Andris Briedis

REŽĪMS UN LVU LITERĀRIE ŽURNĀLI

 

STEIDZIES LĒNĀM

Izdod Latvijas Valsts Universitātes (tagad Latvijas U.) vēstures un filoloģijas fakultātes I un II kursa 1956. un 1957. gadā sākušie studenti.

Nr. 1 iznāk decembrī (1957).

Nr. 5 novembrī (1958) – ar Harija Hirša bildi „Pretim saulei,” kurā redzams Brīvības piemineklis. Docents Arvīds Grigulis uzņēmumu izplēš katedras sēdē 1958.13.XI, pie reizes nolasīdams lekciju par buržuāzisko nacionālismu, uzsvērdams, ka Brīvības piemineklis ir šīs pretīgās, apkarojamās parādības simbols.

Nr. 6 pirms „klajā laišanas,” būdams šī žurnāla redaktors, nesu atrādīt Arvīdam Grigulim uz māju Veidenbauma ielā 4-4 1958.27.XII. Atļauj...

Nr. 9 martā (1959), liekas, iznāk pēdējais numurs.

Aktīvākie autori: Ilga Rismane, Astrīda Sarma (Astrīda Skurbe), Jānis Briedis, Reinis Bērtulis (arī red. vietnieks), Antons Broks, Imants Dikess, Ansis Epners (arī žurnāla mākslinieks), Harijs Gāliņš, Jānis Gurgons, Harijs Hiršs, Imants Lasmanis, Viktors Līvzemnieks, Aldis Lauzis (izdevniecībā „Zinātne”), Uldis Norietis, Jānis Sirmbārdis, Pēteris Vīksne (Liepājas teātra aktieris un režisors), arī šo rindiņu rakstītājs – Andris Briedis.

 

PŪT UN PALAID

Viktora Līvzemnieka un Andra Brieža teksti; zīmējumi, kuru autors, šķiet, bija Gunārs Kļava (1934-1989).

Nr. 1 iznāk 1958.18.XI (5 dienas pēc LVU Literatūras katedras sēdes, pēc pēdējiem brīdinājumiem...).

Nr. 2 – 1959. gada janvārī.

Satīra: sociālā netaisnība, migrācija, militārisms, latviešu valodas un tautas liktenis, bija minēti arī vairāki republikas vadītāji, LVU pasniedzēji... Abi numuri visu laiku atradās Valsts Drošības komitejā, t.i., čekā (Stabu ielā), kur tos pēdējo reizi redzēju 1959.5.X, kad no LVU partijas komitejas, kur biju izsaukts, mani uz turieni mašīnā aizveda un kur vairākas stundas pavadīju visnotaļ interesantās sarunās ar četriem džentlmeņiem... (Viktors Līvzemnieks bija nopratināts iepriekš, kamēr šo rindiņu rakstītājs atradās rudens talkā kolhozā). Atceros pirmo jautājumu: No kura kursa jūs izslēgs? Un savu atbildi: Nesaprotu jautājumu.

 

SIRDS UZ TROTUĀRA

1958. gada „iesaukuma” žurnāls. Iniciatori: Juris Runds, Maija Poruka, Reinis Ādmīdiņš, Māris Čaklais. Abi pirmie vēlāk ar literatūru nenodarbojās. Kursā, kas izdeva žurnālu, mācījās Vitauts Ļūdēns, Mārtiņš Poišs, Rikards Labonovskis, Andris Skalbergs, Reinis Ādmīdiņš, Māris Čaklais.

Nr. 1 (un, liekas, pēdējais) iznāk 1958. gada decembrī.

Arvīds Grigulis un citi bargi kritizē par carismu, „buržuāzisko nacionālismu” un citiem „nāves grēkiem.” Un LKP CK pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš: 1958. gada decembrī Valsts universitātes vēstures un filoloģijas fakultātes studenti rokrakstā bija laiduši klajā rakstu „Sirds uz trotuāra,” kurā izpaužas pretpadomju uzskati. (Latvijas KP Centrālās Komitejas VII slēgtā plēnuma stenogramma 1959.7.-8.VII). Arī LVU rektors Jānis Jurgens: Šeit pareizi runāja par rokrakstā izdoto žurnālu „Sirds uz trotuāra.” Jāsaka, šis nosaukums ņemts no kāda dzejnieka dzejoļu krājuma, kas tika izdots, šķiet, Ulmaņa laikā. Taču ne jau tur tā nelaime. Universitātē šo žurnālīti nokritizēja. To izdeva pirmais kurss, jaunieši, kas tikko atnākuši no vidusskolas. Nelaime ir tā, ka pēc tam viņiem tika dots vārds iespiestajā žurnālā „Liesma.” 6. numurā, kur viņi nāca klajā ar ļoti nepieklājīgu smērējumu.

