdz abstraktumam novestajā gleznā dzidri dzintarainais krāsas pleķis atpazīstams kā stikla kauss ar alu (Alus kauss Rožu laukumā 2013), liesmojoši sarkanais kā uguns (Uguns 2013) un oranžīgi dzeltenajā ar švīkājumiem sajūtama dienas svelme ar kukaiņu bariem un ziedputekšņiem (Vasaras diena 2013). Tālā noskaņa man šķiet pavisam tuva – kaut kur pie Ķoniņu ciema, klīstot pa kāpām uz jūras pusi, mani pārņēma tieši tādas sajūtas kā Signes gleznu [Tālas noskaņas (zilā vakarā) 2010] vērojot. Māksliniece bieži izmanto rāmi kā papildinājumu gleznai uz audekla. Apaļais šķīvis ar mellenēm pienā iezīmējas arī uz rāmja, bet taisnstūra audekla robeža ir tikko saskatāma (Mellenes ar pienu 2012). Kaut kur jau arī jaunajos darbos kā atblāzma no agrākā posma ielavās pa mazai mazītiņai cilvēka figūriņai, sēnei, bumbieru pārītim vai arī kaut kur ir pamanāms mākslinieces iemīļotais melnais kaķis. Vēl aizvien pāri dominējošajiem krāsu laukumiem ir Signei raksturīgās švīkas un līnijas, nelieli kontrastaini krāsu pleķīši, kas iezīmē visai reālu pasauli šajās abstrakcijās. Viņas darbos ir Induļa Zariņa krāsainība, jaunākajā posmā kaut kas no Anitas Melderes otas vilktās švuncīgās līnijas un viņas pašas enerģiskais, dienvidnieciskais gleznojums. Signe atrod krāsaino sniega baltumā, lietus pelēkumā un nakts melnumā. Viņas temperaments izpaužas arī viņas ikdienā – vai tas ir gleznojot plenēros kopā ar citiem māksliniekiem, mācot slēpot Žagarkalnā, spēlējot tenisu vai dodoties uz Vāciju apgūt valodu. Signes māksla ir dzīvespriecīga. Tā ir krāsu eksplozija, kas padara pelēcīgo ikdienu par aizraujošu ceļojumu glezniecības pasaulē.

 

 

Gleznotāja, grafiķe un scenogrāfe, Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) vadītāja Linda Treija ir JG redakcijas locekle. Latvijas Mākslas akadēmijas maģistre (1997), strādājusi par mākslas skolotāju Latvijā, vadījusi mākslas projektus 2x2 nometnēs un Garezera Vasaras vidusskolā, arī mazākiem bērniem, izstādījusi savus darbus gan Latvijā, gan arī diasporā.

 

 

---

[1] Signes Vanadziņas darbu izstādes Hanzas vīna galerijā, Rīga, 2013.I.

 

[2] Signes Vanadziņas gleznas, Agijas Sūnas mākslas galerija, 2013.21.VIII-4.IX.

 

[3] LSM.LV intervija. Signe Vanadziņa: Īstenībā jau klusuma perioda nebija, 2013.28.VIII.