Linda Treija
DITA LŪSE: GAISMA. LIGHT. LICHT. LUZ. LUCE
Gaisma mani interesē visās tās izpausmēs, saka māksliniece Dita Lūse.[1] Vai tas būtu gaismas kūlis vai rentgena stars, atspīdumi vai mirāža, ēnu raksts vai dziļums, tie visi spēlē galveno lomu pēdējo gadu mākslinieces darbos. Jaunāko sēriju gleznās rentgena stars izgaismo zirga un cilvēka skeletu detaļas. Māksliniece pieskārās, gan pavisam nedaudz, rentgena tēmai jau senāk, kad tapa darbi ciklam Radīšana (2004-2008). Dziļāk Dita aizrāvās ar šo tēmu, ieraugot māsas un svaiņa, veterinārārstu, kuri specializējas tieši zirgu ārstēšanā, „pacientu” rentgena attēlus. Šo lielo dzīvnieku trauslums un graciozitāte sevišķi parādās melnbaltajās bildēs, kur kauli ar visām to šķautnēm, noapaļojumiem un tillam līdzīgajam caurspīdīgumam, iznirst no tumsas kā dīvainas salas. Zirga rentgena attēli bija pirmie, un tas iedrošināja Ditu ķerties pie cilvēka skeleta attēlojuma savās gleznās. Māksliniece, savienojot skeleta daļas ar arhitektūru, stāsta par līdzībām, kas saskatāmas universālās konstrukcijās. Sakarības parādās starp celtņu stalažu un plaukstas skeleta uzbūvi, mugurkauls atspoguļo augsceltnes būves centrālo asi, ceļa locītavas darbība atbalsojas pakāpienu leņķī, augšstilba un liela kauli sasaucas ar baltajām, sīkā ornamentā izgrebtajām kolonām, kas nes celtnes smagumu. Pievienojot rentgena attēliem dažādas raksturojošas lietas, tiek mainīts vai radīts jauns gleznas stāsts. Nezinu, apzināti vai neapzināti, bet bieži izvēlētais priekšmets sasaucas ar kaulu formu, kā piemēram, austiņas vada liekums ar ribas vai atslēgas kaula līniju Dziesmu saraksts / Playlist, 2015, smalkais auskara ornaments ar kakla skriemeļu savijumiem Auskars (2015), otas spals ar apakšdelma kaulu Pašportrets (2015). Protams, ne tikai formas un apveida, bet arī filozofiskie salīdzinājumi darbojas gleznās. Darbs Etniskais kods (2014), aizskar latviskā ornamenta mantojuma nozīmi mūsu latviskās apziņas izveidē. Tas simboliski tiek saskatīts arī rentgena uzņēmumā kā iekodēts fons cilvēkā.
Dita ir vairāk domājoša, nevis intuitīva māksliniece, kura iedziļinās interesējošajā tematikā. Pašas tēmas varbūt arī atnāk pie viņas tīri nejauši, iespaidu radītas, bet tālāk jau tās tiek attīstītas ar pamatotu izpēti un pārdomu laiku. Vēsture, lietu un notikumu virzība, to sakritības veido augsni, lai rastos tādas Ditas gleznu sērijas kā Fasādes, Grīdu raksti, Motīvs, Iegravējumi, Mantojums, Citāti. Viduslaiki, romānika ar saviem pretmetiem kā ķecerību un svētumu parādās gleznās gorgonu, katedrāļu statuju izteiksmīgo seju un stāvu veidolos. Itālijas un Spānijas iespaids jaušams ciklos, kuru galvenā tēma ir mozaīka, ornamenti un gaisma. Flīžu mirgojums, katedrāļu un klosteru iekštelpu misticisms tiek uzburts ar vīraka dvesmas dūmakainību, kliedētiem gaismas stariem un vibrējošiem atspīdumiem. Ornaments marmora grīdās vai plāksnēs uz sienām ved telpiskajā un garīgajā perspektīvā. Itāliskais piesitiens un garša uzvirmo vien kā nojausma. Lai piedod man māksliniece, ja tas tā nav bijis domāts, bet itāļu mafijas klātbūtni, fonā pat sadzirdot mūziku no filmas Krusttēvs, saskatīju darbos Ceturtais / The Fourth (2010), kurā blakus trīs melnu kurpju pāru purngaliem vien atstātas dažas asiņu piles uz satriecoši skaistās, ornamentiem klātās marmora grīdas, vai arī gleznā Tikšanās Milānā / Meeting in Milano, (2011), kur, pieskaņoti krāsās grīdas flīzēm, viens otram pretī draudīgi pagriezti divi kurpju pāri.
