SKABARGAS
Ungāru ministrs Georgs Marosans (Gyorgy Marosan) 1957. g. novembrī oficiālajā partijas preses organā NEPSZABADSAG paskaidroja: „Humors un satīra mums, protams, jāizlieto naidīgu un reakcionāru uzskatu apkarošanai, bet mēs nekādā ziņā nedrīkstam pieļaut zobošanos par sociālismu.” Kad Chruščovam kāds rietumu avīžnieks jautāja, kādēļ viņš ne tikai nekad nepazobojas pats par sevi, bet izrāda neapslēptu nepatiku, ja kāds to dara par viņu, Ch. deva šādu atbildi: „Es stāvu par mieru, un miers nav, lai smietos." Varētu minēt neskaitāmus piemērus, kas pierāda, ka visgrūtāk komūnistiem panest smieklus − vienalga, vai tie nāktu no apspiesto tautu vidus vai rietumiem.
Šis komūnistiskās pasaules vājais punkts paveŗ jo plašu darba lauku polītiskajam karikatūristam. Nesen padomju sūtniecība Helsinkos iesniedza Somijas valdībai asu protestu sakarā ar soma Kari Suomalainena karikatūru „Volgas laivinieks", kuŗā saķēdēti satelītu zemju pārstāvji velk milzīgu, smagi piekrautu laivu, no kuŗas dūri vicinādams Chruščovs sauc nomalē stāvošajiem Eizenhaueram un Mekmilenam: „Kaunaties, jūs imperiālisti!"
Tomēr liekas, ka visvairāk aizvainota par brīvās pasaules smiekliem jūtas Austrumvācijas prese. Komūnistu BERLINER ZEITUNG un NEUES DEUTSCHLAND ar dusmu piesātinātiem ievadrakstiem uzbrūk Rietumberlīnes Heinricha Bēra (Heinrich Bär) izdevniecībai, kas izplata Austrumvācijas iedzīvotāju vidū techniski augstvērtīgu un ideoloģiski izaicinošu illustrēto mēnešrakstu TARANTEL (metiens: 160.000).
Lai gan satīriskie anekdoti un karikatūras TARANTEL slejās visvairāk izpļaukā Ulbrichtu un citus Austrumvācijas dižbiedrus, kā arī nelūgtos padomju ciemiņus, šis izdevums atmasko arī pretrunas komūnistiskajā pasaule vispār.
Jāapbrīno to polītisko satīriķu karikatūristu uzņēmība un drosme, kas, dzīvodami vēl joprojām Austrumvācijā, iesūta savus darbus slepus, parakstoties kollektīvi ar segvārdu Kalfa
TARANTEL izdevējs Heincs Vencelis (Heinz Wenzel)
Pāršķirstot iepriekšējās burtnīcas, jāatzīst, ka Tarantulas kodieni sagādās savdabīgus, bet vērtīgus dokumentus vēstures, politisko un sociālo zinību pētniekiem nākotnē.
|
|
īvans A. Serovs, Sibirijas un tālo ziemeļu transportu ģenerāldirektors. Dzimis 1905. g. Ukrainā. Pelēkas, aukstas acis. Kopā ar Chruščovu deportējis ukraiņu zemniekus un strādniekus. Staļina uzdevumā vadījis pretpadomju elementu iznīcināšanu Polijā 1939. g. par ko saņēmis Ļeņina ordeni. Vēlāk, 1941. g. Serovs parakstījis pavēli Nr. 011223, pēc kuŗas deportēja daudzus krietnus patriotus no Baltijas valstīm. Piedalījies ari Ungārijas revolucionāru, ieskaitot nepilngadīgu jauniešu, tiesāšanā. |
Sesto gadu sākot, JG redakcija pateicas visiem lasītājiem par uzticību un reizē atvainojas par Jaunās Gaitas neregulāro iznākšanu iepriekšējā gadā.
Diemžēl, techniskie izdevumi žurnāla izdošanai pēdējā laikā ļoti pieauguši. Neraugoties az to, neesam paaugstinājuši abonēšanas maksu. Bijām cerejuši uz zināmu atbalstu no Kultūras fonda puses. Taču šī latviešu kultūras institūcija trimdā ir atteikusies mūs atbalstīt. Tādēļ tagad lūdzam savus lasītājuss nākt mums talkā ar ziedojumu no savas algas vai honorāra latviešu kultūras veicināšanai. Katra Jaunās Gaitas lappuse maksā 20 dolārus.
Šī burtnīca ir jau par 3 lappusēm bagātāka, neka JG saimniecības daļa un redakcija varēja atļauties izdot. Par to latvisks paldies DAINA PRESS Ltd (Viktoram Upeslācim un līdzīpašniekiem)
Iespēju robežās ievērosim ziedotāju vēlmes.
Jaunā Gaita pasūtināma tieši saimniecības daļā − JAUNĀ GAITA Magazine, Box 549, Adelaide St. P.O., Toronto, Ont., Canada vai pie vietējiem pārstāvjiem.
Sešu burtnīcu abonēšanas maksa ASV un Kanadā $4.50.
Laikā nokārtots abonements nodrošina žurnāla regulāru iznākšanu.