augām dienām

jaunais mednieks gluži kā apmāts dzinās pa pēdām jaunajam briedim

līdz kādā nomaļā meža norā

viņš beidzot to panāca

jaunais un staltais briedis uz brīdi apstājās

nesteidzīgi atskatījās uz jauno mednieku

kurš jau bija uz viņu notēmējis savu bisi

un piepeši

strauji ielēca jaunā mednieka krūtīs

gāja gadi

mijās gadskārtas ļaudis laiki un tikumi

vienīgi jaunais mednieks novecodams nekur sev nerada mieru

augām dienām un naktīm

viņš juta sevī smagu kāju dipoņu un sviedrainu elsu

trakus un apdullinošus aurus asinīs

un pakrūtē palaikam iesmeldzamies brieža zarainos ragus

līdz kādā murgainā bezmiega naktī

nespēdams novērst acis no meža noras

nosirmojušais mednieks

izmisumā

ar drebošām rokām pielicis sev pie krūtīm bisi

nospieda gaili

kad dūmu murskulis izklīda

mednieks pamanīja

kā no viņa krūtīm

stalts un dižens

šūpojot zarainos ragus

iznāca jaunais briedis

un nesteidzīgi atskatījies

uz mūžīgiem laikiem pazuda meža norā