Jaunā Gaita nr. 283. Ziema 2015
VEĻU CEĻĀ dodas Maruta Kārkle (dz. Rudzis, 1940-2015 ), JG saimniecības daļas vadītājas Tijas māmiņa, ilggadēja radiožurnāliste Amerikas Balss (Voice of America) latviešu redakcijā Vašingtonā, pēcāk Radio Brīvā Eiropa (Radio Free Europe) Prāgā (1995-2003). Lektore Latviešu studiju centrā Rietummičiganas U. (Western Michigan University), sadarbojas ar prof. Jāzepu Leli latviešu valodas mācības metodikas izveidošanā, The Latvians in America 1640-1973 (1974) sastādītāja (kopā ar Līgu un Laimoni Streipu). Lai izvairītos no otrreizējās PSRS okupācijas, ģimene dodas bēgļu gaitās (1944), tiek nometināta Augsburgas nometnē, no kuras nokļūst ASV (1950), iegūst maģistra grādu (U. of Washington, 1964) vācu literatūrā.
Literatūras un mūzikas kritiķis, JG redakcijas loceklis (JG148-227, 1984-2001) Mārtiņš Lasmanis (1930-2015). Kopā ar vecākiem kā bēglis nokļūst Zviedrijā (1945). Daudzas recenzijas/raksti JG, arī World Literature Today. Rakstu krājumi Aplūkojumi (2004) un Vārdi un mūzika (2011 – PBLA KF balva). Sastādījis trimdas dzejas antoloģiju Citā gaismā (1999) un Friča Dziesmas izlasi Dzejas (2003).
LNO tenors, LMA profesors Kārlis Zariņš (1930-2015), starptautisku ievērību izpelnījušās viņa interpretācijas Verdi, Mocarta, Dvoržāka, Mālera, Šēnberga darbu atskaņojumos. TZO (2001), Lielā mūzikas balva (1994, 2005).
Gleznotājs, interjerists Aleksandrs Stankēvičs (1932-2015), dēvēts par latviešu Leonardo (Ingrīda Burāne), izveidojis Interjera un iekārtu katedru (tagad Vides mākslas nodaļu) LMA. Līdzās daudzām prēmijām/godalgām, viņa ilustrācijas Astrīdas Beināres Rīgas Dievmātes klosterim saņēma (1993) pāvesta Jāņa Pāvila II medaļu. TZO (2011).
Silajāņu keramikas tradīcijas pārstāvis Antons Ušpelis (1944-2015), kura mālā ir Latgales sirds, sīkstums un prieks – tā Ministru prezidente Straujuma festivālā Baltica 2015. TZO.
Valentīna Mičule (1934-2015), pedagoģe, folkloras un tradīciju kopēja. Lielā folkloras balva (2001), Atzinības krusts (2005), Latgaliešu kultūras Gada balva Boņuks (2013).
(mb)(re)
|
Maruta Kārkle |
Mārtiņš Lasmanis |
Kārlis Zariņš |
Antons Ušpelis |
Valentīna Mičule |
CILDINĀJUMI – LV Ministru kabineta balvas (2015) laureāti: Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniece Gundega Grīnuma, LV Olimpiešu sociālā fonda pr-ja, basketboliste Uļjana Semjonova, pedagoģe, horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte, Centrālās statistikas pārvaldes pr-ce Aija Žīgure, LV sociālās aprūpes centra Latgale direktore Mārīte Grigāne.
Latvijas Kinematogrāfistu savienības festivālā Lielais Kristaps 2015 balvas piešķirtas (2015.25.X) kinooperatoram Mikam Zvirbulim par mūža ieguldījumu. Labākās īsmetrāžas filmas Pa Pa (Katrīna Tomašicka, Antra Cilinska) un Kurši (Zane Sietniece, Raitis Ābele), dokumentālās – Ručs un Norie (Ināra Kolmane) un Arhitektes kaislība. Zaiga Gaile (Ieva Rozentāle), animācijas – Tornis (Māris Putniņš), debija Mans tēvs baņķieris (Ieva Ozoliņa). Labākie aktieri Andris Keišs, Guna Zariņa, režisori Valērijs Oļehno, Ināra Kolmane, Edmunds Jansons. Labākais komponists Pēteris Vasks.
Godinot Baltijas ceļa nozīmi Berlīnes mūra krišanā un Vācijas atkalapvienošanā, kā arī atgādinot Eiropai par milzu spēku, kas ir cilvēku vienotībā, ar ko Baltijas valstis izcīnīja brīvību, Vācijas sabiedriskā organizācija Europa-Union Minsterē, kur tika parakstīts Vestfālenes Miera līgums (1648), Coudenhove Kalergi apbalvojumu saņem Atmodas laika līderi Trivimi Velliste (Igaunija), Dainis Īvāns (Latvija) un Vītautas Landsberģis (Lietuva).
Nobela prēmijas (2015) laureāte literatūrā ir baltkrieviete Svjatlana Aļeksijeviča – par daudzbalsīgu rakstīšanas veidu, kas ir piemineklis ciešanām un drosmei mūsu laikos – tā Zviedru akadēmijas lēmumā. Mūsu lasītājiem viņas vārds nav svešs (skat. JG276:59-60, arī šī nr. 59. lpp.).
Gada balva arhitektūrā LNB un tās autoriem: Gunāram Birkertam, sadarbojoties ar Modri Ģelzi, Mārci Mežuli, Sandru Laganovsku, Daini Šmitu u.c.
Egona Līva piemiņas balvu Krasta ļaudis saņēmuši rakstnieki Guntis Berelis (Vārdiem nebija vietas), Benita Laumane (Vēju un vētru grāmata) un Patrīcija Kuzmina (Satikšanās).
Vietne Bachtrack vēsta, ka mūzikas kritiķi pasaules labāko diriģentu virsotnē iekļāvuši Marisu Jansonu (kā trešo) un Andri Nelsonu (kā ceturto). Pirmajā vietā ierindojies Riccardo Chailly (Itālija), bet otrajā – Simon Rattle (Apvienotā Karaliste). Pasaules labākie orķestri Berliner Philharmoniker, Amsterdamas Royal Concertgebouw un Wiener Philharmoniker.
Baltijas Asamblejas (BA) balva literatūrā Mārim Bērziņam par romānu Svina garša (2015) – par liktenīgajiem notikumiem Latvijā II Pasaules kara sākumā. Balvu saņem arī lietuviešu diriģents Modestas Pitrenas, bet zinātnē – igauņi Eva Klarita Petai (Eva-Clarita Pettai) un Vello Petai (Vello Pettai)par monogrāfiju Transitional and Retrospective Justice in the Baltic States.
Spēlmaņu nakts 2015 balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņēmuši LNT aktieri Uldis Dumpis un Ģirts Jakovļevs.
(vg)(re)
JAUNIZDEVUMI
LATVIEŠU RAKSTNIEKI CITVALODĀS
Londonas British Library plašu interesi izraisījusi grāmatas Robežas: Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici / Borders: Rainis and Aspazija between Latvia and Switzerland (2006) sastādītājas un autores (kopā ar Baņutu Rubesu, Noru Ikstenu, Paulu Bankovski), politisko zinātņu doktores Vitas Matīsas priekšlasījums (2015.9.X) sakarā ar viņas rediģēto Raiņa Kastaņolas angliskojumu, kas iznācis ar Lugano vēstures arhīva atbalstu. Kastaņolas Raiņa un Aspazijas muzeja pētnieks Pietro Montorfani piebildis, ka dzejnieku pāris darot godu ne tikai Latvijai, bet arī Šveicei.
Astrīda Stānke (Stahnke) pabeigusi 30 gadu darbu pie romāna How Long is Exile? – skaidrojums cittautiešiem par latviešu likteni pēc II Pasaules kara.
Aspazija: Her Lyrical Prose veidota divās daļās – pirmajā ir tulkotājas Stānkes priekšvārds un fragmenti no Aspazijas autobiogrāfijas, otrajā – stāsti, fantāzijas un noveles.
Ilzes Bērziņas romāns Ten Days in the Soviet Republic of JaunĶemeransk – piedzīvojumi Jaunķemeru sanatorijā, ārstniecības procedūras, sadursmes ar nelaipniem darbiniekiem, arī iekulšanās slepenā politiskā sazvērestībā.
(vg)
DZEJA
Jānis Rokpelnis, kurš ir JG lasītāju lokā jau kopš 1977. gada (nr.116), laidis klajā astoto krājumu Post factum.
Pētera Brūvera (1957-2011) pēdējā paša sakārtotā krājumā Grāmata Gundegai: Dzejoļi ne tikai bērniem joki saplūst ar nopietnību, izdoma – ar realitāti, dzeja – ar prozu, dziļi nacionālais – ar globālo.
Leona Brieža Saputrotā putra iepriecina ar muzikāliem folklorai tuviem bērnu dzejoļiem.
Anglijā dzīvojošās Martas Landmanes četras meitas un mazbērni kā dāvanu dzejnieces 90 gadu jubilejā izdevuši viņas dzejoļu krājumu Dūkans mākonis.
No mazā. 1975-2015 ir Ineses Zanderes dzejas sakopojums: četri dzejoļu krājumi; darbi, kas tapuši skolas solā; dzejoļi, kas līdz šim bijuši pieejami tikai Ventspils Rakstnieku mājas gadagrāmatā; darbi, kas veltīti Kurzemes pirmajiem Dziesmu svētkiem, kā arī Jēkaba Nīmaņa kameroperas „Līsistrates atgriešanās” libreta fragmenti.
Justīnes Janpaules pirmais krājums Tālsaruna ir kā saruna starp divām kultūrām, divām valstīm – Latviju un Franciju.
