Jaunā Gaita nr. 28. 1961

 

 

ATKLĀTA VĒSTULE DZEJOĻU GRĀMATAS SVEČU SMARŽA AUTORAM DZINTARAM FREIMANIM

 

Reta svece smaržo, reta Tava dzeja aizrauj, Dzintar! Daudzas, šķiet, radušās ar Parkera spalvu, nevis apkožļātu zīmuli. Papīrs negruzdēja tās rakstot.

Vai tik ļoti mīli rindas gala vārdu atskaņas, vai domā, tas tā piedienas, ka bez tām nevēlies iztikt? Sāk - nāk, zvana - mana, fontāns - spontāns, Fausts - šausts, Ādams - rādams, steits - teic (ak, Dievs!) nav daudz pakāpņu atstatus no krūts - kūts - rūts. Tiesa, divi vārdiņi atskaņās, pats par sevi, nav vēl nekāds grēks; bet - vārdam atskaņa atrasta, dzejai tonis nozudis, jo atskaņas taču ierobežo vārdu izvēli! Tā atkārtoti atgadās Tavā dzejoļu grāmatā.

Arī metaforas Tu mīli, manuprāt, pārlieku. Viena otra Tev asa: Rieta svilums... saules tomāts... mēness komāts...

Gars velti Tavu spītu zīdīs...


Un likās - zvaigznēm sevi savienos
Drīz Jāņu sārts, kas pusnakts pieri glauda...

Uz krūtīm vēsa vaŗa mēness sakts...

Citas bezkrāsainas, neiespaidīgas: nakts palags... vientulības vaigs... laika upe...

Cik neiespaidīgs abstraktu vārdu sakopojums:

Klusums kā nedzirdams vilnis tad šļāks
Ilgu putas pret sienām,
Būdams par valodām uzticamāks,
Klusums, kas izgaist liek dienām.

Ko atūdeņo Aleksandra Čaka spēcīgo izsaucienu "Mani samīs drīz ilgas kā zirgi" ar "Šie ilgu, šie nemiera zirgi" ?

Rādās, Tu neturi labu prātu uz salīdzinājumu, tik plašo dzejas līdzekli. Netīkas? Viens otrs jau Tev ir, tikai izcils neviens.

Ko tērē laiku salona dzejām, kā VIZIJA PAR TELPAS APBRAUCĒJU, DZIESMA PAR AUTO? Bezbēdība Tev nav pa tvērienam. Aizmirsti odus, peles un likteņus Oklahomā vai citā kādā steitā! Un Tavas atmiņas par izbijušām sirds dāmām liecina tikai par flirtu vai viegla veida aizraušanos, nevis visu valdītāju - mīlu. Bet, varbūt, Tavs nodoms nebija to rādīt?

Tu domā, ka man nekas labs nav sakāms par Taviem dzejoļiem? Tu maldies. Filozofiskās dzejas Tev skaistas, kā TRIOLETS KOKAM, NAV, MĒS DZĪVOJAM; liriskās, pat ļoti: piemēram, UPE, VARIĀCIJAS; un tautiskās - burvīgas: PIEGUĻA, SNIGA SNIEGI.

Ak dzejniek Dzintar, kas apbērts mūzu balvām,
Jel miglas pelēkumam cauri šķelies!
Vai spalva biežāk ugunis Tev nelies?

Un ja neiet ar dzeju, turpini prozas darbus. Tava grāmata VIĻŅI liekas izjusts, rūpīgi un labi izstrādāts maza apmēra romāns. Ad astra via poetica u prosa! (Atvaino slikto latīņu valodu, lūdzu.)

 

Ieva Prīmane

Jaunā Gaita