PAR GLEZNĀM UN GLEZNOTĀJIEM
Valda Kajaka
Draugus slavēt ar skaidru sirdsapziņu drīkstētu tikai nekrologos, personīgas attieksmes ietekmē pārāk daudz.
Ko stāstīt par šī „JG” numura skrāpējuma autori Valdu Kajaku?
Viņa mācās Stokholmas mākslas amatniecības skolas augstākajā kursā, gatavojoties par zīmēšanas skolotāju. Iecerētajam amatam nepieciešamas ne vien 5 gadu studijas visvisādās lietišķās un arī tīrās mākslas technikās, bet arī universitātes mākslas vēstures kurss.
Valda Kajaka arī uz „mākslinieces” vārdu nepretendē − viņa būs skolotāja. Tas, protams, nenoliedz, ka dažā labā nozarē, kā, piemēram, brīvrokas tušas tekstā vai melnbaltos skrāpējamos (kuŗos bŗīžiem pat parādās tīri vīrišķīgs temperaments!), Kajaka ir jau sasniegusi izcilu gatavību.
Kajakas ārējā parādība liek domāt par Indiju vai Grieķiju, bet, zinot, ka viņa dzimusi Kundziņsalā, augusi Kalmārā un dzīvo Stokholmā, jāsāk apšaubīt visi klišejiskie pieņēmumi par Ziemeļeiropas cilvēku rasisko tipu. Pati viņa apgalvo, ka esot cēlusies no lībiešiem.
Var jau būt. Taču viena lieta ir skaidra: Valdai Kajakai piemīt ģērbšanās talants. Burvīgi mistiskā sievietes spēja paņemt maisa drēbi, sakrokot un pārvērst elegantā blūzē, vai arī satīt oranžu drēbes strēmeli smailā turzā kā burkānā, uzlikt to galvā un izskatīties elegantai.
R.R.
