Māris Brancis

GVIDO AUGUSTS

OREGONAS OZOLU IESKAUTS MEISTARS

 

Latviešu mākslinieki, pie tam vēl gados, nav ņipri interneta lietotāji. Tādēļ īpaši vērā liekams notikums ir JG līdzstrādnieka pasaulē paša radītā mājas lapa <www.gvidoaugusts.com>, un ne tikai. Nesen divās izstādēs Oregonā skatāmas bija Kuldīgā dzimušā Gvido Augusta gleznas.

Augusts ir līniju meistars. Un viņam ir daudz ko teikt. Var jau likties, ka darbi ir savrupināti no pasaules, taču par pasauli tie vēsta gan. Ļoti krāsaini, atraktīvi, šad tad mulsinoši, bet stāstoši un piesaistoši. Brīžiem līnijas un krāsas piepilda visu gleznas vai zīmējuma laukumu (darbiem tīmeklī nav norādīts ne datējums, ne tehnika). Viņš smejas par ļaužu vājībām, bet var būt arīdzan dzēlīgs, viņš deformē cilvēka figūru, seju un kustības, kas pastiprina grotesko izteiksmi, padziļina stāstījumu.

Sadaļā Bio jeb Biogrāfija uzzinām par māk­slinieka radošās darbības ceļu no studijām Sanhozē Valsts koledžā (San Jose State College) un Sanfrancisko Mākslas institūtā (San Francisco Art Institute) līdz dalībai izstādēs un tēmu, interešu un daiļrades īsam pārskatam. Tīmeklī var arī iepazīties ar zīmējumiem un piecām gleznu sērijām, no kurām vienā, piemēram, viņš pazobojas par viņu cilvēku brīvā laika izpratni: kāds klejo pa svešām zemēm, lai izbrīvēto brīsniņu atpūstos no darba un ikdienas pienākumiem, cits mēģina izrauties no realitātes, īstenības un pat pats no sevis. Dzeltenie gleznojumi vēsta par sengrieķu mītiem šodienas interpretācijā. Melnie portreti atkailina cilvēku tumšās kaislības.

Mani īpaši ieinteresēja tondo gleznojumi, kas, kā šķiet, tapuši uz šķīvjiem (papīra?). Tie ir koncentrētāki, mazvārdīgāki, piemēram, savdabīgā parafrāze (1960) par Pikaso Aviņjonas sievietēm. Tomēr visvairāk piesaistīja ieskats skiču albumā, kas, kā pats mākslinieks saka, ir nepieciešams līdzeklis radošo ideju uzmešanai uz papīra, vienlaikus tā ir arī dienasgrāmata un laboratorija: Tā ir vieta, kur skricelēt, kur uzkavēties un eksperimentēt. Tā ir vieta, kur atbrīvot zemapziņu un paklaiņot, atjaunot vecas idejas un radīt jaunas sakarības.

Vispār jāteic, ka Augusta darbi, to mazliet primitīvās, mazliet provokatīvās formas un satīriskā satura dēļ, prasa lēnu skatīšanos, iedziļināšanos un līdzdomāšanu, iejušanos mākslinieka domu un tēlu pasaulē.

 

Mākslas vēsturnieks Māris Brancis ir JG redakcijas loceklis. Vairāku grāmatu autors. Dzīvo Jelgavā.