VEĻIEM PIEVIENOJAS mākslinieks, scenogrāfs, grafiķis Ilmārs Blumbergs (1943-2016), absolvējis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu (1963) un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1972), strādājis Dailes teātrī par scenogrāfu (1969-1978), arī citos teātros gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Vairākkārt apbalvots. TZO (1995), Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu (2009). Mākslinieka uzskatā māksla ir ārpus kritērijiem. Ar JG Blumbergs stājas sakaros jau 80. gados. Skat. JG275(2013) un <jaunatgaita.net>

Paulis Kļaviņš (1928-2016), teologs (Bonnas U.) kristīgo kustības Gaismas akcija iedvesmotājs un vadītājs, cīnītājs par cilvēka universālajām tiesībām – ticības, domas un vārda brīvību. Viņa uz Rietumiem izvestā (80. gados), Radio Brīvā Eiropa (Minhenē) nodotā filma par Maskavas soda nometnēm Latvijā gūst ievērību ārpus PSRS. Latvijas Kristīgo demokrātu savienības pr-js, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs. 6. un 8. Saeimas un arī ES Eiropas Parlamenta deputāts.

Literatūrzinātniece Inta Čaklā (1941-2016), kuras ieguldījums latviešu dzejas kritikā un dzejas izlašu, dzejoļu krājumu un dzejnieku Rakstu (Friča Bārdas, Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa) veidošanā ir neatsverams. Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu literatūrkritikā (2005). Rakstu un recenziju izlase Kas dzīvo vārdos (2013). 90. gados rosināja dzejnieci un prozaiķi Margitu Gūtmani sarakstīt atmiņu grāmatu par pēckara politiskajā trimdā (Stokholmā) mirušo dzejnieci Veroniku Strēlerti Dzīve ir viens vella izgudrojums, ko arī rediģēja (skat. JG273, 2013).

Kinooperators un dokumentālists Andris Seleckis (1937-2016), absolvējis Kinematogrāfijas institūtu Maskavā. Atstātajā mantojumā Latvijas kino vēsturē nozīmīgas dokumentālās filmas: Līdz bīstamai robežai, Augstākā tiesa, Augstā dziesma, kā arī spilgti Atmodas laika kino hronikas kadri.

(re)

 

JAUNIZDEVUMI

LATVIEŠU RAKSTNIEKI CITVALODĀS

Apgāda „Jumava” sadarbībā ar austriešu izdevniecību „Wieser“ publicētajā bilingvālajā Knuta Skujenieka dzejoļu krājumā dzeja no krājuma Sēkla sniegā un ārpuskrājuma dzejoļi lasāmi paralēli latviešu un vācu valodā (atdzejojis Valdis Bisenieks).

Francijā iznākusi Jāņa Joņeva Jelgava 94 - Metal (tulk. Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau).

Noras Ikstenas Dzīves stāsti kļūst par pirmo mūsdienu latviešu literatūru hindi valodā (tulk. indiešu rakstniece Tedži Grovere).

Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātājs Atis Lejiņš angliskojis savas mātes Annas Lejiņas biogrāfisko darbu Dzīvot dzīvu dzīvi (Stokholma, 1988) ar nosaukumu Anna’s Story, aicinot arī ārzemēs iepazīt Latvijas vēsturi.

Bilingvālā latviešu un spāņu tautas dziesmu izlase Dialogs. Latviešu un spāņu tautas dziesmas / Dialogo. Canciones populares de Letonia y España tuvina spāņu lasītājus latviešu dainām. Izdevumā iekļauta arī bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apcere pat dainām un profesora Damaso Lopesa Garsijas pārskats par spāņu tautas dzejas nozīmi.

(vg)

 

DZEJA – Ronalda Brieža trešais krājums Zāles pret nemirstību ir gudrs stāsts dzejā par Austrumiem, mūsu, rietumnieku uztverē, apgalvo krājuma redaktors Māris Salējs.

Māksliniece un dzejniece Ruta Štelmahere atzīst, ka krājumā Krekls ir neapzināti mēģinājusi attaisnot nepiepildīto tekstilmākslinieces aicinājumu.

Maijas Laukmanes krājums Tumsā iekliedzas pūces vēsta par mīlestību, sapņiem, gaišām skumjām un ceļu uz savas dvēseles jūtām.

Jaunā dzejniece Inga Pizāne pirmajā krājumā Tu neesi sniegs runā par mīlestību.

Austrālijā dzīvojošā gleznotāja un rakstniece Lidija Dombrovska laidusi klajā savu devīto dzejgrāmatu Vējavas, ievedot lasītāju krāšņajā, salīdzinājumiem pilnajā un vēju  šūpotajā pārdomu un dzejas pasaule.

(vg)

 

PROZA - Izlasē Latviešu mīlas stāsti sakopoti astoņi koķetīgi un erotikas caurstrāvoti 20. gs. sākuma rakstnieku Fallija (Konrāds Bullāns, 1877-1915), Riharda Valdesa (Rihards Bērziņš, 1888-1942), Edvīna Medņa (1897-1967) un Elzas Pauzules (mir. 1981. g.) darbi.

Ieva Melgalve romānā Mēness teātris turpina darboties zinātniskās fantastikas jomā, atainojot nākotnes pasauli, kurā dzīvs palicis tikai milzu teātris, kurā uz neskaitāmām skatuvēm tiek spēlēti dzīvie seriāli - par ārstiem, izgudrotājiem, mīlētājiem, noziedzniekiem, pelnrušķītēm..., bet neviens nezina, kurš ir šīs milzu izrādes režisors.

Maģiskā reālisma garā rakstītajā romānā Mierielas vilkme, savijot kopā reālo un sadomāto vēsturi, Laima Kota (bij. Muktupāvela) mēģina izstāstīt Rīgas Miera ielas vēsturi.

Ingunas Baueres romānu cikla Ne zelts, bet putekļi otrā grāmata Hernhūtiešu meitas ir veltījums latviešu lauku sievietēm, kuras savā bērnībā vienas no pirmajām sāka apmeklēt skolu, jo iepriekš meitenēm tas bija liegts.

Izdevēji sola, ka Otto Ozola krājumā Neērtās patiesības. Vēstules XXI gadsimta latvietim sakopotie materiāli neļaus naktī mierīgi gulēt.

Jaunais rakstnieks Georgs Rubenis, ar augstāko izglītību uzņēmējdarbības vadībā, vairāk nekā 10 gadus strādājis žurnālistikā un sabiedriskās attiecībās, tagad vada lekcijas par sevis pilnveidošanu, nu izdevis savu debijas romānu Apslēptā mehānisma likums, kurā stāsta par kāda jauna vīrieša pieaugšanu un vietas atrašanu sabiedrībā.