Toms Treibergs izveidojis dramaturģisku dzejas krājumu Drudzis, kas piecos posmos piedāvā iepazīties ar cilvēka pārdzīvojumu anatomiju: no pirmajiem simptomiem, saasinājuma un drudža, līdz atslābumam un atveseļošanās posmam, 31 dzejolis, ar kuriem iespējams asociēties jebkuram, kurš mīlējis.
Inetas Atpiles-Juganes bērniem domātais krājums Otkon giunu sapynus sarakstīts latgaļu dialektā.
Kriminālromānu rakstniece un publiciste Dace Judina pievērsusies dzejai un kopā ar savu mīļoto cilvēku – mūziķi Artūru Nīmani izdod dzeju un eseju krājumu Divi. Pusnakts sarunas.
Jāņa Petera Teātra dziesmas ir skanējušas Latvijā uzvestās lugās.
(vg)
PROZA
Jāņa Ezeriņa Stāsti un noveles Apgādā Zvaigzne ABC, no krājumiem Dziesminieks un velns, Majestātes kazarmās, Fantastiska novele un citas un Leijerkaste.
Mūsdienu dzīves problēmas romānā Direktoriene risina rakstniece Māra Jakubovska, iejūtoties ģimnāzijas direktores ādā.
Rakstnieces, arhitektes, cigun instruktores un latviskās dzīvesziņas pētnieces Maritanas Dimsones Rozā kvarca brālība: Zelta maska savukārt risina Zemessardzes slepenpolicijas pr-ka mīklainās nāves apstākļus.
Fantastikas žanrā Laura Dreiže pārsteidz ar triloģiju Danse Macabre (Deja ar nāvi, Zem mākslīgām zvaigznēm, Debesu lauskas).
Fantastikai arī pievērsies Didzis Sedlenieks romānā X Ralphi Indrae – par neparastas ekspedīcijas laikā Āfrikā atklāto jaunu cilvēka priekšteča sugu.
Lindas Nemieras romāns Kaķis maisā ir asprātīgs un spraigs fantāzijas darbs, kurā rosās vilkači, raganas un šamaņi.
Jaunais rakstnieks Aldis Bukšs debijas romānā Parādu piedzinēji izmanto gandrīz 10 gadu pieredzi finanšu iestādēs.
Lilijas Berzinskas pirmā grāmata pieaugušajiem – romantiskais romāns Putnu osta – vedina risināt domu, ka visdrīzāk jau mēs ikkatrs slepenībā nevarīgi ilgojamies, kaut reālajā dzīvē būtu iespējama rāma un mierpilna šķiršanās, tomēr turpmākajā dzīvē tā turpina sāpēt.
Gunas Rozes uz patiesiem faktiem balstītais romāns 101. kilometrs. Padomju kauna zona pievēršas praksei izraidīt „parazītiskus elementus” – ubagus, invalīdus, dzērājus, ielasmeitas un brīvdomātājus – no „komunisma cēlāju” saimes republiku centros.
(vg)
DAŽĀDA SATURA
No 200 000 Latvijas un 70 000 Igaunijas bēgļiem, kuri, baidoties gan no pirmā padomju okupācijas gada terora atgriešanās, vienlaikus apzinoties nacistiskā okupācijas režīma draudus, ap 5 000 latviešu un vairāk nekā 6 000 igauņu nelegāli bēga laivās uz Gotlandi. Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945 sastādītāji Māra Zirnīte un Aigars Lielbārdis kopā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta, LU LFMI un asociācijas „Dzīvesstāsts” pētniekiem līdzās fotogrāfijām iekļāvuši arī dzīvesstāstus un dienasgrāmatu fragmentus (lu.lv 2015.7.X – skat. arī JG282:58-59).
Sauc par Vaidi mūsu ciemu ir Baibas Šuvcānes pētījums par lībiešu tradicionālo kultūru, dzīvesveidu, vēsturi, ciema dzimtu saknēm un pēctecību.
Žurnāliste Lia Guļevska Rīgas Sv. Pētera baznīca cilvēkos un likteņos sakopojusi atmiņu stāstus, ko viņai uzticējuši arhitekti un restauratori, kas piedalījušies baznīcas atjaunošanā, mākslinieki un mūziķi, kam baznīcā bijuši svarīgi koncerti un izstādes, arī unikālus faktus un dokumentus un vēl nekad nepublicētus Sv. Pētera baznīcas fotoattēlus.
Grāmatā Ziedošais ķiršu dārzs: Tukuma Imants Imanta Ziedoņa rakstītas līdz šim nepublicētas vēstules klasesbiedriem, draugiem, skolotājiem un Tukuma pilsētas vadībai, atklājot dzejnieka mīlestību pret šo pilsētu.
Ziedoņa eseju krājuma Mūžības temperaments. Studijas par Raini jauns, papildināts izdevums.
Mana mūža pasaule tapusi visu Imanta Auziņa mūžu, bet to pabeigusi viņa sieva un bērni, tajā iekļaujot atmiņu pierakstus, kas pārtapuši dokumentos, sarunu fragmentos, dzejā, esejās un vēsta par Sēlijas un dzejnieka ģimenes likteņiem 20. gadsimtā.
Latvijā ieskaņoto plašu kollekcionārs un pētnieks Atis Gunivaldis Bērtiņš laidis klajā ar skaidrojumiem, apcerēm un ilustrācijām papildinātu no 1903. līdz 1944. gadam ražoto skaņu plašu katalogu Latviešu skaņuplašu vēsture, kurā liela vieta ierādīta skaņuplašu firmas Bellacord Electro dibinātājam, apgāda Grāmatu Draugs un laikraksta Laiks izveidotājam Helmaram Rudzītim.
Detektīvromāna cienīgus Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības inspektoru maluzvejnieku ķeršanas piedzīvojumus Lašu stāstos pastāsta Māris Ansis Mitrevics.
Geštaltterapistes Elīnas Zelčānes No perfekcionisma uz mīlestību – par attiecībām ar mīļoto, ar bērniem un līdzcilvēkiem.
(vg)
TULKOJUMI
Čehu dzejnieka un publicista, Nobela prēmijas laureāta Jaroslava Seiferta (Jaroslav Seifert) dzejoļus no sešiem pēdējiem krājumiem atdzejojis/sakārtojis Uldis Bērziņš izlasē Mēŗa stabs/Skūpstu grāmata, parādot dzejnieku tādu, kādu to iepazinis 70. gadu Čehoslovākijā.
Atzīmējot vēl viena Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja, īru modernisma klasiķa dzejnieka Viljama Batlera Jeitsa (William Butler Yeats) 150. jubileju, izdota bilingvāla dzejas izlase Baltie putni / The White Birds (atdzejotāji Eriks Ādamsons, Knuts Skujenieks, Hermanis Marģers Majevskis, Aivars Eipurs, Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls).
Ilgus gadus pavadījis Ģetzemanes klosterī kā Tomasa Mērtona skolnieks, Džeimss Finlejs (James Finley) grāmatā Mērtona Nekurienes pils (Merton‘s Palace of Nowhere) skaidro noslēpumainā skolotāja garīgās pamācības un sniegtās norādes ceļā uz patiesu ticību.
Pasaule taču nevar eksistēt bez Šerloka Holmsa, tāpēc ik pa laikam kāds rakstnieks turpina slavenā detektīva gaitas. Tagad britu rakstnieks Endrū Leins (Andrew Lane) grāmatā Jaunais Šerloks Holmss. Nāves mākonis (Young Sherolck Holmes: Death Cloud) iepazīstina ar detektīva pusaudža gadiem. (vg)
RAIŅA/ASPAZIJAS 150-GADES pēdējos mēnešos svinības turpinās pilnā sparā, un ne tikai Rīgā. Visu uzskaitīt nav iespējams. Muzikāli poētiskā uzveduma Dagdas piecas skiču burtnīcas pirmatskaņojums Sv. Pētera baznīcā (2015.10.IX) – ar Raiņa dzejas lasījumiem līdzās komponistu Maijas Einfeldes, Pētera Plakida, Mārītes Dombrovskas, Gundegas Šmites, Andra Dzenīša, Oskara Herliņa, Santas Bušas, Jēkaba Janševska jaundarbiem.
Ugunī un naktī, pirmajā no Viestura Kairiša iecerētās Raiņa tetraloģijas izrādēm (LNT), kultūras apcerētājas Andas Buševicas ieskatā līdz mītiski vāgneriskam vērienam mūsu tautas gara izšķiršanās vēstures uzrakstīšanā režisors tomēr neesot ticis. Toties viņas kolēģi Unu Griškeviču izrāde ļoti satriekusi un aizkustinājusi, īpaši Lāčplēša un Melnā bruņinieka divkaujas skats un karaļpāra (Lāčplēša un Laimdotas) tikšanās ar citvalstu sūtņiem/diplomātiem, kuri tik ļoti kāro pēc Rīgas... Arī studente Aleksandra Āboliņa saskata lugas tēmas lielo sasaukšanos ar šī brīža situāciju (LA.lv 2015.15.IX).
Dzejas lasījumu Cilvēks un piemineklis Esplanādē (2015.11.IX). kur piedalās Knuts Skujenieks, Jānis Peters, Leons Briedis, Jānis Rokpelnis, Māris Salējs, Inese Zandere, Anna Rancāne, Edvīns Raups, Eduards Aivars, Inga Gaile, Ingmāra Balode, Arvis Viguls, Eliass Zēgners, papildina virkne koru – Emīla Dārziņa, Domino, Jubilate, Mārtiņkoris, Sonante, Teika – ar kormūzikas leģendu Saule, Pērkons, Daugava kulminācijā.
Rīgas galerijā Centrs Memoriālo muzeju apvienības izveidotā izstāde Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts, kas pirms tam izrādīta Parīzē, Kirovā, Vitebskā un Minskā. Galerijā notiek arī Latvijas Pasta īpašā Rainim un Aspazijai veltītā pastmarku bloka pirmās dienas zīmogošana.
