JG280 ir tik ļoti piesātināta; izlasīju visu numuru no pirmās līdz pēdējai lappusei. Jums izdevās pieskarties ļoti būtiskām šodienas norisēm, neizvairoties arī no mūsdienas dzīves traģiskuma. Žēl vienīgi, ka Sanitas Uplejas visai nozīmīgās un pietiekami plašās pārdomās „Uzticīgā Latgale” it kā nav pamanīts ekonomiskais (ne tikai?) aspekts: ir Latgales daļa, kur ilgstoši nebija pieejama (varbūt, arvien nav?) Latvijas TV programma. Cilvēkiem nebija izvēles; skatījās ne tās labākās Krievijas programmas, līdz sāka uzskatīt Putinu par ... savu prezidentu. Nezinu, kāpēc neskatās tās pašas Krievijas kanālu Дождь (Doždj), kurš sniedz atšķirīgu viedokli un krietni lielāku, patiesāku, objektivāku informāciju. Varbūt arī Дождь tur nav pieejams...

Irina Cigaļska, Rīgā

[Rakstniece, tulkotāja – red.]

 

 

 

Pirms iedziļināšanās pārējos rakstos, iedegos sajūsmā par Ulža Bērziņa referātu Rakstnieku savienībā (JG280)... Vislaik šo vīru apbrīnoju kā ģēniju, Renesanses cilvēku, arī šoreiz jāizsaka apbrīna – vārda meistars, burvis, wizard! ... tie fragmenti no Eddas un viņa skaidrojumi! Man trūkst vardu.

Franks, Telavivā

 

 

 

Ulža Ģērmaņa un Didža Liepiņa saraksti (1990-1997) Maiņu laika zīmes (Rīgā: Valters un Rapa, 2014. 181 lpp.) izlasīju vienā paņēmienā. Un domāju par to, cik daudz vai maz mūsdienu sabiedrība ir saskārusies ar šo laika posmu tuvplānā, cik daudz nepelnīti romantisku atmiņu tagad parādās par neatkarības atjaunošanu un atsevišķu personu vērtējumiem un pārvērtībām tolaik sarežģītajā polītiskajā un ekonomiskajā situācijā. Varoņu sarodas aizvien vairāk, un vēsturiskā patiesība izplūst tādā kā rožainā miglā. Bet dienasgrāmatas un tolaik rakstītās vēstules ienes skarbākas notis un mudina atsijāt patiesību no iztēles un apzinātiem meliem. Arī man bija lemts būt LTF un LNNK rindās un tuvplānā pazīt E. Berklavu, U. Ģērmani, pēdējos gados arī D. Liepiņu un lielāko vairumu no šajā grāmatā minētajām personām. Katrs savā laikā un veidā ir pārdzīvojis padomju gados varas kalngalus, pazemojumus, melus, represijas un atmodu. Šī grāmata ir liecība par abu autoru un E. Berklava goda prātu, nesavtīgumu un uzticību ideāliem. Un svarīgi ir arī tas, ka vissarežģītākajās situācijās, U. Ģērmaņa vārdiem runājot, ir tikusi saglabāta arī šī slavējamā īpašība – humora izjūta. Ir vērts izlasīt un neaizmirst.

Anna Seile, Dundagas novadā

[Vides zinātniece, politiķe, III šķiras TZO, 1991 barikāžu dalībnieka piemiņas zīme – red.]

 

 

 

Ulža Siliņa „Atskatīties, pasmaidīt” labs humors!

Ainārs Zelčs, Alūksnē

 

 

 

Ligitas Levinskas „Trimda Zariņa un Klīdzējā prozā” (JG281:21-24) īsais rakstiņš piebārstīts svešvārdiem, (..) mēģinot to pietuvināt angļu valodai kā kādreiz to darīja ar krievu valodu? Starp citu, šis ir vienīgais tāds raksts tādā valodā šai JG numurā. Citi jau tīri „normāli”. Pareizāk – parastā, pierastā latviešu valodā, kādu nu to mūsdienās lietojam. Te pievienoju rindu Ligitas Levinskas lietoto svešvārdu: vitāls, rutīna, arhetipisks, matrica, fiziska vide, aksioloģisks, fenomens, motīvs, kategorija, sociums, rutīna, realitāte, objekts, kosmogonija, identitāte, faktors, eksistence, dominēt, dialogs, komplicēt, aklimatizēt, process, nianse, elements, struktūra, primārs, vakuums, mentalitāte, statuss, asimilācija, emocionāls, morāls, aspekts, maniakāls, labils, traumēts, psihe, suicida (kas tas par vellu?!?), absurds, patoloģisks, eksistenciāls, situācija, respektīvi, negācija, stabilitāte, subjektīvi, binārā opozīcija, lokalizēt, diktēt, diferencēšanās, tendence, objekti, motīvs... un tādā garā...