Margarita Grietēna, kas pazīstama kā žurnāliste un nopietna rakstniece Inga Jēruma, savu nenopietno dzīvi izdzīvo ironiskos detektīvromānos, taču jaunākajā stāstu krājumā Kuģi lēni apledos, ar apakšvirsrakstu Stāsti par mīlu, dzīvi, nāvi un eņģeļiem apvieno Margaritas Grietēnas nebēdnīgumu un Ingas Jērumas psiholoģiskā portreta meistarību.

Arno Jundzes kriptotrilleris Bergs un relikviju mednieki ietver gan pagātnes noslēpumus, kas jāatmin, gan svarīgus artefaktus, kas jāatrod, un to veic simpātisks un erudīts galvenais varonis un viņa pavadone.

Radiožurnālists Dzintars Tilaks uzrakstījis asredzīgu, humoristisku, viegli ironisku romānu Piķis un zēvele jeb Latvju biznesa nacionālās īpatnības, kurā atainota kāda neparasta situācija, kas atgadās mūsdienu Latvijā – parastam latvietim no zila gaisa tiek iedots sākuma kapitāls, lai attīstītu biznesu.

Latvijas vēstures romānu sērijā Mēs. Latvija, XX gadsimts iznācis piektais romāns – Gundegas Repšes Bogene, kas vēsta par 1940.-1941. gada notikumiem Latvijā.

Latgaliešu rakstnieka Raibā stāstu krājumā Zalta tesmini ievietoti 5 stāsti.

(vg)

 

DAŽĀDA SATURA – Kuģa žurnāls ir Ineses Zanderes literārā dienasgrāmata, kurā sakopotas piezīmes, raksti, fragmenti, vēstules un sarunas no laika posma, kas saistīts ar žurnālu Rīgas Laiks (1994-2007).

Literatūrkritiķa Jāņa Čākura Trešā grāmata ir visplašākais viņa darbu sakopojums, kura trijās nodaļās aplūkotas 17 personālijas, 12 grāmatu apskati un 27 recenzijas.

Grāmatā Zem LKP kupola. Ieskats Latvijas Komunistiskās partijas līkločos (1945-1991) žurnālists, politiskais komentētājs un rakstnieks Voldemārs Hermanis ieskatās tā laika redzamāko komunistiskās partijas funkcionāru – Jāņa Jurgena, Viļa Krūmiņa, Eduarda Berklava, Jāņa Britāna, Arvīda Griguļa, Alfrēda Čepāņa, Mārītes Rukmanes, Jāņa Vagra, Alfrēda Rubika un Anatolija Gorbunova – gaitās.

Jau pēc filozofa nāves nākusi klajā Viļņa Zariņa (1930-2014) grāmata Nacionālisma ideoloģija un tās izpausmes Latvijā, skaidrojot nacionālsociālisma idejiskās saknes, tā propagandas spēku un ideoloģisko apmātību.

Grāmatā Šķērsiela 13. Latvieša dibināts Gulags režisors un scenārists Tālivaldis Magrēvics izstaigā rīdzinieka Eduarda Bērziņa dzīves ceļu no viņa mākslas studiju laika Rīgā un Berlīnē līdz kļūšanai (ar Staļina pavēli) par Kolimas koncentrācijas nometņu sistēmas priekšnieku, kura vara bija neierobežota līdz pat viņa likvidēšanai pag. gs. 30. gadu nogalē.

Ceļotājs un piedzīvojumu meklētājs Harijs Sils grāmatā Aukstās upes stāsta par pārdrošiem latviešu vīriem, kas stājušies pretī ziemeļu dabai, laivojot Kanādas ziemeļu upēs.

Imanta Lancmaņa Vidzemes muižu arhitektūra. Architektur Livandisher Gutshäuser atspoguļo Vidzemes muižu arhitektūras attīstību no viduslaikiem līdz I Pasaules karam, papildinot to ar bojā gājušo muižu kungu māju attēliem un to cēlāju portretiem.

Aizrautīgais ornitologs Juris Lipsbergs savus piedzīvojumus putnu pētīšanā sakopojis Klaidonīga putnu pētnieka piedzīvojumos.

Latvijas Universitātes bijušā rektora Jura Zaķa autobiogrāfiskais romāns Profesors ar novirzēm ir profesora prāta dzīves spogulis, krāšņas un aizraujošas dzīves kaleidoskops – tā viņa kolēģe LU Ausma Cimdiņa.

Žurnālists, rakstnieks un sabiedriskais aktīvists Imants Liepiņš grāmatā Nāvējošie gaisa dārzi atklāj Zolitūdes Maximas katastrofas cēloņus – dokumentu viltošanu būvdarbu gaitā, naudasmaisu spiedienu uz Latvijas valsti, ar Kremli saistīto naudu un daudz ko citu.

(vg)

 

Vaira Vīķe Freiberga noslēdz savu daudzu gadu darbu par Saules dainām ar piekto grāmatu Trejādas saules. Mitoloģiskā Saule, kas pievienojas pētījumiem par kosmoloģisko (1997), hronoloģisko (1999), silto (2002) un gaišo (2011) sauli.

Sērijā Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka (apgādā Zinātne) laista klajā LZA prezidenta Ojāra Spārīša vairāk nekā 400 lpp. bieza bibliogrāfija, kas atspoguļo viņa zinātnisko un sabiedrisko darbību no 1966. līdz 2015. gada beigām.

(vg)

 

TULKOJUMI – Jaundibinātā izdevniecība „Burtlicis Burkšķis“ nodarbosies ar līdz šim latviešu valodā netulkotas klasikas izdošanu, un kā pirmais iznācis diženā angļu klasiķa, Ukrainas pašreizējā teritorijā dzimušā poļa Džozefa Konrāda (Joseph Conrad, Józef Teodor Konrad Korzeniowski) pirmais romāns Almajera muļķība (Almayer’s Folly) (tulk. Gatis Višņevskis).

Lielbritānijā dzimušās amerikāņu rakstnieces Kristīnas Beikeres Klainas (Christina Baker Kline) pasaules slavu ieguvušais romāns Bāreņu vilciens (Orphan Train) (tulk. Sandra Rutmane) ir spēcīgs stāsts par negaidītu draudzību.

Hārvardā medicīnas izglītību ieguvušā Daniela Sīgela (Daniel J. Siegel) grāmata Apzinātība (Mindsight) ir „gudro“ grāmatu sērijas papildinājums un apraksta cilvēka emociju pasauli, psihoterapiju un neirozinātņu izpratni par prāta darbību.

Igauņa Raimonda Kaugvera (Raimond Kaugver) autobiogrāfiskais romāns Četrdesmit sveces parāda dzīvi Igaunijā pirmās neatkarības laikā, neatkarības zaudēšanu un padomju, vācu un atkal padomju okupāciju, leģionu, bēgšanu uz Somiju, piedalīšanos Somijas Turpinājuma karā, atgriešanos dzimtenē, izsūtīšanu uz Sibīriju un dzīvi lēģerī (tulk. Guntars Godiņš). (vg)

CILDINĀJUMI – Lielo mūzikas balvu par Latvijas mūzikas popularizēšanu saņēmusi bēgļu ģimenē Kanādā dzimušā komponiste, diriģente un mūzikas pedagoģe, JG līdzstrādniece Dace Aperāne (skat. JG283:31-32), kura pērngad noorganizēja Latviešu mūsdienu klasiskās mūzikas 24 stundu maratonu – 24 Hours of Latvian New Music with „Jaunā Mūzika: Latvijā” Ņujorkas Q2 laikmetīgās mūzikas interneta radio stacijā (2015.24.VIII).

