LAKONISMA IEMIESOJUMS

Laris Krēsliņš. Puķes. Vietā / In Place. Flowers. 2015

 

Vai dziesminieks un mūziķis, vai filmu un video producents, vai rakstnieks un izdevējs, vai dzejnieks – kā par to liecināja jaunā izdevuma prezentācija (2015.16.V) Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā?

Laris Krēsliņš (viņa tēvocis ir vēsturnieks/bibliofīls Jānis Krēsliņš), brīvs un radošs gars, kuru neielikt nevienā kastītē, kopā ar vecāko brāli Kristapu (jau labus gadus Rīgas Vecpilsētas krodziņa „Aptieka” īpašnieks) dibina latviešu rokmūzikas grupu Mācītājs on Acid.

Izstaigājis sava laika trimdas latviešu jauniešu gaitas, apmeklējot bērnu nometni Katskiļu kalnos, vasaras skolu Beverīnu, vasaras vidusskolu Garezeru, studiju gados viņš nonāk Filadelfijas Dreksela (Drexel) Universitātē, vēlāk Temple U., kur studē vēsturi. Tagad darbojas filmu un video laukā.

Jau pirmās publikācijas, īsstāsta „Atbildes jautājumi” (2012), trīs lappuses iezīmē viņa darbu visuzkrītošāko īpašību – lakonismu. Pašizdotais 35 dzejoļu krājums Cik es atceros. Vai punktiņi (2013) tiek atvērts Rīgā, brāļa krodziņā. Šie darbi veido daļu no iecerētā Cikla, ko nepabeigšu, kurā vēl ir paredzēti pašreiz topošā viencēliena luga Trauki, īsfilma, stratēģijas spēle un romāns. Laris Krēsliņš savā radošajā darbā ietekmējies no Ojāra Vācieša, jaunās abās valodās rak­stošās Latvijas krievietes Jeļenas Glazovas, disidentu laikmeta čehiem, arī Elles ķēķa dzejniekiem. Viņš arī min Prāgas rokgrupu The Plastic People of the Universe.

Kāds tad izskatās tipisks Lara Krēsliņa dzejolis? Pirmkārt, lakonisks. Otrkārt, vismaz šajā krājumā, viņš pazīst tikai punktu – nekādus komatus, kolus, vai tamlīdzīgi. Un treškārt, valodas kļūdas, apzinātas un neapzinātas, kā dzejas līdzeklis un ārpusrāmja domāšanas avots. Kļūdas kā arī tīšās „kļūdas” redzami uzrādīja Lara izsniegtās lapas ar dzejoļu tulkojumiem angliski, kur nozīme ne vienmēr sakrīt starp abām valodām (kaut vai krājuma virsrakstā).

Esmu vienkāršs. Bet tās vienkāršības. Paliek. Komplicētiskākas. Aizskārsim tumsību. Tad. Skriesim atpakaļ.

[I am simple. But those simplenesses. Are getting. Complicated-er.] [Let us touch darkness. Then. Let us run back.]

 

Laba daļa dzejoļu skar mīlas attiecības, citas saliek kopā konkrētus vai jēdzieniskus pretstatus:

Kad esi prom.

Grimstu dziļāk.

Tevī.

Nozagu.

Mazu mākonīti.

To tev uzdāvināšu.

Rokas.

No ūdens.

Kas mēģina.

Kurt sārtu.

Atradīsim īstenību.

Tur ir galapunkts.

Sākums.

Vai ar visskopākajiem izteiksmes līdzekļiem, vai ar apzinātu vai neapzinātu kļūdainību, var pateikt dziļu, nozīmīgu, abstraktu domu? Vajag tikai palasīt tālāk: Es ticu. / Dievai.

Sandra Milevska

 

Sandra Milevska ir aktīva sabiedriska darbiniece. Raksti ārlatviešu periodikā ASV, Filadelfijas Brīvo latvju biedrības Ziņās (http://latviansociety.com) u.c. Raksta nesaīsināta versija ir publicēta Kanādas latviešu laikrakstā Latvija Amerikā (2015,23).