Bērns vārdā Rainis pirmizrāde (rež. Reinis Suhanovs) Valmieras teātrī – par puisēnu Raini, kas domāta ne tikai maziem bērniem.
Filmas Jānis. Elza. Mīlas grāmata pirmizrāde LTV1 (rež. Linda Olte, Arno Jundzes scenārijs) – kā Aspazijas un Raiņa satikšanās rada visu laiku izcilāko radošo tandēmu Latvijas kultūras vēsturē.
Latvijas Banka laiž klajā Rainim un Aspazijai veltītu sudraba eiro monētu.
Rakstniekiem veltīts Letonikas VI kongress (10.-11.IX), kā ietvaros notiek arī izbraukuma sēde Jūrmalas pilsētas muzejā.
 Kongresa atklāšanā (no kr.) literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, LZA viceprezidents Tālavs Jundzis, LU Latviešu valodas institūta direktore Ilga Jansone (2015.10.IX) |
LU LFMI rīko plašu konferenci (2015.6.-9.X), kurā ar referātiem piedalās Vaira Vīķe-Freiberga, Vita Matīsa, Gundega Grīnuma, Janīna Kursīte, Maija Burima, Viktors Hausmanis u.c.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā izstāde Ar zelta stīgām: Jānis Rainis, žurnāls Jaunais Cīrulītis un latviešu mākslinieki, kas sniedz ieskatu Latvijas Bērnu draugu biedrības izdotā žurnāla attīstībā Raiņa kā atbildīgā redaktora darbības laikā (1926-1927), kad tā līdzstrādnieki bija mākslinieki Ansis Cīrulis, Indriķis Zeberiņš, Niklāvs Strunke, Uga Skulme, Oto Skulme, Sigismunds Vidbergs, Beļcova u.c.
 Aleksandras Beļcovas ilustrācija žurnālam Jaunais Cīrulītis (1926) |
„Apostrofa” apgāda sērijā „Klausāmgrāmata” iznāk Ninuces Leimanes ierunāts Zelta sietiņš – Raiņa bērnu dzejoļu krājumi.
Rīgas Latviešu biedrībā (11.X) koncertā „Rainis un Bruno Skulte Latvijai” (diriģenti Andrejs Jansons, Māra Marnauza, Andris Veismanis) piedalās soprāni Kristīne Gailīte, Andžella Goba, tenors Mihails Čuļpajevs, baritons Rihards Millers, sieviešu koris Balta, kamerkori Fortius un Ave Sol, Vidzemes kamerorķestris, NBS štāba orķestris, Gruzijas Bruņoto spēku orķestra klarnešu kvartets.
(re)
MŪZIKA – LNO pēc triju gadu pārtraukuma ar vienīgo izrādi atgriežas (2015.8.X) Bruno Skultes opera Vilkaču mantiniece Ināras Sluckas režijā, pie diriģenta pults – Andrejs Jansons (skat. JG281:39-46).
Latvijas Radio 1 skan (2015.6.IX) raidījums 21. gadsimta latvietis – sarunas par latviešu mūziku un par XVI Rietumkrasta Dziesmu svētkiem (3.-7.IX) Silīcija ielejas galvaspilsētā Sanhosē (San Jose), Kalifornijā.
Sadarbībā ar Latviešu kultūras biedrību Tilts Radio 1 studijā iesākas (2015.21.IX) divu augstskolas mācībspēku kamermūzikas koncertturneja – Austrālijā dzimušās altistes Andras Dārziņas (Musikhochschule Stuttgart) un pianista Venta Zilberta (Latvijas Mūzikas akadēmija), kam seko koncerti sešās ASV pilsētās. Programmā – Jāzeps Mediņš, Helmers Pavasars, Dace Aperāne, Pēteris Vasks, Rebeka Klārka, Roberts Šūmanis, Džordže Enesku.
 Pēc koncerta Ņujorkā (no kr.) Ventis Zilberts, Iveta Vējone, prezidents Raimonds Vējonis, Andra Dārziņa, Dace Aperāne (2015.X) Foto: Prezidenta preses dienests |
Oehms Classic (Vācijā) laidis klajā ērģeļnieces Ivetas Apkalnas dubultalbumu Bach. Apkalna. Glass.
Komponists
Ādolfs Ābele pag. gs. 30. gadu beigās
Muzikologs Armands Znotiņš izsaka atzinību (satori 2015.2.X) Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra šīs sezonas pirmajam koncertam (Lielajā ģildē 2015.25.IX), minot arī programmā iekļauto Ādolfa Ābeles simfonisko partitūru Vīzija: šī laikabiedru cienītā kordiriģenta, pedagoga, ērģelnieka un komponista skaitliski nelielais radošais devums nekad nav atradies atskaņotājmākslinieku uzmanības centrā, bet pēc Ābeles došanās trimdā piemirsts pavisam... „Vīzijas” atskaņojums bija īsti vietā, šim opusam uzrunājot gan ar izkoptu kompozīcijas tehniku un formas noapaļotību, gan ar apgarotu izteiksmi un melodisku daiļumu. Andra Pogas vadītā LNSO interpretācija liecinājusi, ka mūziķi lieliski zina, kā iedzīvināt šādu tīra nacionālromantisma paraugu, lai priekšnesums nebūtu ne eksaltēts, ne bezpersonisks, un atskaņotāju skatījums uz komponista simfonisko dzejoli palika atmiņā ar mūzikā ietverto izjūtu tīru un dabisku atspoguļojumu. Komponists, diriģents, ērģeļnieks un mūzikas pedagogs Ādolfs Ābele (1889-1967) studē Pēterburgas konservatorijā, I. Pasaules karā bijis 4. latviešu strēlnieku pulka kapelmeistars, atradies vācu gūstā, Latvijas konservatorijas mācībspēks no 1927. līdz 1944. gadam, kad, pirms otrreizējās padomju okupācijas, dodas bēgļu gaitās, nonāk Vācijā, pēcāk (1950) ASV. Trimdas Tautas balva (1949), Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda prēmija (1955).
Liepājas Lielā dzintara kamerzāle, ko atklāj (2015.17.-18.X) ar J.S. Bachu, L. Bēthovenu, R. Štrausu un A. Dvoržāku Liepājas Simfoniskā orķestra izpildījumā, izvēlēta par koncerta vietu vienīgajam Berlīnes Filharmonijas stīgu instrumentu kvinteta koncertam Baltijā. Emīļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas audzēkņi, citu vidū, atskaņo Emila Dārziņa, Jāzepa Vītola, Imanta Kalniņa kompozīcijas.
Aivars Brīze 1980. gadu otrā pusē
Neatkarīgās Rīta Avīzes publicistes Elitas Veidemanes vārdiem izsakoties, grāmata Dzelzsgriezējs un dūja ir par Aivaru Brīzi (1961-2013) – mūziķi, sapņotāju, Latvijas patriotu un autorei tuvāko cilvēku, Līvi sastāva solistu (1986-1997), kurš kļuvis leģendārs ar rokgrupas dziesmām Dzelzsgriezējs, Metāla sirds, Kādā brīnišķā dienā, Bize u.c. Viņa piemiņas vakaru (2015.23.X) apmeklē LV augstākās amatpersonas, to vidū Prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece u.c.
Ar Anima Solla jauno CD, kur ieskaņoti Ērika Ešenvalda, Andra Dzenīša, Jura Vaivoda, Krista Auznieka, Riharda Dubras, Andra Sējāna, Uģa Prauliņa un Riharda Zaļupes darbi, vokālā grupa sāk sadarbību ar pazīstamo mūzikas izdevniecību „Edition Peters”.
(re)
 Vokālā grupa Anima Solla Foto: Oskars Upenieks |
 Elīna Vāne izrādē Meistars un Margarita Valmieras teātrī Foto: Gatis Priednieks-Melnacis |
TEĀTRIS – Valmieras teātrī Indra Roga inscenējusi Meistaru un Margaritu, Ojāra Vācieša latviskoto (1978) krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova (1891-1940) romānu (1929), kas veselus 40 gadus iekļauts PSRS cenzūras Index Librorum Prohibitorum – līdz slepeni izvesto manuskriptu krieviski visā pilnībā publicē (1969) apgāds Posev Rietumvācijā (Frankfurtē), turklāt ar norādījumiem uz „oficiālajā” pirmpublicējumā mēnešrakstā Moskva (1966-1967) izsvītrotajām vārdkopām, rindkopām, pat veselām nodaļām, kur Glavļit cenzori saskatījuši pret staļinisko režīmu vērstu kritiku. M&M momentāni kļūst par sensāciju ārpus PSRS. Homo sovieticus gan vēl mazliet jāpaciešas – līdz 1973. gadam. Romānā (ar tur iekļauto vārdkopu manuskripti nedeg! – рукописи не горят!) darbība iesākas (1929) Maskavā Ciešanu nedēļā, kad kopā ar kompanjoniem (vampīru skaistuli Gellu, dēmonu Azazello, runci Begemotu, bruņinieku Fagotu u.c.) tur ierodas Volands, lai sarīkotu ikgadējo Pavasara balli un lai satiktos ar Meistaru, kurš apcerējis divas tūkstošgades senus notikumus Jerušalajimas pilsētā.
Jaunajā Rīgas Teātrī Alvja Hermaņa iestudējumā Brodskis/Barišņikovs baleta slavenība Mihails Barišņikovs lasa sava drauga, Nobela prēmijas laureāta Josifa Brodska (1940-1996) lirisko vārdu spēli dzimtajā valodā. (re)
TĒLOTĀJMĀKSLA – Stokholmas mākslas muzejā Prins Eugens Waldemarsudde izstādē Symbolism och dekadens – ett nordiskt perspektiv (2015.19.IX-2016.24.I) iespēja iepazīties arī ar piecu latviešu 12 darbiem no LNMM kolekcijas – Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Rūdolfa Pērles, Johana Valtera un Riharda Zariņa.