Modris Mednis, Saulgodos (Hackwood, NJ, ASV)

[Modris Mednis ir dievturis, vairāku dzejkrājumu autors, publicists. Jāpiebilst, ka krietna daļa no atlasītajiem svešvārdiem lietoti citātos, uz kuriem atsaucas raksta autore, nevis viņas pašas rindkopās. – red.]

 

 

 

Par JG maketu tikai priecāšos. Būs interesanti salīdzināt Latvijas un ASV numuru. Pēc Ilgoņa Bērsona satikšanas „Mansardā” devos pie literatūrkritiķa Jāņa Čākura, kurš bija sarūpējis kaudzīti grāmatu. Kā jau tādās reizēs mēdz būt, runāts tika ilgi un par visdažādākajiem tematiem, līdz nonācām pie Ainas Zemdegas rakstiem... Saldū šogad daudz jauna – kultūras namu (kurš bija novests līdz kliņķim) pievienoja tūrisma centram, sporta skolas direktors tika atlaists (rekonstruē stadionu), Saldus 2. vidusskolu pārveido par pamatskolu (šī viena no netīrākajām lietām). Būs daudz jaunumu (labā nozīmē) – Saldum 160, Rozentālam 150, par šīm tēmām iznāks vismaz trīs grāmatas.

Valters Dakša, Saldū – Rozentāla pilsētā

[Saldus 2. vidusskolas audzēknis. – red.]

 

 

 

Labi, ka tika recenzēta (JG280:66-68) grāmata Nation-Building in the Baltic States (Gundar J. King & David E. McNabb). Lilitas Zaļkalnes grāmata Back to the Motherland: Repatriation and Latvian Emigres (skat. Jura Šlesera recenziju JG280:68-70) – par lat­viski runājošo padomju virsnieku gaitām angļu okupācijas zonā ir vienrei­zējs dokuments. Es vēl 1945. gada vasarā biju gūstā, kad pie manas ģimenes Hemeringen ciemā, netālu no Hameln, atbraukuši divi tādi ziķerzeļļi: Balabkin, Jums tagad jābrauc uz Latviju. Jūs gaida smagā mašīna pagalmā. Tēvs aizskrējis pie toreizējā ciema vecākā (Bürgermeister Herr Künne), kurš 1942. gada ziemā Daugavpils slimnīcā pazaudēja savu nosalušo kāju. Vadoties pēc tēva stāstītā, viņš pēc dažiem mirkļiem ieradies pie manas ģi­menes un, ieraudzīdams abus tipus, uzbļāvis: Verschwinde, Du blöder Hund, sonst riechst Du meinen Stock! [Pazūdi, trakais suns, citādi dabūsi paost manu spieķi!]. Viņi ātri pazuda.

Nikolajs Balabkins, Bētlēme (Bethlehem, Pennsylvania, US)

[Ekonomists Prof. Dr. Balabkins ir daudzu rakstu un vairāku grāmatu autors. – red.]

 

 

Tikmēr lasīju JG, kamēr apraudājos. Par to, kas ir, kas pagājis, un to, kas varbūt būs. Arī par to, cik intelektuāla un gara bagāta un centīga ir latviešu tauta. Pievienoju papildus artavu ($100) izdevumu segšanai. Gan jau!

Rita Podnieks, Floridā, ASV

 

 

Nauda, nauda, kas par naudu,

Kur mēs naudu pelnīsim?

Iesim abi grāvjus rakti

Tur mēs naudu pelnīsim.

Tu pelnīsi, es pelnīšu,

Liksim abi čupiņā.

Ar vīru šitos vārdus dziedājām pirms gadiem. Pielieku bišķi no „grāvī raktā”. Žēl, ka tā čupiņa mums nekāda lielā nebija...

Ieva Vidners, Ņujorkā (Farmingville, NY)

 

 

JG darbinieki! Novēlu Jums Dievpalīgu, latviešu kultūras druvā strādājot. Jūsu devums ir izcils. Paldies par visu, kas ir bijis. Jā – par visu to, kas būs!

Māc. Alfrēds Kaupiņš, Aiovā (Iowa), ASV