Jaunā Gaita nr. 285. Vasara 2016
 Bēgļi no Sīkraga un Lielirbes: Folmaņu, Sproģu un Andersonu lībiešu ģimenes. Priekšplānā: mazmeita un vecāmāte Vallija un Katrīna Folmanes (1944) Foto: Dāvids Holmerts |
BALTIJAS BĒGĻI GOTLANDĒ 1944-1945
Baltijas bēgļi Dāvida Holmerta fotogrāfijās 1944-1945. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Mutvārdu pētnieku asociācija
„Dzīvesstāsts“, 2015.
Apritējuši 70 gadi, kopš bēgļi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas nonāca Gotlandes fotogrāfa Dāvida Holmerta redzes lokā. Pērngad iznākušajā albumā, kas tapis ilgstoša mutvārdu vēstures pētījuma rezultātā, vēsturiskās fotogrāfijas atkal uzrunā bijušos bēgļus, viņu pēctečus un cilvēkus dzimtenē. Publikācija novērtēta par nozīmīgāko Latvijas Universitātes mēneša pētījumu (intervija ar pētniekiem lasāma LU portālā).
Fotogrāfijas sakārtotas atbilstoši bēgļu uzņemšanai uz salas: naktsmītnes, dezinfekcija, ēdienreizes, drēbju un apavu maiņas tiesa, zobārsta apskate... Tās ataino kulturālu vidi, uzmanību pret cilvēkiem un mierlaiku atmosfēru, kas valda uz salas. Tā izteikta gan ģērbšanās stilā, frizūrās, attieksmēs starp cilvēkiem. Šķietami nejauši attēlos atklājas dziļi simboliski kadri, piemēram, tikko iebraukušā lībiešu ģimene – ar mazo Valiju Folmani un vecomāti Katrīnu priekšplānā. Dzīves sākums un beigu gals. Starp viņām, otrajā plānā pretim nezināmajai nākotnei raugās dažāda auguma bērni un māte ap galdu, šobrīd viņu vienīgo atbalsta punktu.
Dziļi simboliska nozīme ir arī citiem sadzīves mirkļiem, jo katrs sevī iemieso slieksni – starp bijušo un gaidāmo dzīvi. Lai to uzsvērtu un radītu priekšstatu par tikko pārdzīvoto jūras ceļu, briesmām un bailēm, starp fotogrāfijām ir atmiņu mirkļi un dienasgrāmatu fragmenti no Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures krājuma. Tajos sastopamies gan ar bēgļu pārdzīvojumu uz jūras, gan ar tiem, kas gaidīja un nesagaidīja savu laivu un palika krastā. Albuma veidotājus iedvesmoja atmiņas, kas uzklausītas vairāk kā 20 gadu gaitā, un cilvēku, bijušo bēgļu likteņi, kuri joprojām dzīvo mūsu vidū. Atmiņu mirkļus no riskantā cilvēku glābšanas ceļa stāsta pārcēlājs Pēteris Jansons, kurš, beidzis savu misiju, apprecējās ar zviedru meiteni un palika Zviedrijas krastā. Savas bailes par Pētera bīstamajiem braucieniem atceras arī viņa dzīvesbiedre Inga, ar kuru tagad kopā nodzīvoti 70 gadi. Citādu likteni piedzīvoja Ēriks Tomsons, kura pēdējais laivas brauciens beidzās ar arestu un Sibīriju. Izsūtījums negāja secen arī viņa ģimenei. Tagad Ēriks Tomsons dzīvo Valmierā un ir vēl viens dzīves spēka un pašaizliedzības apliecinājums. Tāpat kā bēgļu laivu satiksmes kārtotāja Valentīne Lasmane, kas šoruden nosvinēja savu 99. dzimšanas dienu Stokholmā. Tie, kas nebaidījās riskēt, iemantojuši dzīves laiku uz 100 gadu robežas.