Gaismas dūmakainība ienāk lielajās katedrāļu telpās caur mozaīku logiem, pavērtajām durvīm, pieklusinātiem gaismas objektiem. Reizēm lielo telpu tālākajā daļā redzami cilvēku silueti, stāvoši, kustoši, skrejoši, reizēm gleznā ieklīdis kāds laisks kaķis, kurš gozējas gaismas atspulgā, vai arī uz marmora grīdas sēdošs bērns. Dažreiz krēsli salikti rindās kā zaldātiņi, kas izgaist telpas tālumā, bet citreiz kāds krēsls atstāts vientuļi stāvot pašā zāles centrā. Tas palīdz apdzīvot telpu, bet ne tik ļoti, lai traucētu gleznu klusajai, mistiskajai gaisotnei. Dita kā dzinējsuns seko ornamenta zīmējumam. Tas lokās, savijas un attinas, radot vibrējošu atspulgu sajūtu telpā. Dziļumu māksliniece panāk gan ar perspektīvas risinājumu, gan ar gaismas pielietojumu, bieži vien iezīmētajam ornamentam izbeidzoties kaut kur tumsā. Viņas gleznās apvienojas it kā divas pretējas pieejas, ko precīzi ir raksturojis mākslas kritiķis Vilnis Vējš: Plaknes, kas bagātīgi dekorētas ornamentiem, attēlotas perspektīvā, bet uz tām vēl vienu ornamentu – izplūdušu un neregulāru – glezno gaisma. Tas dod māksliniecei iespēju apvienot striktu lineāru loģiku, ģeometriskas formas ar smalku tonālu izjūtu, veidojot saspēli starp dažādiem vēsturiskiem stiliem mūsdienīgā aranžējumā[2].
Spēja radīt gaisotni, noteiktas vietas smaržu un sajūtu, skaidri redzama sērijā Motīvi. Mauru rakstiem rotātā zelta siena, kas izgaist Alhambras zilajās debesīs, arābiskās, ar zilu zīmējumu dekorētās flīzes kāpņu laukumā, izsmalcinātie dzelzs sētu ornamentālie kalumi, caur kuriem zaigo īsti arābisks pilnmēness un baltās, akmenī grieztās mežģīnes ļauj mums nokļūt Spānijas pašos dienvidos.
Ārēji gleznas liekas radītas ar īsti šopēnisku vieglumu, kaut gan aiz tā stāv smags un uzmanīgs darbs. Viņa ir organizēta un zina, ko grib panākt. Plānais eļļas gleznojums palīdz radīt atmosfēru. Lazējot kārtu pēc kārtas, nepielietojot biezus krāsu triepienus, nedrīkst pielaist kļūdas, jo tad jāsāk viss no sākuma. Liekas, ka izdomāt un apdomāt jau iepriekš, sagatavoties garīgi un fiziski, ir Ditas raksturā.
Māksliniece ir ieguvusi klasisku latviešu gleznotājas izglītību, vispirms beidzot Jana Rozentāla Mākslas vidusskolu, tad Latvijas Mākslas akadēmiju. Viņa ir viena no nedaudzajām Latvijas māksliniecēm, kura aktīvi darbojas ārpus valsts robežām. Izstādes ir bijušas teju vai visā Eiropā, un š.g. 8. aprīlī tika atklāta Ditas izstāde galerijā Artifact Ņujorkā. Māksliniece sarīkojusi vairāk kā 20 personālizstādes un piedalījusies daudzās grupu izstādēs. Izstādē Karš (2012) Dita piedalījās ar ļoti emocionāli spēcīgu darbu Kara zelts[3], kurā viņas gleznoto aploksnes fragmentu ar kara cenzūras zīmogiem un bīstamajā pasta ceļā iegūtajiem nospiedumiem, papildināja apzeltīts maizes „ķieģelītis” un kaudzīte ar nodzeltējušām, sīkā rokrakstā noklātām vēstulēm, kuras kara laikā rakstījuši viens otram māksliniecei tuvāki cilvēki. Maize un vēstules šajā darbā iegūst simbolisko dzīvības un mīlestības nozīmi. Ditas Lūses profesionalitāte un talants ir novērtēts ar uzaicinājumiem piedalīties biennālēs, mākslas mesēs un simpozijos, kā arī viņa saņem AVISKAR profesionālās žūrijas balvu (2012) kā labākā gleznotāja izstādē East meets West galerijā Gold Kolkatā, Indijā.
Ja ir vēlme uz mirkli pabūt zem Granadas debesīm, Milānas apgarotajās katedrālēs, sajust notverto vakara gaismu vai ienirt rentgena attēlu pustumsā, apmeklējiet mākslinieces mājas lapu <http://www.ditaluse.com> vai, vēl labāk, mēģiniet aplūkot viņas darbus kādā no izstādēm!
