Uldis Bērziņš

IEDZEJOT ALVĀ

Jūs to zināt no rakstiem, bet man pie glāzītes stāstījis brīnīgais Juris Kronbergs, svinīgais Uģis Bērziņš, minīgais Pāvils Johansons. Zviedrijā visu varēja dabūt, vienalga, Sodumam uz to brīdi nebijis kārtīgas rakstāmmašīnas. Latviešu lasītāju papilnam, un nagi niez uzrunāt, tak nebijis ne korektora, ne redaktora; bet puisis ir mācījies burtliča amatā. Eļļaini ož, tveicīgi uzelš lempīgās valodu stelles, spied nu taustus, karstā alva lai čūkst vēja dūdās. Slikti, ja dzejnieks kļūdās – sacietēs neizlabots. Tā viņš Zviedrijā kādu laiku i dzejojis, i tulkojis.

Nākamā epizode. Vai bij liela gudrība, meklēt Jaunajā pasaulē dzimto Itaku. Garam jau roka gaŗa. Kādu tik vietvārdu turienes kartēs: Tēbas, Atēnas, Kartāga, Roma, Parīze, Garezers. Uz vienas no lapiņām iedomāts rakstīts: „Sieniet mani pie masta! Jo vasks ir iztecējis...“ Ko viņš dabūja dzirdēt tanī reizē? Cieši saistīts, plātīja mēmo muti un izkliedza pavēles kurliem. Vēlāk, jau Itakā uzrakstīs – a kas ticēs? Nav tak sistēmas! I leksikas pietrūkst.

Bet viņš noticēja. Tik pasmīn un tic vien tālāk. Svina parole, neatkodu kods bij sirēnu dziesmās, nu drīkst melot! Viņš slēdz vaļā seifus un gēnu dimantus nozog. Visbagātākais latvju literāts – kad būs pašiem brist asinsselgā, tad redzēsiet, dāsns kā Zālamans tur mīcās vīrs, kurš izlikās nelga.

Audzināšanas augļi, apgaismes laikmeta spaidi! Katrā mums cīnās divi, mūžība cīnās ar mirkli; prasiet Gētem. Ar mūžību gudrs tiks galā agri vai vēlu, kurpretim mirklī mēs iemīlamies. Kuģabiedri, jums nenāksies šoreiz gurdeno sirdi sasiet. Citā klasikā iebrien kā mākulī zilā, tur varēs apjaust mūžību, sǟl um ikš kilā. Ir tāda vieta, kur putns Daugavu racis. Tamdēļ cars jau Pēteris braslam uzlicis acis. Tev kripatā uzkrāts – kur grāb, tur drīz iesāk vizēt. Tu spēj taranēt ģeogrāfiju, nomirstot semantizēt.

Beigās gribas vēl atgriezties pie burtliča motīva, pie tām agrajām romantiskajām dienām un naktīm zviedru krastā. Ne tev cenzūras. Nuja, ne tev korektora, ne redaktora, teksts tik tāds mutulis galvā. Spied apdomīgi uz taustiem – aizgāja alvā. Salikums spurguļo, virzās – lasiet! Ja miegsiet ciet acis, jums sadursies dirsās.

2016

Uldis Bērziņš tekstu „Ieejot alvā” teica Ikšķiles Tautas namā, saņemot Dzintara Soduma balvu par atdzejotajām senislandiešu Eddas dziesmām (skat. JG284).

 

Dzintars Sodums JG arhīvs nr. 34, 1962