Marka Rotko Mākslas centrā Daugavpilī izstāde Melnā saule – Sigurds Vīdzirkste – Ņujorkas avangardists. Pirmajai radošai idejai nav formas. Tā ir tīra esence, kas pati sevī nesatur izteiksmes līdzekļus. Bet tad ir otra radīta idejas stadija ar formu un izvērsumu, ko var izteikt simbolos. Pati par sevi tā nav radoša, bet tai piemīt magnētiska pievilcība un gaisotne, kas ir piemērota tālākai jaunu ideju attīstībai. Es izsaku iespēju, ka domāšanas vibrācijas veido ideju radīšanas ķēdes reakciju – perpetuum mobile – tā JG vairākkārt apcerētais/reproducētais Vīdzirkste (1928-1974).
 Sigurds Vīdzirkste. Melnā saule
|
Turpat izstāde Sievietes spēks un brīvība par mūsu lasītājiem arī labi pazīstamās Dainas Dagnijas, bijušās trimdinieces (ASV), radošo darbību no 1962. gada līdz mūsdienām.
Starptautiskajā smilšu skulptūru festivālā Jelgavā no 11 valstis pārstāvošiem 15 māksliniekiem 1. vietu iegūst Agnese Rudzīte-Kirilova.
Muzejā „Rīgas Birža” ievērību pelna trīs izstādes – bijušā rīdzinieka, pasaulslavenā baletdejotāja Mihaila Barišņikova mākslas darbu kolekcija Māksla mums līdzās; izstāde Ar septiņjūdžu zābakiem. Pirmā pietura – Dānija, kas piedāvā iepazīt Tenderas Mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekciju; Aleksandra Drēviņa (1889-1938) un viņa sievas Nadeždas Udaļcovas (1886-1961) Laiku virpulī. Drēviņš bēgļu gaitās nonāk (1915) Maskavā, kur paliek par mācībspēku Augstākajās tehniskajās darbnīcās (ВХУТЕМАС). Tiek „likvidēts” staļiniskajās „tīrīšanās”. Suprematiste, kubiste Udaļcova, 20. gados viena no krievu „avangarda amazonēm”, oficiāli kļūst par „nepersonu”.
Reizē ar grāmatas atvēršanu Pētera baznīcā 90 gadu jubilejas izstāde tēlniecei Ēvī Upeniecei – ar liriskiem, romantiskas gaisotnes apgarotiem sieviešu tēliem.
Jelgavas Trīsvienības baznīcas tornī trimdinieka (Bostonā) Māra Platā zīmējumu, grafiku un gleznu izstāde Atgriešanās Trīsvienības baznīcā.
Galerijā „Daugava” Līgas Purmales Kurzemē liecina par bērnības zemes (kur viņa atgriežas pirms gadiem trim) baiso varenumu, par mūžīgo.
Par godu Džemmas Skulmes 90. dzimšanas dienai apgāds „Neputns” laidis klajā vērienīgu monogrāfiju.
56. Venēcijas Mākslas biennāle (2015.V-XI) All the World‘s Futures, kur piedalās 89 valstis un apmeklējuši simti tūkstošu mākslas entuziastu, Katrīnas Neiburgas, Andra Eglīša u.c. veidotā Latvijas izstāde/instalācija Armpit veltīta pašdarbniekiem ar zelta rokām bez pretenzijām uz augstās mākslas statusu.
 Latvijas paviljona ieeja Venēcijas Mākslas biennālē
|
Daugavpils novadpētniecības/mākslas muzejā izstāde Pasaules latviešu glezniecība ar darbiem, kas radušies pēckara politiskajā trimdā – no vecmeistariem Annusa, Milta, Strunkes, Gaiļa, Kalmītes līdz pat Mieriņam, Puriņam, Rozem, Šteineram, Avenam, Oestreicherei, Raudziņam, Rekevicam u.c.
LNMM zālē „Arsenāls” (2015.25.IX) durvis ver apjomīga, Elitas Ansones organizēta izstāde Akvarelis Latvijā 19.-21.gs. – ar Kurta Fridrihsona motto: Nejaušība ir akvareļtehnikas iezīme. Bet nejaušības organizēt dzīvē ir tas pats, kas uzgleznot labu akvareli. Iekļauti darbi no aizpagājušā gs. baltvācu meistara Johana Kristofa Broces līdz mūsdienu Kristapam Ģelzim, Ievai Jurjānei un Kristianam Brektem, no vēsturiskā, mitoloģiskā un sadzīves žanra līdz portretam, aktam, ainavām un klusās dabas kompozīcijām, kam pievienojas arī grāmatu ilustrācijas un teātra kostīmu skices.
Eiropas kultūras mantojuma dienā dzejnieku Elzas Stērstes un Edvarta Virzas memoriālajās mājās „Billītēs” (12.IX) izstādītas Birutas Baumanes, Kurta Fridrihsona, Laines Kainaizes un Vijas Spekkes gleznas, kam tematisks sakars ar Franciju.
Jānis Strupulis, kurš katru gadu divus mēnešus nododas radošam darbam Dānijā, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā izstāda Latvijā līdz šim neredzētus darbus – medaļas, gleznas, zīmējumus, skulptūras.
(mb) (re)
KINO – Tallinas kino festivālā Melnās naktis pirmizrāde režisores Lailas Pakalniņas filmai Ausma – Latvijas un Polijas kopproduktam, kura pamatā ir Rīgā dzimušā režisora Sergeja Eizenšteina nekad neizlaistā filmā Tērču pļavas (Бежин луг, 1937) – par padomju propagandas glorificēto 13 g.v. zēnu Pavļiku Morozovu, kurš 30. gadu sākumā par ražas bēdzināšanu varas iestādēm nodevis savu tēvu. Ausmā darbība pārcelta uz Latviju 50. un 60. gados. Mūzikas autors – pianists Vestards Šimkus. Tallinas Melnās naktis iekļuvušas A klasē, ar ko lepojas tikai 15 festivāli, to vidū Kannās, Berlīnē, Romā, Varšavā.
FOTO – LNB Sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts vēstī par sadarbību ar Google digitālo platformu, kas radījusi iespēju virtuāli apskatīt izstādes Mana, tava, mūsu Rīga pirms 100 gadiem (vadītājas Marta Dziļuma un Kristīne Liniņa) attēlus – Rīgas kartes, dokumentus, zīmējumus un fotogrāfijas no 18. līdz 20. gs. sākumam
(skat. <http://ej.uz/LNB_Google_muzejs_LV>, <http://ej.uz/LNB_Google_muzejs_ENG> )
Pontontilts Rīgā 20. gs. sākumā |
TEKSTI VIŅDIENĀS UN MŪSDIENĀS – Trimdā mirušā vēstures zinātņu maģistra (LU 1943) un doktora (Stokholmas U. 1974), rakstnieka, publicista, JG līdzstrādnieka Ulža Ģērmaņa (1915-1997) piemiņai veltītajā Latvijas Kara muzeja un Fraternitas Livonica Filistru biedrības rīkotajā konferencē (2015.3.X) ar runām/referātiem/atmiņu stāstījumiem piedalās viņa meita Guna Ģērmane-Frosta, Zviedrijas vēstnieks Henriks Landerholms, JG redakcijas locekle Lilita Zaļkalne, Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas pētnieks/kultūrvēsturnieks Jānis Krēsliņš jun., vēsturnieki Kārlis Kangeris, Jānis Tomaševskis, Kaspars Zellis, Viesturs Zanders, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, rakstnieks Jānis Liepiņš, Didzis Liepiņš (par viņa saraksti ar Ģērmani skat. Jura Šlesera rakstu JG281:33-36), nolasīti tiek Franka Gordona elektroniski atsūtītie Ģērmaņa vēstuļu izvilkumi, kā arī apsveikuma vēstules no Saeimas pr-jas Ināras Mūrnieces un Kultūras ministres Daces Melbārdes (padsmitnieces gados viņas pasaules uzskatu veidojusi Ģērmaņa grāmata Latviešu tautas piedzīvojumi, kuras daļas viņa pašrocīgi pārrakstījusi burtnīcās). Īpašu interesi izraisījis Landerholma minējums „caur puķēm” par Ģērmaņa sadarbošanos ar zviedru slepenajiem dienestiem, arī Kangera referāts par Ģērmaņa ieteikto (jau 1991) nepieciešamību saraut „čekas tīklus” un Eglājas-Kristsones stāstījums par Latvijas un trimdas rakstnieku kontaktiem, kas aplūkoti viņas grāmatā Dzelzsgriezēji (skat. 71. lpp.). Konferencē izrādīta arī Zigurda Vidiņa ierakstītā video intervija (1996), kur Ģērmanis izsakās visai nesaudzīgi par dažiem Latvijas politiķiem 90. gadu sākumā – situācija bijusi paradoksāla – valsts dzīves noteicēji paši valstij neticējuši.
Daudzu grāmatu (un folklorizētā izteiciena nekur taču nav teikts vai rakstīts, ka latvietim obligāti jābūt vientiesīgam) autora Ulža Ģērmaņa darbi bieži vien vispirms parādās JG lappusēs, to vidū Latviešu tautas piedzīvojumi (nr. 8-21, 1957-1959), „Latvijas neatkarības idejas attīstība” (nr. 58-62, 1966-1967), „Zemgaliešu komandieris” (nr. 76-90, 1969-1972) u.d.c. (skat. jaunagaita.net).