Balvu par mūža ieguldījumu saņēmis pianists Ventis Zilberts.

Diriģents Andris Nelsons (2016.15.II) ASV saņēmis prestižo mūzikas ierakstu balvu Grammy par „Labāko orķestra sniegumu” – viņa vadībā ierakstīto Bostonas Simfoniskā orķestra atskaņoto un Deutsche Grammophon izdoto Dmitrija Šostakoviča 10. simfoniju (Shostakovich: Under Stalin’s Shadow – Symphony No.10).

Draudzīgā aicinājuma fonda balva akadēmiķei Baibai Rivžai.

LaLiGaBa mūža balva piešķirta Jānim Rokpelnim. Balvu saņēmis arī viņa dzejkrājums Post Factum (2015).

LaLiGaBa speciālbalva par nozīmīgu ieguldījumu pasaules kultūrtekstu latviskošanā Uldim Bērziņam par senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojumu Eddas dziesmas, kuras paredzēts izdot arī elektroniskā versijā.

Teātra dienas galvenās balvas LNT aktrisei Maijai Doveikai un Dailes teātra aktierim Jurim Žagaram, kā arī klasiskās un vēsturiskās dejas pedagoģei Palmīrai Dzērvei un skatuves runas un aktieru meistarības pedagoģei Ainai Matīsai.

Zelta Ābeles grāmatu mākslas konkursā (LNB) par skaistākajām atzītas „Mansarda” izdotās Toma Treiberga dzejkrājums Drudzis (māksl. Reinis Pētersons) un Jāna Unduska prozas grāmata Gaidot vārdus (māksl. Zigmunds Lapsa), kā arī „Pētergaiļa” izdotā Jura Zvirgzdiņa grāmata bērniem Have a Nice Day! (māksl. Elīna Brasliņa). Par labāko dokumentālo izdevumu atzītas „Vestas-LK” Richarda Zarriņa atmiņas (māksl. Daiga Brinkmane, Richarda Zarriņa zīmējumi un grafikas). Balvu saņēma arī Terra Mariana 1186-1888 (māksl. Aivars Plotka), ko iespieda „Franco Cosimo Panini” apgāds Modenā, Itālijā. Labākais mākslas izdevums „Neputna” Margaritas Ziedas Andris Freibergs (māksl. Rūta Briede, Artis Briedis). Balva par mūža ieguldījumu grāmatniecībā redaktorei Ligitai Bīberei, bet par gada mākslinieku atzīts Aivars Plotka.

Latgaliešu kultūras balva „Boņuks“ par labāko sniegumu literatūrā Anitas Mileikas dzejaskrājumam mūžīgā nepārtikusī stirna, bet labākās grāmatas tituls Luisas Kerolas grāmatas Alise Breinumu zemē tulkojumam latgaliski (tulk. Evika Muižniece).

Kino un teātra zinātnieces Valentīnas Freimanes grāmatas Ardievu, Atlantīda! tulkojumu vācu valodā populārzinātniskā vēstures žurnāla Damals žūrija atzinusi par vienu no trim labākajiem autobiogrāfiskajiem romāniem, kas izdots Vācijā 2015. gadā.

Valmieras Drāmas teātra aktrise Guna Zariņa saņēmusi Krodera Fonda balvu.

(vg) (re)

 

MŪZIKA – Trīs janvāra dienas pēc kārtas Beneroja koncertzālē kopā ar Sietlas Simfonisko orķestri ar vijoles solo Mocarta 3. vijoļkoncertā uzstājās Baiba Skride, kura sākusi spēlēt vijoli četru gadu vecumā. Abi Baibas vecāki ir mūziķi, arī māsas Lauma (pianiste) un Linda (altvijolnIece). Baiba sākusi mācības mūzikas skolā Rīgā, bet vēlāk iestājusies Rostokas konservatorijā. Koncertu mīļotāji Sietlā varēja baudīt ne tikai Baibas saldās vijoles skaņas, bet arī atraktīvā igauņu diriģenta Olari Elta Mocarta un Haidna mūzikas diriģēšanas mākslu. Baiba Skride koncertā spēlēja gandrīz 300 gadus vecu mūzikas instrumentu – 1734. gadā radītu Stradivāri vijoli, ko viņai laipni aizdevis Gidons Krēmers.

Lielajā ģildē notikušajā (2016.23.I) Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā piedalās visi Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri, operas kori un diriģenti Andris Poga, Guntis Kuzma, Jānis Liepiņš un Aleksandrs Viļumanis, atskaņojot Pētera Vaska Pirmo čellkoncertu un fragmentus no Romualda Kalsona operas Pazudušais dēls, ko Viļumanis dēvē par vienu no izcilākajām latviešu operām – dziļi emocionāla, ar krāsainu instrumentāciju, un nožēlo, ka tā nav operas repertuārā, ar piebildi: latviešu mūzikai jāskan katru mēnesi, ne tikai reizi gadā.

Augstu novērtēta soprāna Marinas Rebekas atveidotā donna Anna (Mocarta operā Dons Žuans), Violeta (Džuzepes Verdi Traviatā) un Džuljeta Šarla Guno Romeo un Džuljetā (rež. Jirgens Flimms).

Pētera Vaska Da pacem, Domine pirmatskaņojums notika Rīgas Domā, piedaloties Latvijas Radio korim, Sinfonietta Riga. Diriģents Sigvards Kļava, lasītājs Normands Šnē.

(igr)

 

TEĀTRIS – Māra Bērziņa romāna Svina garša iestudējumā LNT (rež. Valters Sīlis, pirmizrāde 2016.4.II) galvenais tēls Matīss krievu un vācu okupācijas gados (1940-1945) nevēlas nostāties ne vienā, nedz arī otrā pusē, bet stāvēšana malā neizdodas. Nepieciešamība izdzīvot frontes aizmugurē, uzdzīve un tirgošanās ar kreiso preci, pirmā sastapšanās ar mīlestību, nodevību, nelietību, žēlsirdību un svina garša mutē. Darbība noris galvenokārt Torņkalnā. Izrādes pamatā ir sērijas Latvija. 20. gadsimts romāns, kas uzreiz pēc iznākšanas nokļūst apspriestāko un pirktāko grāmatu vidū – dēkas, piedzīvojumi no vienas puses, traģikomisku notikumu virkne, kas maina cilvēku dzīves, no otras. Romāns saņēmis Dzintara Soduma balvu (2015), Baltijas Asamblejas (BA) balvu literatūrā, Rīgas domes atzinības rakstu. Romāna autors ir beidzis LU Ekonomikas fakultāti. Vairākus gadus bijis Valsts kultūrkapitāla fonda direktors, taču vēlāk pievērsies rakstniecībai. Plašāk pazīstams ar savu īsstāstu ciklu par Gutenmorgenu.

Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) pēc 30 gadu pārtraukuma uz skatuves atgriezās Māras Zālītes dramatiskā poēma Pilna Māras istabiņa (rež. Inese Mičule, scenogrāfe, kostīmu mākslinece - Katrīna Neiburga, komponists Rihards Zaļupe). 

(re)

 

JRT uzvestā darba Pilna Māras istabiņa aktieri

 

TĒLOTĀJMĀKSLA – Mākslas zinātnieces, LNMM Vizuālās mākslas departamenta vadītājas Gintas Gerhardes-Upenieces grāmata Māksla un Latvijas valsts. 1918-1940/ Art et état en Lettonie ir veltījums Latvijas Republikas mākslas dzīvei starpkaru periodā (1918-1940). Tā brīvā formā raksturo laiku, kad kultūrpolitika mūsdienu izpratnē nepastāvēja, bet savulaik noteiktie kritēriji bija tas fundaments, uz kura radoša iedvesma palīdzēja sasniegt nācijas briedumu, [tur] izvērtētais dialogs starp mākslu un valsti parāda starpkaru posma līderus, kas ietekmē notikumus, valsts un politisko lēmumu pieņemšanu par labu kultūrai kā prioritātei. Vienlaikus tā ir apcere par māksliniekiem, kas bija ne tikai ieceru realizētāji, bet arī domātāji un valstisko ideju virzītāji. Ceļā uz Latvijas simtgadi pētījums vēsta par pamatakmeņiem – latviešu inteliģences prasmi radīt, pārvaldīt un attīstīt savam laikmetam atbilstošu kultūras sistēmu. Tas ir arī stāsts par ideāliem, to piepildījumu, atgriešanos un jaunu sākumu – tā ievadā raksta autore.

Sakarā ar Jana Rozentāla 150-gadi LNMM direktore Māra Lāce uzsver, ka bez Rozentāla darbiem nav iedomājami nacionālās mākslas pirmsākumi. Daudzo notikumu vidū jāizceļ kuratores Aijas Brasliņas veidotā plaša izstāde LNMM (sadarbībā ar Somijas muzejiem). Izdevniecība „Neputns” savukārt laiž klajā apjomīgu gleznotāja reprodukciju albumu. Esmu gandarīta, ka Rozentāla jubileja iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Rozentāls ir pirmais vizuālās mākslas pārstāvis, kurš iekļauts šajā prestižajā svinamo dienu kalendārā, uzsver kultūras ministre Dace Melbārde. UNESCO kalendārā Rozentāla vārds šogad ierakstīts līdzās Vasilija Kandinska 150. gadadienai, Migela de Servantesa 400. gadskārtai, Aristoteļa 2400. dzimšanas dienai, kā arī 1000. gadadienai kopš Kazahstānas pilsētas Almati dibināšanas un Francijas Zinātņu akadēmijas dibināšanas 350. gadadienai.

Jūrmalas muzejā Attēlu galerijā notiek JG lappusēs aprakstītās/ reproducētās Ditas Lūses 24. personālizstāde Gaišā matērija – stāsts par gaismu un ēnu, telpu un ornamentu, par dabas radītu formu krāšņumu un kultūras mantojumu. Iekļauti pavisam jauni darbi (2015), kā arī Latvijā vēl neeksponētas gleznas no mākslinieces personālizstādes Ņujorkā, mākslas galerijā Artifact (2015.IV – skat. Lindas Treijas apceri „Dita Lūse: Gaisma. Light. Licht. Luz. Luce”).

 

Dita Lūse. Tumšās debesis. 2013

Neatkarīgie eksperti nākamajai Purvīša balvai (2017.II) nominējuši Arturu Bērziņu, Maiju Kurševu, Kristu Dzudzilo, Daigu Krūzi, Ojāru Pētersonu un Aiju Zariņu.

Visu decembri un janvāri Jelgavas Trīsvienības baznīcas tornī bija skatāma Dainas Dagnijas tekstīlkolāžu izstāde Princeses, nāra un eņģeļi.

Jana Rozentāla Rīgas mākslas skolas audzēkņu vidū izsludinātā konkursā par Rozentāla 150. jubilejas gada grafisko zīmi uzvarēja 3. kursa studente Ketija Pētersone.

Jelgavā gadskārtējā ledus skulptūru festivālā Pasaules brīnumi pārliecinoši triumfēja leišu tēlnieki. Latviešu tēlnieks Aivars Zingniks ieguva 3. vietu par darbu Ciklops.

Ed. Smiļģa teātra muzejā gleznotāja un scenogrāfa Osvalda Rožkalna (Vācija) darbu izstāde Trešā atgriešanās.

11. februārī mirušajam Ilmāram Blumbergam (1943-2016), vienam no visredzamākajiem pēckara latviešu scenogrāfiem, grafiķiem, grāmatu ilustratoriem, plakāta māksliniekiem, kuram veltīts šis JG nr., LNMM izstāžu zālē „Arsenāls” skatāma viņa piemiņas izstāde Visu laiku snieg.

Toronto miris gleznotājs Edgars Krūmiņš (1922-2016), Kanādas telekompānijas CBC scenogrāfs un pirmais latviešu mākslinieks, kurš saņēma Emmy (1968 ASV) balvu – par dekorācijām TV uzvedumam Puķu smarža. Bijis ilggadīgs Kanādas latviešu mākslinieku vienības „Latvis” vadītājs.

8. martā LNMM uzsāka mākslas darbu pārvešanu uz atjaunoto vēsturisko galveno ēku – ap 40 000 priekšmetu, no kuriem pirmais bija Teodora Zaļkalna pustonnu smagā granīta skulptūra Cūka (1937).

Rīgā galerijā „Happy Art Museum” bija skatāma Džeimsa Krogzemja un Diānas Rowes gleznu izstāde Klaidonis.

Žurnālu Latvijas Būvniecība un Latvijas Architektūra rīkotā konkursā „Latvijas Būvniecības Gada balva 2015” Grand Prix saņēma inženieri/arhitekti, kuri kvalitatīvi atjaunoja/pārbūvēja Rīgas pili un LNMM.

Tikai trīs nominantes – Silva Linarte, Vēsma Ušpele un Alise Mediņa – tiek minētas sakarā ar Jāzepa Pīgožņa balvu ainavu glezniecībā. Žūrijas speciālbalva tika piešķirta Ansim Butnoram, Rīgas pilsētas domes simpātiju balvu saņēmis kino režisors un amatiergleznotājs Jānis Streičs, bet Preiļu novada domes balvu – jelgavnieks Uldis Zuters.

