Māris Brancis

DAINAS DAGNIJAS DZĪVESPRIEKS

Daina Dagnija pie savas gleznas no sērijas Džentlmeņi un vērši (Gentlemen and Bulls) - #3. 1977. Eļļa, kartons. 200 x 166 cm. Vērša mugurā amerikāņu „popmākslas“ līderis Endijs Vorhols (Andy Warhol, 1928-1987) Foto: Maruta Jurjāne (uzņemts 2016. gadā)

Kolāžas kā glezniecības papildinājumu Daina Dagnija izmantojusi jau agrīnajā daiļradē, taču 60. gados tā ieguva patstāvīgu vērtību. Kā māksliniece stāsta, slimības laikā, kad nav varēts gleznot, bet smadzenes vēlējušās radoši izpausties, viņa sākusi spēlēties ar lupatiņām, kas rosinājušas viņas iztēli, atklājot, ka daudzkrāsainie audumu gabaliņi var atvērt kādu citu pasauli, tikpat intriģējošu kā glezniecība.

Laikam ritot, Dagnija pievērsa šim pašizteiksmes veidam arvien nopietnāku vērību. Viņa regulāri apmeklēja garage sales (privātas utenes), labdarības tirdziņus, kur par mazu naudiņu piedāvāja interesantus audeklus, dažādus novalkātus vai nevajadzīgus apģērbu gabalus un aksesuārus, mežģīnes, agrāku laiku izšuvumus, no modes izgājušu bižutēriju un tamlīdzīgi. Tas viss ir noderīgs mākslas darbu veidošanā.

Kā mākslinieces glezniecībā, tā tekstilmākslā ir tikai viena tēma – sieviete, viņas liktenis šajā nemierīgajā planētā, kurā ir tik daudz karu, nacionālu nemieru, viņas pārdzīvojumi un viņas emocionālā pasaule. Ja eļļas darbos Daina Dagnija sevi atklāj kā aktīvu dzīves uztvērēju, kuru sižetos ienāk ironiskais, dramatiskais un pat traģiskais, tad tekstilkolāžās viņa rada svētku prieku.

60. gadi Rietumu pasaulē, sevišķi Rietumeiropā un ASV, iezīmējās ar feminisma kustību. Ar to var sasaistīt arīdzan Dagnijas daiļradi, taču, kā uzsver pati māksliniece, viņa pirmām kārtām ir latviete un latviešu sieviete nekad nav bijusi apspiesta, pakļauta vīrieša gribai. Vīrietis un sieviete latviskajā pasaules kārtībā nostājas blakus kā līdzvērtīgi lielumi, tautasdziesmās bieži sieviete pat dominē, cilvēka dzīves lēmēja ir Laima, tātad arī sieviete. Tādējādi Dagnija šajā ziņā nav iekļaujama Rietumu vērtību sistēmā.

Tātad veidojot tekstilkolāžas, ar laiku tapuši dažādu sieviešu tēli greznos tērpos, bagātīgi izrotātām ar rotaslietām, cepurēm, eksotiskiem putniem, spilgtiem puķu pušķiem, ar košiem foniem, kas atgādina pasaku un teiku laiku neikdienišķumu. Tās bieži tiek nosauktas par princesēm, uzsverot to, ka daudzas meitenes bērnībā, saklausījušās pasakas vai saskatījušās filmas, sapņo par tādām reiz kļūt dzīvē.

Labi draugi ar ASV vēstnieka atbalstu sarīkoja Dagnijas tekstilkolāžu izstādi Marokā. Gan tur, gan ceļojumos viņa novērojusi citu tautu sievietes savdabīgos tērpos, kas iedvesmojušas tās iemūžināt kolorītās tekstilkolāžās. Māksliniece labprāt attēlo arī meitenes latviešu tautas tērpos. Šie darbi nav tik krāšņi kā citi, taču izceļas ar savu atturību un nacionālo eleganci. Mēģināts arīdzan attēlot vīriešus, taču daudzkrāsainība un detaļu greznība atņem tēliem vīrišķo spēku, un viņa no šīs idejas ir atteikusies.

 

Mākslas vēsturnieks Māris Brancis, vairāku grāmatu autors, ir JG redakcijas loceklis. Dzīvo Jelgavā, kur pērngada beigās un šī gada sākumā Trīsvienības baznīcas tornī viesojās gleznotāja Daina Dagnija ar kolāžu izstādi Princeses, nāras un eņģeļi.