Ģērmanis bija lektors Zviedrijas aizsardzības iestādēs, sadarbojies ar LSDSP Ārzemju komiteju Stokholmā un tās mēnešrakstu Brīvība, LZA ārzemju loceklis, TZO (1995). Starp klajā laistajām grāmatām jāmin Pa aizputinātām pēdām (1956), Latviešu tautas piedzīvojumi (1959), Zili stikli, zaļi ledi (1968), Tā lieta pati nekritīs (1971), Oberst Vācietis und die lettischen Schützen im Weltkrieg und in der Oktoberrevolution (1974), Tālu tālumā, lielā plašumā (1977), Zināšanai (1985), Divi portreti (1985), Izvērtēšanai (1987), Laikmeta liecības (1988), Pakāpies tornī (1987), Pakāpies tornī 2. daļa (1991), Ceļā uz Latviju: Raksti par mūsu vēsturi (1990, 1993), Jaunie laiki un pagātnes ēnas (1995), Mosties, celies, strādā! 99 + 1 domu grauds (1998), The Latvian Saga (2007), Dialogi, vēstules un publikācijas, sarakste ar Eduardu Berklavu (2007), Maiņu laika zīmes. Sarakste ar Didzi Liepiņu, 1990-1997 (2014).
Nobelisti, baltkrievu rakstnieci / pētniecisko žurnālisti Svjatlanu Aļeksijeviču (Святлана Алексіевіч), kura raksta gan baltkrievu, gan arī krievu valodā, minējām sakarā ar viņai piešķirto vācu izdevniecību asociācijas Miera prēmiju (2013) Frankfurter Buchmesse ietvaros, citējot dažas rindkopas no viņas uzrunas (JG276:59-60): Ceļojot pa pēcpadomju reģioniem, par pieredzi pēdējos 20 gados, savās grāmatās dodu vārdu mazajiem cilvēkiem, kuri vēsturē ir kā smilšu graudiņi. Neviens viņiem nepiegriež vērības. Viņu čukstošais vai izkliegtais vārds pazūd vakuumā. Viņi vienkārši izgaist, nomirst ar visiem saviem noslēpumiem. Es eju pie viņiem un ieklausos. Iela man ir kā koris, kā simfonija. Aļeksijevičas darbu galvenais temats ir Krievijas traģēdijas pārstāsts sovjetu valsts laikā – no boļševiku revolūcijas, staļiniskajām eksekūcijām, Gulagiem un tolaik dienējušo zaldātu stāstiem par vācu sieviešu izvarošanu Berlīnē līdz pat Černobiļas katastrofai un Sarkanās impērijas sabrukumam. Rakstniecei raksturīgs ir pieraksts no Kabulas gadu pirms (1988) Gorbačova lēmuma pamest Afganistānu: Jauna afgāņu sieviete ar bērnu rokās. Pieeju pie viņas un sniedzu spēļu lācīti. Bērns to satver ar zobiem. Prasu, kādēļ bērns to tur zobos? Sieviete izritina bērnu no segas un es redzu tikai rumpi bez locekļiem. „Tas ir jūsu darbs,” viņa atteic. „Viņa nezin, par ko muld,” norūc netālu stāvošais Padomju armijas kapteinis, „Mēs taču atnesām viņiem komunismu…” Attiecībā uz mūsdienām, autore aizstāv ukraiņu nāciju, kas nevēlas tikt ierauta atpakaļ homo sovieticus jeb sarkanā cilvēka laikos, Krievijas atvarā. Latviešu valodā tulkota Aļeksijevičas Černobiļa: Lūgšana (2011) un Cinka zēni (2014).
 Nobeliste literatūrā (2015) Svjatlana Aļeksijeviča |
Uldis Siliņš, dramaturgs, režisors un žurnālists, II Pasaules kara beigās kopā ar vecākiem bēg no otrreizējās PSRS okupācijas, nonāk Rietumvācijas nometnēs, bet bēgļu Lielajā izklīšanā (1950) dodas uz Austrāliju. Pievienojies sava tēva nodibinātajam Sidnejas Latviešu teātrim jau kopš tā dibināšanas (1951). Par nopelniem teātra mākslā saņēmis PBLA KF Krišjāna Barona Prēmiju (1976), JG redakcijas locekļa Spodra Klauverta (1920-1980) Piemiņas fonda balvu un TZO. Lugas un humoristiskie skeči apkopoti krājumos Konservēts latviskums (1969), Letiņi nezudīs (1977) un Kad pārnāksi, bāleliņ (1984), bet bērnu lugas – Spēlēsim teātri (1969, divos sējumos kopā ar E. Siliņu). JG iespiestas Ulža lugas Aijā žūžū, lāča bērns (207-208, 1996-1997) un Zem dienvidu krusta (210-211, 1997). Divos izdevumos Rīgā publicēta viņa novadpētnieciskā grāmata Mēs esam carnikavieši. Pastaiga pa novada vēsturi, 1211-1944 (2002 un 2012 – skat. JG231:116-118). Par savu galveno darbu autors uzskata Dziesmai vieni gala nava: Jāzeps Vītols savās un laikabiedru vēstulēs 1918-1944 (Rīgā: Nordic, 2006. 822 lpp.). Aptuveni 10 gadus trimdas humora un satīras žurnāla Rūgtais Apīnis redaktors. Vairākas lugas izrādītas Latvijā. Nesen klajā laistajās autobiogrāfiskajās (1930-1945) piezīmēs Atskatīties, pasmaidīt (Rīgā: Zvaigzne ABC, 2015) iekļautas arī JG lappusēs deviņos turpinājumos publicētās (nr. 257-280) atmiņas par bēgļu laika pirmajiem gadiem. Grāmatas atklāšanā (2015.6.VII) Eduarda Smiļģa Teātra muzejā Rīgā aktrise Indra Burkovska jūsmo par Ulža brīnišķīgo humoru, ar ko latvieši nevarot pārāk lielīties, un piemetina, ka grāmata būšot labs materiāls kinoscenārijam, noderēšot arīdzan vēsturniekiem, pavāriem, kostīmu māksliniekiem, jo katrs apraksts ir kā bilde. Dzirkstošs ir Anitas Apeles stāstījums par Siliņa feļetoniem jeb Kaleidoskopiem, nolasot vienu no tiem – sludinājumu, kas publicēts laikrakstā Austrālijas Latvietis (1963.I): Sidnejas Latviešu teātris meklē suni. Cienījamais(ā) lasītāj(a)! Ja jūs uz sekojošiem 6 jautājumiem variet ar godīgu sirdi atbildēt „jā”, tad jūs esat izcīnījis pietiekamu punktu skaitu vienai brīvbiļetei Sidnejas Latviešu teātrī uz komēdijas „Vai Tobijam patiks?“ izrādi un uz gadu abonētus kaulus savam sunim. Te ir jautājumi: 1. Vai jums ir suns (vīriešu, sieviešu kārtas vai operēts)? 2. Vai suns ir korpulents un maza auguma? 3. Vai tam ir ambīcijas spēlēt teātri? 4. Vai jūs gribat savu plušķi ieraudzīt rampas gaismā? 5. Vai suns nav histēriķis vai depresīvais maniaks? 6. Vai tas pieņem aizrādījumus un panes sliktu kritiku? 7. Vai suns ir ar mieru spēlēt pie rež. Kārļa Gulberga? … Es jūs apsveicu! Ar 6 „jā” un vienu „nē” atbildi, jums, cienījamais(ā) lasītāj(a), ir suns, kādu mēs meklējam. Pats autors tos uzskata par sava veida protestu pret „urrā“ patriotismu, plātīšanos un pret visiem, kas dzīvo Ku-kū zemē, iebāzuši galvu smiltīs kā strausi (skat. plašāku informāciju Laikrakstā Latvietis 2015.16.IX).
|
Atskatīties, pasmaidīt atklāšanā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (no kr.) Anita Apele, Uldis Siliņš, Ivars Apelis, Guntis Bērziņš (2015.6.VIII)
|
LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas vadītāja Gunta Jaunmuktāne sakarā ar bibliotēkas 130 gadu jubileju (dib.1885) atsaucas uz Kārļa Dziļlejas (1891-1963) teikto par Jāni Misiņu – viņš bijis viens no pirmajiem, kas mācīja mīlēt, cienīt un godāt latviešu grāmatu, latviešu rakstīto un drukāto vārdu un uztvert to kā lielu, paliekošu kultūras vērtību, kas droši var pastāvēt līdzās citu tautu garīgajām bagātībām. Vecais Misiņš savā mūžā ir krājis un krāj grāmatu pie grāmatas, un gan jau katra no tām noderēs savā reizē tiem, kas meklē rakstos. Un pēc pārciestajiem I Pasaules kara gadiem pats Misiņš vēstulē (1920.27.III) Kaudzītes Matīsam: Iznāk gan tā gluži latviski, ka man vienam uz savu roku ar saviem līdzekļiem tas jāveido, ko visa tauta nevar veikt – tas ir, varētu, bet nav tās atziņas. Bet nu par to nekas – man prieks, ka esmu to iesācis tai laikā, kad varēju daudz ko savākt, ko tagad vairs nevar. Kara un okupāciju gados, pateicoties Kārļa Egles u.c. darbinieku stingrai nostājai un pašaizliedzīgam darbam, bibliotēkas krājumi palika neskarti un nosargāti. Tagad kopapjoms jau ir vairāk nekā 1,1 miljons grāmatu un periodisko izdevumu un vairāk nekā 1 miljons rokrakstu.
Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) jaunā direktore, Baltu filoloģijas maģistre Iveta Ruskule strādājusi Literatūras un mākslas vēstures muzejā (kopš 1995), Aleksandra Čaka memoriālajā muzejā, kā arī vadījusi Ogres Vēstures un mākslas muzeju (apollo.lv 2015.8.X).
