Māris Brancis

IEVAS BLŪMAS MAĢIKA

Vecrīgas mākslas galerija „Putti” gada beigās sarīko šimbrīžam Dānijā dzīvojošās Ievas Blūmas personālizstādi Maģiskais ceļojums starp sapņiem un realitāti. Māksliniece, kura 90. gadu sākumā mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas kolledžas Dizaina nodaļā, iekļautos darbus (kas visi tapuši 2015. gadā) dēvē par vizuāli aizraujošu notikumu un izaicinājumu ceļu: mesties iekšā šajā nezināmajā nozīmē vienā brīdī lidot un sajust savus spārnus dzīves šaha spēlē, bet otrā brīdī jau krist un attapties ievainotam. Autore savus darbus dēvē par gleznām, un, kaut arī to attēli tiek uzlikti uz audekla ar akrila krāsām un tušu, nepazūd sajūta, ka skaties lielāka formāta grafikas lapas: uz darbu laukuma valda izteikts melnbaltās krāsas kontrasts. No tāluma lūkojoties, var likties, ka ir arī pelēkais tonis, taču tā ir alošanās, acu apmāns – lielie baltie laukumi ir aizpildīti ar svītrojumiem, punktojumiem, nenoteikta rakstura ornamentāliem sīkzīmējumiem utt. Aplūkojot darbus, tā vien šķiet, ka skaties kādā nedefinējamā telpā, kur šurpu turpu šaujas dažādi objekti, kas brīžiem ir bumbveidīgi, citkārt pieņem elipses formas, vēl pēc laiciņa parādās tādas kā acis, tad kaut kur pazib cilvēku figūrām līdzīgi veidoli, zobrati, simboliski sirds attēli, no jauna kaut kas pašaujas garām un atstāj aiz sevis „asti”. Daudzās figūras kustas vienlaikus visos virzienos, veidojot zināmu haosu vai, teiksim, dekoratīvu mezglojumu. 

Ieva Blūma pie lielākās daļas darbu nosaukumiem dod paskaidrojošu tekstu. Lūk, piemērs: pie melnbaltās gleznas Vērot un tikt vērotam lasāms: Dzīvē, kas pilna pretrunu, dažbrīd esi ieslodzīts kā krāšņā putnu būrī... Dejot, dziedāt, spēlēties, izklaidēt. Tad aizlidot, pazust un būt neredzamam, lai redzētu no sava skatupunkta. Teksts ir dīvains, nesaprotams, it kā romantiski ievirzīts, it kā personisks. Tas neko nepaskaidro. Tikpat neskaidrs ir attēlojums, kas acīmredzot ir pilns autores asociatīvu tēlu un formu, kas skatītājam jāmēģina izprast, pielietojot iztēli. Ir mākslinieki, kuri strādā ar žestiem, tā uzliekot krāsu uz audekla, citi laukumu piepilda ar vārdiem, kas nav savstarpēji saistīti vai kuru jēga jāmeklē pašam. Iespējams, ka Ievas Blūmas gadījums ir tas pats, tikai viņa strādā ar dažādām figūrām.

 

Ieva Blūma savā personālizstādē galerijā Putti, Rīgā (2015.XI).                                                                         Foto: Matīss Markovskis