LNMM „Arsenālā” pēdējo gadu laikā Latvijas Mākslas akadēmiju absolvējušo gleznotāju lomu laikmetīgajā mākslā atklāj izstāde Spriedze. Jaunie Latvijas glezniecībā III. Šī pirms vairākiem gadiem aizsāktā projekta ietvaros Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta keramiķu Mārītes un Aleksandra Djačenko izstāde un šo rindiņu rakstītāja [Māra Branča] grāmata Abi divi.

(mb)

 

FILMA – LNB izrādītajā (rež. Juris Pakalniņš) Ģenerālplānā [Baltijas valstu žurnālistu un filmu studiju Mistrus Media (LV) (Latvija), Monoklis (Lietuva), Allfilm (Igaunija) kopražojums] pētīta Krievijas ietekme Baltijas valstu iekšpolitikā, šķeļot vietējo sabiedrību, sējot ilgas pēc PSRS un noniecinot Baltijas valstu atgūto neatkarību. Filmā kā eksperti piedalās – Anna Aplbauma, Ļevs Gudkovs, Anderss Fogs Rasmusens, Džulians Lindlijs-Frenčs, Artemijs Troickis, Edvards Lukass u.c. Filmu veidojuši scenārija autore Sanita Jemberga, pētnieces Inga Spriņģe un Arta Ģiga.

Andra Feldmaņa Zedelgema stāsta galvenokārt par Latviešu leģiona 15. divīzijas karavīru likteni pēc kara karagūstekņu nometnē Beļģijas armijas pirmskara munīcijas noliktavu kompleksā, par 8 mēnešos piedzīvotajiem pārdzīvojumiem un pazemojumiem. Tas ir laiks, kad nacistiskās Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers pavēlēja (1943.II) dibināt Latviešu leģionu (Waffen-SS paspārnē), kas sastāvēja no divām divīzijām un citām vienībām, kuras dažādās vietās cīnījās pret Padomju Savienības spēkiem Austrumu frontē vācu armijas virsvadībā. Lai apietu 1907. gada Hāgas konvenciju, kas noliedza iesaukt okupētu zemju iedzīvotājus, leģiona karavīrus nosauca par „brīvprātīgajiem“, lai gan gandrīz visi bija rekrūši. Tuvojoties Vācijas kapitulācijai, leģiona augstākie virsnieki – pulkveži Arvīds Kripēns, Vilis Janums, majori Vilis Hāzners un Pēteris Balodis – mudināja savus karavīrus labāk padoties slēgtās vienībās gūstā angļiem un izvairīties nokļūt amerikāņu un franču okupācijas zonās. Angļu zonā padevās 11 727 latviešu karavīri.

Dāvja Sīmaņa filmā Pelnu sanatorijā, kas izceļas ar pavisam maz teksta, visu jau ir pateicis karš – vācu ārsts māca puiku rakstīt ciparus. Puikam nenākas viegli uzvilkt uz papīra astoņnieku. Zīmīgi, ka tas ir sagāzies horizontāli un kļuvis par bezgalības zīmi – visiem laikiem cauri skanošu aicinājumu nepazaudēt cilvēcību.

Renāra Vimbas debijas filma Es esmu šeit ir mēģinājums atainot jaunas sievietes pieaugšanu – no vientulības un vilšanās līdz pirmās mīlestības pārdzīvojumiem. Kinolente uzņemta (2014) Latgalē. Šo filmu varētu uzņemt jebkurā Austrumeiropas valstī, iespējams, arī dienvidos, bet faktūras, kas parādās filmā, ir lokālas... noslēgums dod sajūtu, ka viss būs kārtībā – tā režisors.

(re)

 

DIASPORA – No PBLA ģenerālsekretāres (<ilze.garoza@pbla.lv> ziņojuma: PBLA (dib. 1956.25.II) vēl joprojām turpina spēlēt nozīmīgu lomu, apvienojot latviešu diasporas organizācijas četros pasaules kontinentos, atbalstot latviešu valodas un kultūras uzturēšanu ārzemēs un sniedzot atbalstu Latvijai tās ārpolitisko mērķu īstenošanā un tautsaimniecības izaugsmes procesā. Kultūra bijusi nozīmīga daļa no šī procesa.

Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies… ar šiem „Čikāgas piecīšu” dziesmas vārdiem marta sākumā savu skolotāju, kolēģi, draugu Indru Ekmani tālajā ceļā uz Ameriku pavadīja Špoģu vidusskolas saime – tā skolotāja Guna Pētersone iesāk savu plašo rakstu/interviju Daugavpils novada Domes Izglītības pārvaldes publikācijā (2016.28.III <edu.dnd.lv>; arī <www.daugavpilsnovads.lv>) ar Vašingtonas Universitātes (Sietlā) Austrumeiropas un Centrālāzijas valodu Elisonas centra studiju doktorantūras studenti un šogad ASV Rietumkrasta latviešu izglītības centra „Kursa” vasaras vidusskolas vadītāju, pēc tautības un sirdsbalss LATVIETI (G.P.), kura jau kopš pērngada novembra uzņēma ciešus sakarus ar Latgales ciematu Špoģi, līdz pat marta vidum bija brīvprātīgā darba veicēja Špoģu vidusskolā:… tas izvērtās par darbīgu, radošu periodu Indras un arī mūsu visu ikdienā… darbs skolā (angļu valodas mācīšana, aktivitātes pirmsskolā un sākumskolā, piedalīšanās skolas pasākumos), kultūras aktivitātes Dubnas KN folkloras kopā „Atzola” un vokālajā ansamblī „Uguntiņa”, krievu valodas apgūšana, Latgales apceļošana, doktora disertācijas rakstīšana neļāva Indrai atvilkt elpu... mums, kolēģiem, Indra paliks atmiņā kā ļoti gaišs, radošs, mīļš cilvēciņš, skolēniem – kā atraktīva, saprotoša, labsirdīga skolotāja un kolosālākā Pepija. Tagad Indrai ir vēl viena vieta Latvijā, kur viņa vienmēr būs mīlēta un ļoti gaidīta – Špoģi, raksta Guna Pētersone.

Indra (kr. puse) ar Špoģu vidusskolniecēm (2016)

Džeikobsa (Stephan Jacobs, Emmanuel College) foto izstāde „Lucavsala. Baloži. Rīga” Bostonas latviesu sabiedriskajā centrā (2016.18.III-15.V).

Turpat (2.IV) mūzikas grupas „Coolmans Report Blues Fusion” Rihards Kolmanis, Sintija Grigorjeva un Pēteris Žīle, visi ir Berklee College studenti, atskaņo džezu.