(re) (aa)
 Jāņa Zeberiņa šaržs |
TRADĪCIJU VEICINĀŠANA – Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) projekta Katram savu tautas tērpu ietvaros Nils Vilnis veidojis gan Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un pie Veczemju klintīm, gan arī Ķemeru purvā un citur, pievilcīgi savdabīgas fotogrāfijas kalendāram Dienrādis 2016: Vēlējos apvienot latviešu senās tradīcijas – tautas tērpu, zīmju veidošanu un mistisko pasaules uztveri ar 21. gs. pieejamām tehnoloģijām, uzsverot laika rituma tendenci atkārtoties. Nudien – ja rakstu aušana tērpos ir tīra matemātika ar binārā koda pierakstīšanu, tad šajā foto sērijā tika izmantota īpaša, programmējama ierīce, kas ar gaismas palīdzību rakstus, šo te pašu bināro kodu, atdzīvina fotogrāfijā. Fotogrāfijas, kurās raksti nav redzami, vairāk veltītas tieši mistiskajai latviešu tradīcijai un tās tēliem. Un LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena: Tautas tērps ir kā neizsmeļams ierosmes avots māksliniekiem, tradicionālāks kultūras praktizētājiem, pētniekiem, ikvienam no mums (skat. <www.katramsavutautasterpu.lv>).
 No Nila Viļņa veidotā kalendāra Dienrādis 2016. |
Darbību joprojām nav pārtraucis ansamblis Līvlist (lībieši), ko dibināja (1972.8.I) lībiešu atmodas darbinieki Emma Erenštreite, Paulīne Kļaviņa, Tamāra Vilsone, Pēteris Dambergs un Oskars Stalts, lai saglabātu un attīstītu lībiešu valodu un muzikālo mantojumu. Kopš 2014. gada to vada etnomuzikologs Zigurds Ete. Ansambļa repertuārā ir lībiešu tautas un rotaļdziesmas, kā arī vairāki muzikāli uzvedumi, nozīmīgākais no tiem ir Lībiešu kāzu spēle 19. gadsimtā (pirmizrāde 1979.8.VII). Līvlist piedalījies gandrīz visos Dziesmu svētkos, folkloras festivālos Baltica, devies koncertceļojumos uz Somiju un Igauniju. Kopā ar igauņu, somu, karēļu, vepsu, ižoru un votu valodu lībiešu valoda ietilpst Baltijas jūras somu valodu grupā. Tālākās radu valodas ir sāmu jeb lapu valoda, mordviešu valoda (erzas un mokšas), mariešu (pļavas mariešu un kalnu mariešu), permas somu (komiešu un udmurtu) un ugru valodas (ungāru un Obas ugru grupas hantu un mansu valodas). Un cik no mums zina, ka „Pūt, vējiņi!” ir veca lībiešu krogus dziesma?
 Līvlist jubilejas koncertā Rīgā (2015)
|
DIASPORA – Dublinā Latvijas vēstniecības telpās Eiropas latviešu apvienības (ELA) gadskārtējā sapulcē (2015.19.-20.IX) ievēlēts jaunais prezidijs – Kristaps Grasis (pr-js, Vācija), Māris Pūlis (UK), Maira Ēriksone (Zviedrija), Inguna Grietiņa (Īrija), Ilze Zilgalve (Beļģija), Elīna Pinto (Beļģija). Vienā no pieņemtajām rezolūcijām nosodīti centieni kavēt Latvijas Okupācijas mūzeja rekonstrukcijas darbu uzsākšanu, paildzinot okupāciju gadu skaidrošanu Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai.
Ilze Garoza vēstī, ka Rīgā notikušajā PBLA valdes sēdē (2015.4.-7.X), no amata atkāpjoties PBLA KF priekšsēdei Vijai Zuntakai-Bērziņai, šajā postenī apstiprināts viņas vietnieks Juris Ķeniņš, komponists, čellists, mūzikas pedagogs, Toronto Latviešu koncertapvienības valdes vicepriekšsēdis.
(re)
LATVIJA – AR SKATU SENDIENĀS – Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā atklāts (2015.20.IX) Viļņas tēlnieka (Vidmantas Gyilikis) veidots piemineklis Mindaugam, kurš ar Romas pāvesta Innocenta IV svētību kronēts (1253.6.VII) par Lietuvas karali, un reizē ar viņu karaliene Marta, Madalānu pilskunga meita.
(re)
LATVIJA – AR SKATU VIŅDIENĀS – Jelgavas novada Valgundes pagastā atklāta latviešu strēlnieku vēsturisko cīņu (1915-1917) vietu 7,2 km gara izziņas taka ar paskaidrojumiem/fotogrāfijām pie vēsturiskiem objektiem, kā arī akmeņkaļa Ginta Neško veidotā piemiņas plāksne pie „Mangaļu” mājām.
(re)
 Pretpadomju partizānu vienības locekļi Sinoles mežos pie Gulbenes (1950) |
LATVIJA – 1939.23.VIII-1991.21.VIII – Latvijas TV raidījumā Patiesības stunda (LSM.LV 2015.25.VIII) LU Vēstures katedras pētnieks Zigmārs Turčinskis uzsver, ka tik ilgstošas pretpadomju cīņas, kādas notika Baltijā un Rietumukrainā pēckara gados, nekur citur neesot bijušas. Bet, lai gan Latvijā Maskavas pārvaldē esošie drošības dienesti laika posmā no 1944. līdz 1956. gadam reģistrējuši 12 000 bruņotu brīvības cīnītāju, latvieši pārāk maz izmantojot, īpaši salīdzinājumā ar lietuviešiem, mežabrāļu un partizānu kustību jaunas nacionālās identitātes un pašapziņas veidošanai. Dokumentālās filmas Uz spēles Latvija režisora Pētera Krilova uzskatā mežabrāļu morālā stāja un atttieksme pret dzīvi mums ir gandrīz nesaprotama. Varam to uztvert kā leģendu, kā pasaku – kā gandrīz vai episku satura nesēju. Kad 50. gadu sākumā Rietumu izlūkdienesti aptvēruši, ka tiek muļķoti, padomju drošības dienesti, nevarēdami vairs izmantot savus dubultaģentus, publicē Cīņā (1956) uzsaukumu nākt laukā no mežiem un padoties, ko izdarījuši aptuveni 500 cilvēku, taču bruņoti mežabrāļi no tiem bija vien aptuveni 20. Pretošanās kustība, bez minētās Krilova filmas, atspoguļota arī režisora Normunda Puča filmā Segvārds Vientulis (2014), Sanitas Reinsones grāmatā Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā (2015 – skat. JG281:73-74), Zigmāra Turčinska grāmatā Ziemeļvidzemes mežabrāļi: Latvijas nacionālo partizānu cīņas Valkas apriņķī un Alūksnes apriņķa rietumu daļā, 1944-1953. (2011).
Dobeles novada Zebrenes pagastā pie Visvalža Brizgas (segvārds Kārlis Krauja) vadītās apvienotās latviešu-lietuviešu pretpadomju partizānu 27 cilvēku lielās grupas uzbūvētā (1948) Īles bunkura atklāts (2015.11.IX) tēlnieka Voldemāra Kandevica veidots piemineklis. Trīs stundu nevienlīdzīgā cīņā 24 partizāni izcīnīja (1949.17.III) savu pēdējo kauju pret čekas (VDK) drošības spēkiem un padomju 36. strēlnieku pulka vairāk nekā 100 zaldātiem. Bojā gāja 15 mežabrāļi, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju, arī Īles bunkura partizāns, dzejnieks Modris Zihmanis.
Latvijas Goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš (<daris.delins@latvia-newyork.org>) vēsta (Latvietis 2015.16.IX), ka dokumentālā filma Forest Brothers (Mežabrāļi – 2014) tagad pieejama caur mājas lapu (<www.forestbrothers.vhx.tv>). To veidojuši vācieši Grims (Peter Grimm) un Reihels (Eckart Reichel), kuri jaunības gados, pirms Berlīnes mūra krišanas, bijuši iesaistīti pretestības kustībā pret Maskavas vasaļvalsts režīmu Austrumvācijā.
Latvijas Okupācijas muzeja Apkārtrakstā (2015,39) galvenā krājuma glabātāja Taiga Kokneviča, cita vidū, apraksta jauniegūto Jāņa Zemtauša dāvināto zābaku pāri, kas piederējis viņa brālim, studentam Gunāram Zemtautim, kam par nacionālās pretošanās grupas vadīšanu (1948-1950) Latvijas Universitātē PSRS Baltijas Kara apgabala tribunāls piespriedis nāvessodu (1951.2.III). Aresta brīdī zābaki atradušies kurpniekdarbnīcā, no kuras dzīvokļa saimniece tos izņēmusi, saglabājusi un atdevusi Gunāra vecākiem, Kārlim un Otīlijai, izsūtītiem (1951) saistībā ar dēla arestu uz pieciem gadiem, bet priekšlaikus atbrīvotiem Staļina nāves gadā (1953).
