Latvijas Nacionālās bibliotēkas dižā celtne Ušakovam atgādina „Maksimas” veikalu; V. Spāres Edvīnam – „aizvēsturiska jūras briesmoņa krastā izskalotas atliekas”; man tā tik tiešām atgādina Raiņa Stikla kalnu, kas kā brīnums izaudzis putinistu varā kritušas, viņu izzagtas, netīras, noplukušas pilsētas vidū.

Ainārs Zelčs, Alūksnē

[rakstnieks, akmeņkalis – red.]

 

Izsaku dziļu cieņu par lielo lielo padarīto darbu.

Jānis Zeltiņš, Minneapolis, ASV

[Datortehniķis Minesotas Universitātē – red.]

 

Vislielākais JG veidotāju nopelns ir tas, ka viņi spēj atspoguļot latviešu kultūras mūsdienu procesu visās tā daudzveidīgajās un dinamiskajās norisēs. Rakstu krājuma patoss sakņojas tajā aspektā, ko varētu saukt par dažādību solidaritāti, jo par tā darbības prioritāti izraudzīts latviešu kultūras tapums, nezaudējot visdziļāko un visciešāko laikmetu kopsakarības, tradīcijas un jaunatklāsmes apzināšanos, kas tādējādi nodrošina šā žurnāla augsto profesionalitāti un reputāciju, ļauj tam precīzi situēt un strukturēt latviešu mūsdienu kultūras norises un iezīmēt skaidras to nākotnes perspektīvas.

Leons Briedis

[dzejnieks, esejists, tulkotājs, redaktors – red.]