LATA VEIKUMS KANĀDĀ

Alfons Kalns. LATS organizācija. Rīga: Apgāds Mantojums, 2014. 664 lpp.

 

Līdz savai aiziešanai mūžībā (2002) Irēne Norīte informēja Ņujorkas laikrakstu Laiks par Toronto latviešu organizācijas LATS (Latvian Arts Trust Society) informācijas vakariem. Radās doma viņas rakstus sakopot un izdot grāmatā, pievienojot citu autoru rakstus no citiem avotiem. Izveidot materiālu kopojumu par organizācijas darbību laika posmā no tās dibināšanas (1984) līdz slēgšanai (2004), ņemot talkā automatizētas datu apstrādes sistēmas, uzņēmās grāmatniecībā pieredzējušais elektroinženieris un mūzikas entuziasts Alfons Kalns.

Organizācijas dibināšanas sākumam pietiek ar dažu cilvēku apņēmību, nobeigums ir grūtāks un ne tik viegli nosakāms. Ievadā Kalns piemin gan panākto, gan arī nepanākto, noslēgumā pievienojot Daiņa Īvāna un Jāņa Petera šī laika posma vērtējumus.

Fraternitas Lataviensis filistra Alfona Kalna pirmajā grāmatā Dzīve, kas esi tu? (1996) iekļautas paša esejas. Seko Janka 100: komponists un diriģents Jānis Kalniņš mūzikā un dzīvē (Rīgā: 2004 – skat. Jura Silenieka rec. JG243). Gadu vēlāk, pateicoties Kalnam, sāk iznākt viņa korporācijas filistra Arnolda Jansona raksti 14 sējumos (2005-2006).

Pirmais, kurš savos apskatos par notikumiem Kanādas Latviešu centrā Toronto (LCT) min Ņujorkas avīzē Laiks (1983.2.XI) tolaik iecerēto LATU, ir žurnālists Maksis Čulītis (Mārtiņš Derums). Viņa darbu pēcāk pārņem Rūdolfs Norītis, tad – Irēne Norīte.

LATA sākotnējie mērķi – biežāk rīkot mākslas izstādes un plašāk reprezentēties cittautiešu vidū, šai darbā lietojot modernu technoloģiju... (18). LCT tika rīkoti semināri par datoriem, arī gleznu izstādes – kā pirmā Jāņa Sīkas, nedaudz vēlāk Ineses Jansones, no kuras veidojumiem viens atkārtoti nozudis. Sākās Centra mēģinājumi veidot noteikumus LATA darbības kontrolēšanai. Tas bija laiks, kad Trešā atmoda Latvijā gāja savu gaitu. LATS nekavējoties atbalstīja neatkarības atgūšanu, publicējot pārskatāmā veidā Radošo savienību Rezolūciju un sanāksmes (1988.1.-2.VI) referātus, lai ar tiem varētu iepazīties pēc iespējas lielāks latviešu skaits trimdā un arī Latvijā. LATA izkārtojumā divas nedēļas (1989.IV) pa Kanādu ceļoja 23 personu Latvijas Tautas frontes (LTF) grupa, piedaloties arī Gananokves saietā kopā ar trimdas pārstāvjiem. Laikā Čulītis apraksta tikai atvadu vakariņas LCT, bet laikraksts Latvija Amerikā (Toronto) šo notikumu pat nepiemin. Vēl joprojām valda liela piesardzība sakaros ar Latviju.

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu viss mainās. Rūdolfs Norītis Laikā (1992) jūsmīgi apraksta dzejnieces Veltas Tomas 80. gadskārtai veltīto sarīkojumu ar virsrakstu „Sēļzemnieces jubileja”. Drīz vien parādās Irēnes Norītes atreferējumi par LATA informācijas vakariem. Savos iespaidos dalās Latvijas apmeklētāji, arī ciemiņi no Latvijas. Vispusīgas ziņas par valsts attīstību sniedz eksperti. Norīte pati liriski apraksta videolentu izrādi: Redzams ceriņu krūms, kas sniedzas pāri nama otrā stāva logiem; vareni kastaņkoki pilnā plaukumā, kas atmiņā sauc Skalbes vārdus „baltas ziedu sveces paceļ kastaņi”. Ieraugot milzīgu balti ziedošu koku, skatītāji izsaucās – kas tas par koku? Izrādījās, ka tā ir ieva – pasakaina milzu ieva, kā mīksta sniega apsnidzis kalns! (158). Norīte nav vienīgā. Viņai pievienojas Māra Sadovska, Ingrīda Vīksna, Indra Gubiņa, Austra Butkevica, Dzidra Bērziņa, kuru raksti tiek publicēti Latvija Amerikā. Toronto latviešu kopienai un abiem trimdas laikrakstiem Irēne Norīte bija pazīstama un iemīļota. Viņai aizejot mūžībā, Latvija Amerikā iespiež (2003.I) Dzidras Bērziņas atvadu rakstu.

Daudziem abu joprojām iznākošo laikrakstu lasītājiem atmiņā būs palikuši grāmatā aprakstītie notikumi. Izdevums LATS organizācija atrodams Latvijas Nacionālā bibliotekā (Gaismas pilī), to iespējams iegādāties Latvijas Okupācijas muzejā Rīgā, Latviešu centra Toronto Letts Shop grāmatugaldā un no autora Alfona Kalna.

Anita Liepiņa