Laika klātbūtne ir katrā šī albuma lappusē – atmiņas par vēsturi mainās – tāpat kā viena otru nomaina paaudzes, katra veidojot citādu attieksmi pret notikumiem savā un savas dzimtas dzīvē. Kamēr atmiņu pavediens nepārtrūkst, pagātnes varonība, pašaizliedzība, gatavība palīdzēt turpina apliecināt tautas labākās īpašības nākotnei.
Albums ietver skatījumu uz visām trim Baltijas tautām, tāpēc pavadteksti tulkoti angļu valodā. No 1944. gada līdz kapitulācijai 1945. gada maijā Gotlandē ieradās 6 477 igauņu, 3 605 latviešu un 242 lietuviešu bēgļu. Visbijas arhīvā glabājas ieraksti, tai skaitā, par bēgšanas motīviem. Visbiežāk minēts, ka cilvēki bēga no krieviem un no vāciešiem. Tas labi raksturo lielas cilvēku daļas izmisumu izšķirošajā kara beigu posmā. Plašāku skatījumu uz vēstures norisēm sniedz ievadraksti un komentāri – vēstures profesora Pauļa Lazdas (ASV), igauņu dzīvesstāstu pētnieces Rutas Hinrikusas, kā arī Latvijas pētnieku Maijas Krūmiņas, Māras Zirnītes, Aigara Lielbārža un Kaspara Zeļļa. Albuma Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945 sastādītāji: Māra Zirnīte un Aigars Lielbārdis, dizaina autors – Krišs Salmanis. Izdevēji: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Literatūras, Folkloras un mākslas institūts un Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija „Dzīvesstāsts”.
Vērtīgā publikācija tapusi ar daudzu cilvēku līdzdalību un atbalstu. Vispirms, pateicoties fotogrāfa dēla atraitnes Ellenas Holmertes (Ellen Holmert) atsaucībai, tika noslēgta vienošanās par unikālo fotogrāfiju publicēšanu un saglabāšanu Nacionālās Mutvārdu vēstures krājumā Latvijā. Ar Margitas Sēderbergas (Margit Söderberg), ilggadējās biedrības Gotland-Baltikum valdes priekšsēdētājas enerģisku atbalstu tika paveikta foto negatīvu kvalitatīva ieskenēšana. Ideja publikācijai radās Baltijas un Ziemeļvalstu pētnieku sadarbības programmā Nordplus, kas atbalstīja intervēšanas ekspedīciju Gotlandē, piedaloties starpniekiem starp latviešu un zviedru valodām – Maijai Runcei, Jūlei Rozītei, Mārai Strautmanei, Pēterim Iniņbergam. Pateicoties viņiem un arī daudziem gotlandiešiem – vēstures pētniekam Mikelam Lundgrenam (Mickael Lundgren), skolotājam Pēram Verkelinam (Pär Werkelin), Visbijas Universitātes profesoram Ulfam Palmenfeltam (Ulf Palmenfelt) – tika gūts dziļāks priekšstats gan par 70 gadu senajiem notikumiem, gan arī Gotlandi šodien. Visbijas arhīvā iepazināmies ar bēgļu dokumentāciju. Almendālens bibliotēkā tika sarīkota Dāvida Holmerta fotogrāfijām un bēgļu atmiņām veltītā konference. Pētniekus atbalstīja arī jaunāko laiku ieceļotāji no Latvijas Gotlandē – Antra Brice u.c.
Kopumā Nacionālās Mutvārdu vēstures krājumā atrodami 70 Zviedrijā nonākušo latviešu dzīvesstāstu (ar vairāk nekā 4 000 atmiņām).
Finansējums saņemts no Latvijas Valsts zinātnisko pētījumu programmas un Valsts Kultūrkapitāla fonda, no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas (
Nordik Culture Poin Kulturkontakt Nord), no Latviešu fonda (ASV) un Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda.
Māra Zirnīte
 Pēteris Jansons, bēgļu pārcēlājs no Kurzemes uz Gotlandi 20 gadu vecumā |
