Jaunā Gaita nr. 286. Rudens 2016

Vilnis Auziņš

MĀRTIŅA BUCLERA FOTO KALNA VERTIKĀLE

 

19. un 20. gs. mija vēsturē ir iezīmēta ar vairākiem jaunu atziņu izaicinājumiem un sociālo pārmaiņu izraisītām konfrontācijām, kurās fotogrāfija spēlēja pašas tolaik vēl neapjaustu, bet spēcīgu lomu.

Mārtiņš Buclers (1866-1944) viennozīmīgi ir redzamākā personība Latvijas profesionālās fotogrāfijas kvalitātes veidošanā Latvijā. Viņš būtiski paplašināja sava laika atstarotās gaismas satveršanas nozīmību un šīs nodarbes iespēju izpratni, gan kā fotogrāfs, gan arī uzņemoties speciālās literatūras tulkošanu, terminu latviskošanu, grāmatu izdošanu. Faktus par šo darbību katrs var sameklēt „mātes Gūgles” krājumu plauktos. Buclers ieviesa apjēgumu par fotogrāfijas unikālo sociālo lomu un līdz ar to arī autora atbildību par Laikmeta vizuālo liecību hronista pienākumu.

20. gs. sākumā fotogrāfija bija tikai gandrīz pusgadsimtu veca prakse spoguļattēla veidošanai, kad tā parādījās uz sociālo pētījumu skatuves, jo bija nostiprinājusi savu liecinieka uzticamību. Latvijā fotogrāfijas iespējas un daudzpusīgo, pārlaicīgo vērtību pirmais apjauta Sēlijas zemnieku dēls Mārtiņš Buclers, kura rakstos minēto fotoetnogrāfijas nozīmības vīziju šodien būtu lietderīgi „pārtulkot” mūsdienu komunikācijas jēdzienu valodā. Buclera ētiskās pozīcijas vertikāle pret kultūras mantojuma lietderības jēgu ir izcili tālredzīga. Viņa darbu var pievienot to personu pienesumam, kuri radīja un nostiprināja UNESCO ideju. Buclers patiesi ir mūsu kultūras vēsturē pirmā zināmā personība, kura nojauta fotogrāfijas nākotni.

 

Fotogrāfs Vilnis Auziņš ir nodibinājuma FotoForma pētnieks. Īpašu pateicību viņš izsaka Daugavpils M. Rotko mākslas centra kultūras pasākumu stratēģijas veidotājiem, kuri novērtēja Buclera darbības novatorismu, iekļaujot viņu un viņa laikabiedrus savā 2016. gada izstāžu plānā.