 1951. gada 2. martā PSRS drošības spēku nošautā Gunāra Zemtauša zābaki
|
Attiecībā uz „galotņu konferencē” Helsinkos parakstītā (1975) Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes (EDSA jeb CSCE – Conference on Security and Co-operation in Europe) noslēguma protokola 40-gadi, Latvijā mītošais somu žurnālists, vairāku grāmatu autors Rislaki (Jukka Rislakki) secina (LA.lv 2015.24.VII): PSRS iekrita lamatās, kaut arī konferences iniciatīva nākusi no Maskavas. Sākumā Rietumi baidījās, ka PSRS panāks Austrumvācijas atzīšanu, Rietumvācijas „finlandizāciju”, Čehoslovakijas okupācijas klusu nogrimšanu aizmirstībā un Eiropas divu daļu iecementēšanu. Kad Somijas prezidents Kekonens ierosinājis dienaskārtības trešo grozu jeb cilvēktiesības un cilvēku un domu brīvu kustību, Rietumiem kļuvis vieglāk izlemt par līdzdalību. Patiesībā trešais grozs bija NATO prasība, kas, kā norāda Rislaki, devusi jaunu elpu Austrumeiropas brīvības cīnītājiem un opozīcijas kustībai. Pirmā Helsinku grupa nodibināta Maskavā (1976). Vēlāk tādas radās citur, arī Latvijā (Helsinki-86). Baltiešu politisko trimdinieku aktivitātes kļūst leģendāras jau kopš 1973. gada, kad Uldis Grava, akreditēts žurnālists, devies uz Austrumvācijas vēstniecībā rīkoto pieņemšanu, kur mēģinājis pie PSRS ārlietu ministra Andreja Gromiko žaketes piestiprināt nozīmīti ar Jumja simbolu. Seko labi zināmais stāsts – drošības sargu satraukums, baltiešu pārstāvju ievietošana tukšā cietumā Espo pilsētā, somu policijas pr-ka teiktais: Mēs esam spiesti tā rīkoties, bet vēlamies parādīt godu jūsu darbībai savas tautas labā. Jūsu vietā mēs rīkotos tieši tāpat! Pēc atbrīvošanas somu drošības policijas (SUPO) izsekošana baltiešiem (...ne lai jūs traucētu, bet gan lai aizsargātu jūs no padomju aģentiem). Drošības pasākumi bijuši ļoti stingri 1975. gada galotņu konferences laikā – uz to bija ieradušies arī Radio Brīvība/Radio Liberty un Radio Brīvā Eiropa/Radio Free Europe redakciju žurnālisti, kurus vārda brīvības dēļ Somija nevarēja aizkavēt. Nelielas baltiešu demonstrācijas ar karogiem, pieķēdēšanās Helsinku Esplanādē pie apgaismošanas staba, ziedu nolikšana uz Mannerheima kapa u.c. Jāmin arī baltiešu „brīvības brauciens” pa Baltijas jūru noīrētā kuģī 80. gadu vidū, PSRS vēstniecības histēriskā reakcija, cita vidū ārkārtas stāvokļa izsludināšana Helsinkos dzīvojošiem sovjetu pilsoņiem (norādījumi iegādāties pārtiku trim dienām, aizliegums sievietēm un bērniem iziet no mājām). Šogad Somijas Parlamenta sarīkoto EDSA 40 gadu atceri KF delegācija boikotē, jo somi liedz uzturēšanos sešiem ES melnajā sarakstā iekļautiem krievu politiķiem...
LOM ir izveidojis jaunu dokumentālo filmu (rež. Andris Feldmanis) Zedelgema par 11 727 latviešu leģionāriem, kas II Pasaules kara beigās nonāca gūstā angļu okupācijas zonā un tika izvietoti Beļģijā, Zedelgemas nometnē.
(re) (jr)
|
Uldis Grasis NEESI TU TĀ ZEME Neesi tu tā zeme, No kuras bēg. Saule spīd visās zemēs Un meness nakti pieteic visur. Kad aptumšota bija tava zeme, Un tumsa ilgi slapstījās, Tad ar ratiem un ar paunām Devies prom uz zemēm jaunām…
Ja tavās durvīs klauvē kāds, Tad neprasi kas tas tāds? Viņš nācis nav tavā dārzā Sēto tikai aprīt, Bet beidzot brīvi paelpot. Un, kā vien šodien, Tā arī parīt, mēs varam daudz Citu labā darīt, Jo cik daudz citu Mums roku vētrās Pasnieguši nav?
Teici to stundu, to brīdi, Kad tu man roku sniegsi. Vai, ka cilvēku mīli, To tu liegsi? 2015. gada 11. oktobrī
|
BĒGĻI UN MIGRANTI – Atsaucoties uz ANO bēgļu organizācijas (United Nations High Commissioner for Refugees – UNHCR) pārstāvja Edvarda (Adrian Edwards) skaidrojumu [tīmekļa publikācijā Northern Europe (Stokholmā 2015.7.IX) un visā pilnībā <www.irir.lv> (2015.11.IX)], bēgļi ir cilvēki, kuri glābjas no bruņota konflikta vai vajāšanas un ir tik apdraudēti, ka šķērso valstu robežas, meklējot drošību tuvējās valstīs… viņiem ir pārāk bīstami atgriezties mājās. (Precīzs raksturojums arī baltiešu pēckara bēgļiem.) Bēgļu konvencijā (Refugee Convention 1951) u.c. juridiskos tekstos norādīts, ka bēgļus nedrīkst izraidīt no valsts vai atgriezt situācijā, kur būtu apdraudēta viņu dzīvība un brīvība. Toties migranti izvēlas pārcelties uz jaunu dzīvesvietu nevis tāpēc, ka viņiem tiešā veidā draudētu vajāšana vai nāve, bet gan galvenokārt tāpēc, lai uzlabotu savu dzīves līmeni… ja viņi atgriežas savās mājās, viņi turpina saņemt savas valsts aizsardzību.
Daudz ko izsaka UNHCR aplēse (2015) – aptuveni 50% bēgļu ir no Tuviem Austrumiem (38% ir no Sīrijas), no Irākas, Afganistānas, Lībijas u.c., un tikai neliels skaits ekonomisko migrantu ir no Aizsaharas valstīm. Autokrātiskās Krievijas tiešs militārs atbalsts Sīrijas diktatoram Bašaram al Asadam, šaubu nav, vēl vairāk palielinās bēgļu skaitu.
(re)
|
|
LATVIJA – AR SKATU MŪSDIENĀS – Tuvo Austrumu bezgala sarežģītā bēgļu jautājuma diskusijas izraisījušas sabiedrības polarizāciju, gandrīz vai morālu krīzi. Mūsdienu kara bēgļu uzņemšanas pretinieki dažkārt atsaucas uz neseno vēsturi, kad latviešu īpatsvars savā zemē noslīdēja līdz 52% (tagad tas ir nedaudz virs 60%), bet tas bija PSRS iekļauto nekrievu reģionu sovjetizēšanas/rusianizācijas/ rusifikācijas politikas rezultāts. Turklāt šodien runa ir par nedaudzu simtu bēgļu uzņemšanu, kamēr Latviju, kā liecina Ekonomikas ministrijas apkopotie dati, no 2000. līdz 2014. gadam pametuši 238 000 cilvēku... Interneta žurnāla satori redaktora Ilmāra Šlāpina uzskatā jāsaprot ne tikai tas, ko mēs varam dot, bet arī tas, kāpēc mums būtu kaut kas jādod (2015.21.IX). Ministru prezidente Laimdota Straujuma savukārt norāda, ka Latvija nevarot sēdēt pie viena galda ar pārējām ES valstīm, izvēlēties garšīgākos ēdienus un lūgt, piemēram, itāļu nodokļu maksātajiem atbalstu, nesniedzot neko pretī, LV nevarot palikt vienīgā, kas atsaka atbalstu patvēruma meklētāju pārpludinātajām valstīm (irir.lv 2015.16.IX). Un Sanitas Uplejas aicinājums ir atmosties no sapņa par „vēstures beigām” (irir.lv 2015.10.IX), t.i., par punkta pielikšanu visam sliktajam, kas bijis vēsturē, un tiekties pēc noturīgas labklājības un stabilitātes. Par jaunu „vēstures sākumu” Eiropā skaudri atgādinot gan pāri ES dienvidu un dienvidaustrumu robežām plūstošās patvēruma meklētāju straumes, gan arī Ukrainas ģeogrāfiskais tuvums un vēsturiskās līdzības. Tieši tāpēc nav godīgi prasīt no mūsu politiķiem, lai viņi „tiem tur Eiropā” pasaka, ka mēs esam pielikuši punktu un neko vairs negribam dzirdēt par bēgļiem un migrantiem.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētījumā Krievijas drošības politika iepretim kaimiņvalstīm līdz 2020. gadam: draudi un iespējas Latvijai (apollo/tvnet.lv 2015.28.IX) uzsvērta nepieciešamība mazināt naidīgu politisku un sabiedrisku organizāciju efektivitāti valsts informācijas telpā, laikus identificēt Krievijas speciālo operāciju spēkus un neregulārus militārus/paramilitārus formējumus. NBS maksimāli jādecentralizējot komandvadības struktūra, deleģējot atbildību apakšvienībām, kā arī jāpalielinot sauszemes spēki, kas pirms NATO papildspēku ierašanās spētu iesaistīties kaujā 12-24 stundu laikā. Piekrastes aizsardzībai, bez tradicionālās novērošanas, jāiesaista radioizlūkošana un bezpilota lidaparāti. Noslēgumā norādīts uz nepieciešamību sadarboties militāri ar pārējām Baltijas valstīm.
ASV Senāta nesen apstiprinātā vēstniece LV (2015.24.VII) Nensija Petita (Nancy Pettit), līdz šim Valsts departamenta Eiropas un Eirāzijas biroja Rietumeiropas lietu pārvaldes direktore, pirms tam diplomāte ASV vēstniecībās Maskavā, Kijevā un Vīnē, intervijā Paulam Raudsepam (irir.lv 2015.24.IX) uzsver, ka NATO 5.panta saistības tiek uztvertas ļoti, ļoti nopietni... ir svarīgi tas, ko darām, kas demonstrē mūsu apņemšanos izpildīt savas saistības pret Latviju.
Kronvalda parkā Rīgā atklāts (2015.6.XI) ukraiņu mākslinieka Igora Grečaņika veidots bronzas tēls ukraiņu dzejniekam un brīvības cīnītājam Tarasam Ševčenko (1814-1861), piedaloties abu valstu premjeriem. Modernās ukraiņu valodas pamatlicēja pazīstamākais darbs ir dzejoļu krājums Kobzars (1840).
(re)
POLIJAS pilsētā Krakovā sakarā ar pret valsti vērstiem draudiem no austrumiem NATO Transformācijas pavēlniecība paredz drīzumā atvērt pretizlūkošanas centru, kura filiāle atradīšoties arī militārās apmācības centrā Lestē, Slovākijā (AFP 2015.30.IX).