(ig) (gp) (sml)

Mūzikas grupa „Coolmans Report Blues Fusion” Bostonā                                                                                       Foto: Alita Cēbere

TRADĪCIJU VEICINĀŠANA – XVII Starptautiskajā Masku tradīciju festivālā Madonas novadā (2016.19.-21) dalību ņēma vairāk nekā 15 masku grupas no Latvijas pilsētām un novadiem, arī viesi no Lietuvas, ar noslēgumu Priežu kalnā kopīgā Meteņa svinēšanā. Maskošanās tradīcijas nāk no tāliem laikiem – visām tautām viņu senajās kultūras tradīcijās dzīvo daudzveidīgi, noslēpumaini, neikdienišķi masku tēli, kas sasaista ar citu pasauli, ļauj sazināties ar senču un dabas gariem. Maskošanās mērķis ir palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību, aizsardzību, nodrošina auglību un ražu, izdošanos darbos. Gan maskoto uzņemšana, gan paša tērpšanās kādā tradicionālā masku tēlā – dod to, kas svarīgs ikvienam visos laikos un laikmetos.

(re)

Maskošanās festivālā Madonā (2016.19.-21.II) Saulesrita dalībnieki bija izveidojuši Vidzemei tradicionālu masku grupu Vecīši.

LATVIJA – 1939.23.VIII-1991.21.VIII – VDK izpētes komisijas paspārnē publicētajā Solveigas Krūmiņas-Koņkovas pētījumā, kas atspoguļo PSRS Reliģijas kultu lietu padomes kontroli pār Latvijas katoļu un evaņģēliski luterisko baznīcu, citastarp dokumentāri pierādīts, ka okupācijas režīma Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis personīgi iesaistījies drošības iestāžu slepenajās operācijās pret baznīcu, pat pašrocīgi rediģējis luterāņu arhibīskapa runu tekstus (tvnet. 2016.26.I)

Voldemārs Hermanis savas grāmatas Zem LKP kupola. Ieskats Latvijas Komunistiskās partijas līkločos (1945-1991) atvēršanā LOM izteica vajadzību pēc pētījumiem par tādām personībām kā Boriss Pugo vai Arvīds Pelše. Tāpat viņa uzskatā atsevišķa pētījuma vērts būtu unikālais gadījums, kad 90. gadu sākumā agrākie LPSR kompartijas vadošie kadri saplūda simbiozē ar lielāko latviešu trimdas organizāciju PBLA, lai taptu partija „Latvijas ceļš” (la.lv 2016.24.II).

(re)

ATKLĀTĀ VĒSTULE SAEIMAI UN MINISTRU KABINETAM (Rīgā, 2016.5.II) – Godātie Saeimas deputāti! Godātie valdības ministri! Nav šaubu, ka Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcija – Nākotnes nama un okupācijas upuru piemiņas memoriāla celtniecība ir neatliekams un svarīgs darbs, kas veicams līdz Latvijas simtgadei. 2018. gads iezīmēs robežšķirtni, jo pusi no gadu simta mēs būsim dzīvojuši paši savā neatkarīgā, demokrātiskā valstī, bet otru pusi Latvijā valdījusi okupācijas vara. Latvijas Okupācijas muzeja novecojušās un nepietiekamās telpas neļauj pilnvērtīgi pildīt muzeja svarīgāko misiju – stāstīt un atgādināt gan mums pašiem un nākamajām paaudzēm, gan pasaulei par padomju un nacistu noziegumiem pret Latvijas tautu. / Diemžēl, šobrīd Latvijas Okupācijas muzeja darbs un attīstība ir apdraudēti. Pirms desmit gadiem tika pieņemts lēmums par Okupācijas muzeja paplašināšanu atbilstoši izcilā latviešu arhitekta Gunāra Birkerta skicēm. Reti kurš projekts ir tik ilgi apspriests un vērtēts. Paliek iespaids, ka Rīgas domes institūcijas meklē visus iespējamos aizbildinājumus, lai nepieļautu Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukciju, kā arī muzeja pastāvēšanu un attīstību Rīgas centrā – Strēlnieku laukumā. Nav svarīgi, vai īstie iemesli ir estētiski, bet varbūt saistīti ar merkantilām biznesa interesēm vai ideoloģisku nepatiku pret Latvijai nozīmīgo atmiņas institūciju. Pēdējo mēnešu notikumi vedina domāt, ka tiek darīts viss, lai Nākotnes nama un ar to saistītā okupācijas upuru piemiņas memoriāla nebūtu. / Šajā muzeja nākotnei kritiskajā situācijā lūdzam Saeimu atbilstoši savām pilnvarām un atbilstoši Latvijas Okupācijas muzeja nozīmei mūsu valsts un sabiedrības dzīvē noteikt Latvijas Okupācijas muzejam nacionālo interešu objekta statusu. Mēs arī aicinām Saeimu un valdību pieņemt visus nepieciešamos lēmumus, lai Nākotnes nams un okupācijas upuru piemiņas memoriāls tiktu pabeigts līdz valsts simtgadei. / Lai būvētu nākotni, mums nepieciešama atmiņa, un viens no sabiedrības atmiņas pamatakmeņiem Latvijā ir Okupācijas muzejs, kas pastāvēšanas vairāk nekā 20 gados pierādījis savas misijas lomu un nozīmi.

[Parakstījuši] Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers, Ieva Akurātere, Anita Andrejeva, Georgs Andrejevs, Baiba Bela, Līga Blaua, Daina Bleiere, Ģirts Burvis, Juris Cālītis, Ruta Dimanta, Jānis Dripe, Sarmīte Ēlerte, Andrejs Ermuiža, Dzintra Geka, Ivars Ījabs, Dainis Īvāns, Gints Jegermanis, Ieva Jurjāne, Viesturs Kairišs, Sandra Kalniete, Rudīte Kalpiņa, Krišjānis Kariņš, Māra Ķimele, Kārlis Krieviņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Žaneta Ozoliņa, Artis Pabriks, Laila Pakalniņa, Arnis Radiņš, Ansis Reinhards, Gunārs Resnais, Baiba Rubesa, Aina Sakne, Māris Sirmais, Aivars Stranga, Pēteris Vasks, Andris Vilks, Vilis Vītols, Māra Zālīte, Asnāte Ziemele, Egīls Zirnis, Anna Žīgure, Antonijs Zunda, Rita Garklāva un Latvijas politiski represēto apvienības (LPRA) Limbažu Kurzemes rajona Politiski represēto klubs, nodaļa LPRA Cēsu biedrība, Alūksnes un Apes novadu politiski represēto klubs „Sarma“, Bauskas politiski represēto klubs „Rēta“, Zinaida Kokare un Jaunjelgavas politiski represētie, Valmieras politiski represēto biedrība, Egons Snipke un Saldus Politiski represēto biedrības biedri, Latvijas Politiski represēto apvienības Dobeles nodaļas biedri, Strenču Politiski represēto biedrības biedri, Rīgas Latgales priekšpilsētas Politiski represēto biedrība, Liepājas politiski represēto klubs, Madonas novada politiski represēto apvienība, LPRA Kokneses novada nodaļa.