 

AVE, SOL!

Nr. 1 iznāk 1959. gada decembrī. Šimbrīžam nav zināms, cik numuri iznāca un cik ilgi. 1962. gada pavasarī vēl tika redzēts. Faktiski tas bija Steidzies Lēnām turpinājums, mainoties, protams, autoriem. Žurnāla nosaukums bija jāmaina – pārāk daudz trokšņa... Nomainīta tiek arī fakultātes komjaunatnes vadība, brīdināti pasniedzēji – par modrības trūkumu. Viktors Līvzemnieks tiek izslēgts no komjaunatnes. (Šo rindiņu rakstītājs nav bijis komjaunatnē.) Fakultātē, universitātē tiek nolasītas daudzas Drošības komitejas darbinieku lekcijas.

Vairākus gadus, no 1958. gada aprīļa, biju Steidzies Lēnām un Ave, Sol! redaktors. Organizatoriskā darbā daudz paveica arī Reinis Bērtulis; daudzu žurnālu numuru mākslinieks – Ansis Epners. Šie žurnāli iznāca piecos eksemplāros mašīnrakstā. Par pārrakstīšanu nauda tika saziedota, citreiz pietika ar kādu šokolādi, ziediem, arī ar ... labām, mīļām attiecībām. Gadījās – paši pirkām papīru, vākus, kuros žurnālu iesiet... Daža numura katram eksemplāram cits mākslinieks – noformētājs.

Man saglabāti Steidzies Lēnām nr. 5 un 6 (arī docenta Arvīda Griguļa izplēstais Harija Hirša foto „Pretim saulei”). Žurnāla moto: Vita brevis est, ars longa.

Šajos (abos) numuros nozīmīgākais: prozā Astrīdas Sarmas (Astrīdas Skurbes) stāsts „Sapnis,” Viktora Līvzemnieka stāsts „Asinīm plūstot” (2. turpinājums un nobeigums). Dzejā: (moto: Mēs novēlam Pegaza dunduriem, / Lai izaugtu milži no punduriem!) Imants Auziņš, Jānis Briedis, Imants Lasmanis, Uldis Norietis, Ilga Rīsmane, Jānis Sirmbārdis, arī Astrīda Sarma, Jānis Gurgons, Aldis Lauzis, Pēteris Vīksne... Tulkojumi: (moto: Svešas valodas un ļaudis / Savu dziesmu ciemos sūta) Imants Auziņš (atdzejojumi no angļu, lietuviešu, krievu), Uldis Norietis (lietuviešu, angļu), Harijs Gāliņš (lietuviešu), Jānis Sirmbārdis (lietuviešu, krievu). Kritika un publicistika: Uldis Norietis vērtē Laimoņa Vāczemnieka Dzintarlāsi (1957), A. Rozenbergs – Leonīda Leimaņa filmu Nauris, Ojārs Niedre (universitātes pasniedzējs – vēsturnieks) kritizē Harija Hirša aprakstu „Latviešu strēlnieku gaitas”: Autors nav centies atsegt latviešu strēlnieku pulku izveidošanas politiskos pamatus, nav parādījis to boļševizēšanos un komunistiskās partijas lomu pulku darbībā un kaujas spēju pacelšanā. Kaila faktu parādīšana bez jebkādas analīzes darbam vietām uzspiež buržuāziskā nacionālisma zīmogu (..) Vietām nopietni pārspīlēta strēlnieku loma pilsoņu karā. Tas izskaidrojams ar nekritisko pieeju buržuāziskā kara speciālista Jukuma Vācieša atmiņām par strēlnieku pulku darbību, to pārvērtējumam. (..) Nav izprotams, kāpēc darba nobeigumā autors dod tagad atmaskoto oportūnistu un tautas ienaidnieku Trocka, Zinovjeva un Kameņeva latvju strēlnieku novērtējumu.

 

 

Šo informatīvo rakstu pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas literāts un aforismu meistars Andris Briedis ar Māra Čaklā starpniecību nosūtīja uz Minheni toreiz Radio Brīvā Eiropa Latviešu redakcijas vadītājam Rolfam Ekmanim. Valmierietis Andris Briedis izdevis vairākus satīras krājumus – Pirts (1975), Sportloto (1979), Joki par smieklu naudu (1987), Tukša galva nesāp. Īsprātības (2003), Dullības (2005), arī krājumu par literāro Valmieru Še, kur līgo priežu meži... (1990).