Polija noraida Kremļa iebildumus pret Ivanam Čerņahovskim uzceltā pieminekļa aizvākšanu (2015.17.IX) un nodošanu Krievijai, norādot, ka PSRS armijas ģenerālis bijis atbildīgs par vairāku tūkstošu poļu pagrīdes pretošanās kustības militārā spārna Armia Krajowa (Tēvzemes armija) cīnītāju arestiem Viļņas reģionā, viņu ievietošanu koncentrācijas nometnēs un daudzu noslepkavošanu (currenteventspoland.com 2015.25.IX).
Kā vienu no melīgākajiem Ārlietu ministrija Varšavā nodēvē Krievijas vēstnieka TV intervijā doto (2015.26.IX) paskaidrojumu (kādi dzirdēti tikai staļinisma laikā), ka Polija esot līdzatbildīga II Pasaules kara izraisīšanā, jo bloķējusi antinacistiskās koalīcijas – tādēļ, lūk, Sarkanās armijas iebrukums Austrumpolijā pēc Molotova-Ribentropa pakta (1939). Polijas ārlietu ministrs Shetina (Grzegorz Schetyna) izsaucis KF vēstnieku jautājuma noskaidrošanai.
(re)
IGAUNIJA – Pleskavas apgabala robežpunktā Koidula/Kuņičina Gora uz tilta pār Piuzas upi (2015.26.IX) krievu specdienestu Igaunijas teritorijā nolaupītais (2014.5.IX) Estons Kohvera (skat. JG282:62) apmainīts pret bij. Igaunijas drošības policijas darbinieku Alekseju Dresenu, kurš spiegojis Krievijas labā.
ZVIEDRIJĀ Upsalas U. (Uppsala Universitet) Johana Skittes balvu (Johan Skytte Prize), vienu no prestīžākajām politisko/sociālo zinātņu teorētisko jautājumu jomā, saņēmis JG slejās vairākkārt minētais Stanforda U. (Kalifornijā) zinātnieks Fukujama (Francis Fukuyama) par grāmatām The Origins of Political Order (2011) un Political Order and Political Decay (2014).
(re)
BULGĀRIJA atteikusi atļauju Krievijas militārām lidmašīnām šķērsot valsts gaisa telpu, jo esot pietiekami daudz informācijas, kas rada nopietnas bažas par šo lidmašīnu deklarētajām „humānās palīdzības” kravām. Sofijā valdības pārstāve Marija Zaharova arī norādījusi, ka Maskava nekad nav slēpusi kaujas tehnikas nogādāšanu oficiālajai Sīrijas valdībai.
AFGANISTĀNA – ASV prezidents Baraks Obama atvainojies organizācijas Médecins Sans Frontičres / Doctors without Borders (Ārsti bez robežām) prezidentei Dr. Liu (Joanne Liu) par kļūdas dēļ veiktajiem ASV uzlidojumiem slimnīcai Kondozā (3.X), kuros bojā gājuši 12 slimnīcas darbinieki, 10 pacienti, to vidū trīs bērni (AFP 2015.7.X)
KF – Ukrainas Literatūras bibliotēka Maskavā, ko uztur pilsētas pašvaldība, galvenokārt domāta ukraiņu kopienas kultūras/valodas/informācijas vajadzībām. Bet jau labu laiku KF Izmeklēšanas komitejai (Следственный комитет Российской Федерации) tā ir kā dadzis acī – bibliotēkas krājumi tiek pārmeklēti jau pirms gadiem pieciem (2010.23.XII un 2011.14.I). Šogad, kā vēsta pasaules informācijas avoti (The Guardian, The Independent, RFE/RL, BBC, Newsweek, The Moscow Times u.d.c.), kratīšanas veic (28.X) bruņoti/maskoti omonieši, aizturot un uz turpat divām dienām ievietojot restotā būrī Tagankas policijas iecirknī 58 gadus veco bibliotēkas direktori (kopš 2007), krievieti Natāļju Šarinu, un konfiscējot vairāk nekā simts publikāciju, arī elektronisko informāciju. Tagankas rajona tiesa, kas Šarinu apsūdz par it kā rusofobiskas literatūras izplatīšanu jau kopš 2011. gada, etniskā naida kurināšanu, cilvēka cieņas aizskaršanu utt, utjpr., piespriež viņai mājas arestu līdz tiesas sēdei gada beigās, aizliedz saņemt korespondenci un izmantot internetu. Bibliotēkas direktore pati „vainu” noliedz. Daudzi no konfiscētajiem materiāliem atradušies lasītājiem nepieejamā „specfondā”. Un tas notiek valstī, kur grāmatnīcās un citur pavisam atklāti tirgo dažādas fašistiskas, ksenofobiskas, šovinistiskas, rasistiskas un anti semītiskas publikācijas – tā ukraiņu žurnālists Vitālijs Portnikovs (<http://www.kyivpost.com> 2015.30.X).
 Bibliotēkas direktore Šarina policijas iecirkņa būrī Maskavā (2015.29.X) Foto: Roman Cimbaljuk |
Konkursā Jaunais Vilnis Sočos (2015.X) ikgadējās goda viešņas Allas Pugačovas dziesma Svētie meli, kas veltīta prezidenta Putina īstenotajai politikai Krievijā un ārpus tās, ir dzēsta no TV pārraidēm un tās video aizliegts vietnē Youtube visā KF teritorijā.
Jaunās paaudzes opozicionārs Krievijas īstenotajai politikai Ukrainā, Aizbaikālā dzimušais Dmitrijs Savins, lūdzis politisko patvērumu Latvijā, jo viņa publicistika portālā <petrimazepa.com> nav bijusi pa prātam varas iestādēm, kas veikušas kratīšanu viņa dzīvoklī Sanktpēterburgā, kur notikušas vēršanās arī pret citiem aktīvistiem. Esmu Krievijas patriots, taču Putins un viņa režīms ir lielākie krievu tautas ienaidnieki, uzsver Savins (LA.lv 2014.5.X).
(re)
ĒRMĪGAS BŪŠANAS LATVIJĀ – LSM žurnāliste Dace Stirāne vēstī (<laikraksts.com> 2015.19. VIII), ka Ukrainā aizliegto grāmatu sarakstā iekļautas Latvijas grāmatnīcā „Polaris” brīvi tirgotās, vairāk nekā 30 dažādu nosaukumu publikācijas krievu valodā, kur slavināts separātisms Ukrainā un Krimas aneksija. „Polaris” īpašniece/direktore Jeļena Bistrova paskaidrojusi, ka attiecībā uz veikalā pieejamām grāmatām nezinot, kas tur un kā...
STATISTIKA – Provizoriski dati liecina, ka LV iedzīvotāju skaits (2015.1.VIII) bija 1 978 000 – par 88 500 iedzīvotāju mazāk nekā 2011. gadā. Šajā laikā izceļojuši 97 000 iedzīvotāju, bet ieceļojuši 42 200, no tiem 65% ir tie LV iedzīvotāji, kas atgriezušies no ārvalstīm – tā Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure.
Šveices lielākās bankas UBS veiktajā pētījumā par pasaules dārgākajām pilsētām Rīgai piešķirta 65. vieta (no 71), Viļņai – 59., bet Tallinai – 49. Visdārgākā dzīve pirmajā sešiniekā ir Cīrihē, Ženēvā, Ņujorkā, Oslo, Kopenhāgenā un Londonā, bet no šīm 71 dārgākajām pilsētām lētākās ir Bukarestē, Sofijā un Kijevā.
Gallup Poll (2015.27.VIII) aptauja 148 valstīs liecina, ka visemocionalākie ļaudis mājo Latīņamerikā (nr.1 – Bolīvija, nr.2 – Salvadora, nr.3 – Ekvadora); Baltijas valstis ierindojas saraksta lejas daļā, bet pašā apakšā – Bangladeša.
Latvija ir pirmajā vietā Eiropā to mājsaimniecību ziņā, kurās galvenās pelnītājas ir sievietes, liecina britu pētniecības organizācijas „Institute for Public Policy Research” (IPPR) pētījums par Eiropas valstīm. 2013. gadā Latvijas sievietes ir bijušas galvenās pelnītājas 50% mājsaimniecību. Seko Lietuva, Slovēnija, Portugāle, Horvātija un Īrija ar 40%.
Eiropas Komisija (EK) ziņo, ka līdzās Latvijas nacionālajiem ēdieniem sklandrausim, salinātai rupjmaizei un Carnikavas nēģiem ES nacionālo produktu reģistrā iekļauti arī Latvijas pelēkie zirņi, kā arī Lietuvas skilandis (cūkas kuņģī pildīta kapāta gaļa). Uz ES preču zīmi var pretendēt pārtikas produkti, kas tradicionāli tiek lietoti konkrētā teritorijā un kam vismaz 25 gadu garumā ir apliecinājums par receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai, tādiem kā Itālijas svaigajam sieram Mozzarella un Pizza Napoletana, Spānijas šķiņķim Jamon Serrano, Beļģijas augļu alum Kriek.
(re)
„Dažu vārdu” materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Māris Brancis (mb), Jukka Rislakki (jr), Anita Apele (aa), Rolfs Ekmanis (re)
|
LNB Letonikas/Baltijas centra (cikla Letonikas lasījumi ietvaros) kopā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā pārrunu pēcpusdienā Kultūrai un brīvai domai: Rakstu krājumam „Jaunā Gaita” – 60 piedalās sākotnējie žurnāla veidotāji/jaungaitnieki Valters Nollendorfs, Lalita Muižniece, kā arī daudzi JG līdzgaitnieki un draugi. Stendera lasītavā apskatāms arī JG veltīts materiālu klāsts. Ielūgumam izmantoti JG vāki – nr.1(1955), nr.218(1999) un nr.282(2015) – Aivara Roņa, Ilmāra Rumpētera, Gvido Augusta. 2016. gada pavasara laidienā (JG284) paredzēts iekļaut pārskatu gan par Jaunajai Gaitai, gan arī Uldim Ģērmanim veltīto sarīkojumu.
|