 

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ar jauno valdību. Pirmā rindā no kreisās: Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ministru prezidents Māris Kučinskis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Otrā rindā: Satiksmes ministrs Uldis Augulis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, veselības ministrs Guntis Belēvičs, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kultūras ministre Dace Melbārde. Trešā rindā: ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Aizmugurē stāv labklājības ministrs Jānis Reirs Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

LATVIJA – AR SKATU MŪSDIENĀS –

Kā atreferē LA korepondents Ģirts Vikmanis, Glāsgovas U. Vidus un Austrumeiropas pētnieks Amons Českins grāmatā Krieviski runājošie postpadomju Latvijā: Identitātes diskursīvās stratēģijas (2016) nepievienojas uzskatam, ka Latvijas krievi dzīvo tikai savā informatīvajā telpā: Ja runājam par krieviem Latvijā, tad viņi ir veiksmes stāsts. Nesen ar saviem studentiem biju Daugavpilī, kur nodzīvojis 16 mēnešus un dzirdējis vairāk latviešu valodu, nekādus „tautas aizstāvjus“ kā BBC filmā neredzēju. Viņaprāt maldīgs esot uzskats, ka Latvijas krievi ar latviešu informatīvo telpu nesaskaroties. Līgo svētku svinēšana parāda, ka krievi paņem elementus no latviešu kultūras telpas... Krievi uzsver, ka viņi ir krievi, tomēr Baltijas krievi. Latvijas krievi ir jokojuši par Krievijas krieviem, lietojot tos pašus izteiksmes līdzekļus kā, piemēram, bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, raksturojot viņus ar vārdiem – vodka, vobla un častuški. Tomēr problēmjautājums esot krievu sociālā atmiņa – vecākā krievu paaudze lielākoties kategoriski apgalvo, ka okupācijas nav bijis, bet jaunākajā paaudzē to apgalvojot vairāk nekā trešdaļa no aptaujātajiem.

Borisa Ņemcova slepkavības gadadienā (27.II) Rīgā, Bastejkalnā, noticis Baltijas-Melnās jūras alianses un Eiropas Kustības Latvijā organizēts piemiņas brīdis blakus omoniešu nošautā (1991) dokumentāro filmu operatora/režiora Andra Slapiņa piemiņas akmenim. Plaši izplatīts ir uzskats, ka Krievijas opozīcijas līdera slepkavību organizējuši Čečenijas prokremliskā līdera Ramzana Kadirova cilvēki.

Par neērtiem jautājumiem Latvijas aizsardzības sektorā, atsaucoties uz ASV pētniecības institūta Jamestown Foundation, drošības politikas ekspertu Hovardu (Glenn Howard) un viņa interviju la.lv, plaši komentē pētnieciskais žurnālists Atis Kļimovičs (delfi.lv 2016.30). Viena no būtiskākajām atziņām attiecas uz Latvijas aizsardzības spēku nepietiekošo skaitlisko sastāvu – gan ierindā esošo, gan arī rezervistu. Tā palielināšana panākama ar obligāta dienesta atjaunošanu kā tas ir Lietuvā un Igaunijā. Lielāki NBS palīdzētu atturēt Krieviju no agresijas. Dalība NATO līdz šim Kremli ir atturējusi no agresijas Baltijā. Jāatceras Ukrainas piemērs ar brīvprātīgajiem – bez viņu iesaistīšanās gan armijas apgādē, gan kara vešanā, valsts struktūras netiktu galā.

Uz 6 mēnešiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizliedz (2016.8.III) TV programmu Rossija RTR Latvijas teritorijā sakarā ar naida kurināšanu.

Par LZA prezidentu uz četriem gadiem ievēlēts līdzšinējais prezidents Ojārs Spārītis ar 138 balsīm (no 164).

Daži Imanta Lancmaņa citāti no intervijas Egīlam Zirnim: Veidot jaunas monarhijas būtu ļoti amizanti un nevietā, [bet] nesaprotu tos angļus, kuri vairs negrib monarhiju. Viņi nenovērtē to, ka karaļnams kā parādība ir brīnišķīgs mākslas darbs. Kamdēļ no tā atteikties, lai ķēpātos ar stulbajām prezidentu vēlēšanas kampaņām? Angļiem pieder kaut kas ārkārtīgi skaists. Bet tas, kas ir Latvijā, atbilst Latvijas apstākļiem. Demokrātijai nav nekādas vainas, tikai tā ir jāpieņem ar iecietību, tāpat kā visi režīmi… vai tiešām angļi gribētu redzēt to, kas tagad notiek, teiksim, Amerikā, kad prezidenta vēlēšanu kampaņā kandidāti skraida apkārt, spiež rokas un bučo mazus bērniņus? Tas ir nožēlojami, tas rāda, ka demokrātijas institūts nespēj saglabāt kaut kādu cieņu… Stendāla, jaunībā man ļoti būtiska autora, ideāls bija konstitucionāla monarhija, viņš rakstīja, ka nevarētu dzīvot kā Amerikā, kurā miesnieks ar savu balsi var noteikt, kā viņam dzīvot... Mūsdienu sociālisms vai tas utopiskais murgs, ko mēs piedzīvojām? … mēs pieredzējām absolūtu absurda teātri, sirreālistisku šovu, kurš turējās kopā uz meliem, iestāstīšanas, masveida šķietamības uzburšanas. Ārzemniekiem prasu, vai viņi var ticēt, ka padomju laikā nebiju sadūries ne ar vienu komunistu? Tādu vienkārši apkārt nebija, komunisti eksistēja tikai tribīņu līmenī. Pārliecinātu komunistu redzēju tikai Mākslas akadēmijas tūristu grupā Francijā, kurā biedrība PSRS–Francija bija sarīkojusi vakariņas ar franču komunistiem… Kad nav iespējams trešais pasaules karš, var būt tikai slēptie kari, spriedzes un ienaida pieaugums, kurš izdalās neskaitāmās šūnās, nevis vienā eksplozijā, nelaimē, pēc kuras atdzimst, kā pēc Otrā pasaules kara būtībā atdzima Eiropa un kapitālisms, lai varētu uzvarēt komunismu. Trešais pasaules karš nav iespējams, līdz ar to ir tas, kas ir. Piedevām 2002. gadā amerikāņi izdarīja muļķību, ieejot Irākā. Es tad „Dienā” rakstīju rakstu, kurā minēju refrēnu no Tūkstoš un vienas nakts pasakām: „Un tad viņš atgriezās Bagdādē, miera mājoklī”. Rakstu beidzu ar apgalvojumu: nekad vairs nebūs Bagdādē miera mājokļa, un vispār vairs nekur un nekad. Reti esmu bijis vairāk pārsteigts par lielām politiskajām muļķībām, kuras iespējams izdarīt, nekā biju pārsteigts toreiz. Vai tiešām visā Pentagonā nebija pāris etnopsihologu, kuri saprastu, kur var līst un kur ne? Sakustināt šo pūzni – tā bija neiedomājami ārprātīga muļķība, nelaime, pat noziegums. Protams, var teikt, ka krievi to aizsāka vēl agrāk – Afganistānā… Pirmais pasaules karš radīja jaunu sabiedrību un pavēra ceļu demokrātijai, Otrais karš ļāva atrast jaunu ekonomiku un iznīcināt masu nabadzību (SestDiena2016.8.IV).

(re)

 

POLIJA onet.pl vēsta, ka pēc Valsts nacionālās piemiņas institūta iniciatīvas tiek apspriests ierosinājums masveidā atbrīvoties no lielākoties pašas PSRS kā pateicības uzstādītajiem vairāk nekā 500 pieminekļiem, jo tie simbolizējot komunistiskās sistēmas kundzību. Tos, izņemot Sarkanās armijas karavīru apglabāšanas vietās, izvietošot muzejos valsts grūtās un sarežģītās vēstures ilustrēšanai (diena.lv 2016.1.IV).

(re)

 

KF – Lai noturētu varu, Kremlis ir mēģinājis sākt savu 1+reģionālo globalizācijas projektu, kura politiskās un ekonomiskās aprises veidojas kā Eirāzijas Ekonomiskā savienība, bet idejiskās – kā pareizticīgi iekrāsotā „Krievu pasaule“. Tādējādi Krievija ir veidota kā virtuāli idejisks daudzdimensionāls cietoksnis, kura sienas tiek būvētas cilvēku prātos un sirdīs – tā secināts Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izdotajā rakstu krājumā Fortress Russia: Political, Economic, and Security Development in Russia Following the Annexation of Crimea and its Consequences for the Baltic States. Baiļu kultivēšana un meli ir Krievijas mediju ikdienas rutīna. Jāmelo, ka Krievija ir ielenkts cietoksnis, jo tad tauta saliedēsies ap nācijas līderi. Krājuma redaktors Andis Kudors atgādina, ka Baltijas valstis ir centušās īstenot pragmatisku politiku ar Krieviju, turpretī Maskavas īstenotā tautiešu un mediju politika ir vērsta uz Baltijas sabiedrību šķelšanu.

Krievu pankgrupa Pussy Riot izdevusi jaunu dziesmu Čaika, kurā grupas dalībniece Nadežda Tolokoņikova attēlo Krievijas ģenerālprokuroru Juriju Čaiku un Krievijas tiesu un cietumu sistēmu.

Pēterburgas interneta avīze Fontanka.ru vēsta par juridiski neeksistējošo privāto militāro „uzņēmumu“ Vagner, kas, izveidots (2013) uz „Slāvu korpusa“ bāzes Krimas pārņemšanai, pēcāk Ukrainas Luhanskas reģionā, tagad karojot Sīrijā ar smagiem kājinieku ieročiem un tehniku. Esot arī krietni dzīvā spēka zaudējumi, kas gan netiek ieskaitīti kopējā Aizsardzības ministrijas statistikā.

Marta vidū no darba, it kā pēc paša vēlēšanās, tika atbrīvots ilggadējais KF Valsts arhīva direktors Sergejs Miroņenko.

Putins izdevis rīkojumu jaundibinātajam fondam „Tēvzemes vēsture” popularizēt Krievijas vēsturi gan pašu valstī, gan arī ārzemēs, tādējādi samazinot iespējas pašiem Krievijas vēsturniekiem veikt objektīvus pētījumus. Tas iekļaujas Kremļa plašākos centienos nostiprināt krievu imperiālistisko interešu celšanu pāri visam kā valdošo ideoloģiju. Austrumeiropas politisko pētījumu centra pr-js Ainārs Lerhis aizrāda, ka augšminētā fonda veidošana jāskata kontekstā ar neseno arhīvu pakļaušanu prezidenta administrācijai, nacionālās gvardes un „jaunarmiešu” kustības izveidošanu, etc – tā visa ir notikumu ķēdīte procesā, kura uzdevums ir pacelt jaunā līmenī militārpatriotisko audzināšanu.

Pasaules mediji ziņo par neilgi pēc Latvijas apciemojuma Pēterburgā noslepkavoto Dmitriju Cilkinu, neatkarīgo žurnālistu Čas Pik, Moscow News, Vedemosti, Komersant u.c., kur viņš rakstīja par kultūras norisēm un cilvēktiesībām.

(re)

 

STATISTIKA – 2014. gadā Latvijā nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai bija pakļauti 606 tūkstoši jeb 30,9% iedzīvotāju – par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde. Strauji samazinājies dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars – no 19,2% (2014) līdz 16,4% (2015), bet vidējā mēneša alga palielinājusies par 44 eiro jeb 8,6% un vecuma pensijas pieaugusas par 7,06 eiro jeb 2,7%. Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza 37,0% (2014) (tvnet 2016.3.II).

CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš savukārt norāda, ka lielākās algas saņem strādājošie informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, jo īpaši vecākie programmētāji un sistēmu arhitekti, bet mazāko algu saņēmēji ir izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sabiedriskās ēdināšanas darbinieki. Vidējā darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiroties par 59%. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, bet augstākais – Pierīgā (irlv.lv 2016.23.III).

Lelde Petrāne vēsta, ka laimīgā latvieša portretu veido 25-35 gadus veca, augstāko izglītību ieguvusi, ar vīrieti precējusies pilsētniece. Savukārt nelaimīgais latvietis ir laukos mītošs 55-74 gadus vecs atraitnis/šķīries vīrietis ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem (db.lv).

Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija Reportieri bez robežām (Reporters sans frontières) savā pasaules preses brīvības indeksā norādījusi, ka pasaulē (2015) samazinājusies preses brīvība, it īpaši Latīņamerikā. Ziņojumā par 180 valstīm Latvija ierindota 24. vietā, Lietuva 35. vietā, bet Igaunija – 14. vietā.

(re)

 

EIROPAS SAVIENĪBA – EK – ES Eiropas Komisija aizsargātajai ģeogrāfiskai izcelsmei pieteikts arī Rucavas baltais sviests, kura gatavošanā piena sūkalas tiek atdalītas, krējumu maisot ar koka karoti pulksteņrādītāju kustības virzienā, pēcāk to sildot uz plīts vai karsta ūdens peldē un krējumu maisa, līdz iegūst mīkstu, plastisku, nedaudz spīdīgu un viendabīgu masu, ko parasti bauda kopā ar vārītiem kartupeļiem vai lauku rupjmaizi.

(re)

 

SPORTS – Martins Dukurs Īglsas (Igls) trasē, Austrijā, kļūst par pirmo skeletonistu četrkārtējo pasaules čempionu, pieveicot krievu Aleksandru Tretjakovu un korejieti Sunbinu Juņu, bet Oskara Melbārža vadītais bobsleja četrinieks izcīnīja zelta medaļu.

(re)

Martins Dukurs

 

Dažu vārdu veidotāji ir Vita Gaiķe (vg), Māris Brancis (mb), Iveta Grīnberga (igr), Ilze Garoza (ig), Guna Pētersone (gp), Sarma Muižniece Liepiņa (sml), Rolfs Ekmanis (re).