Kā parasti, pēdējais numurs (JG 284) ir ļoti interesants. Daudzos numuros mana vismīļākā ir mākslas nodaļa ar reproducētajiem mākslas darbiem.

Agate Nesaule, Madison, Wisconsin

[Rakstniece Agate Nesaule, A Woman In Amber, romāna In Love with Jerzy Koszinski un daudzu rakstu autore kultūras izdevumos angļu valodā – red.]

 

 

ASV publiskā radio (NPR) raidījumā All Things Considered (Viss tiek ņemts vērā) nesen noklausījos interviju ar Karenu Davišu (Karen Dawisha) par viņas pirms gadiem diviem klajā laisto grāmatu Putin’s Kleptocracy: Who Owns Russia? (New York: Simon & Schuster, 2014. 445 lpp.) – Putina kleptokrātija: kam pieder Krievija? Daviša ir politoloģijas profesore Maēmī (Miami) Universitātē (Oxford, Ohio, US). Seko intervijas konspektīvs atstāstījums.

Vladimirs Putins Krievijā ir radījis kleptokrātiju, sistēmu, kurā risks ir valstij, bet ieguvums privatizēts. Labs piemērs ir ziemas Olimpiāde Sočos (2014). Tā izmaksāja 50 miljardus dolāru. Celtniecības līgumus bez izsoles piešķīra Putinam tuvu stāvošām firmām, kas uz to arī pelnīja miljardus. Līdzīgi Putins sadarbojās ar draugiem, veidojot Rosija Banku (Bank Rossija), kas kļuva par vienu no 10 Krievijas ietekmīgākajām bankām – privāta banka, kurai lielas naudas summas piešķīra no valsts budžeta. Nauda nāk no valsts, bet peļņa – prezidenta draugiem. Pirms Putins nāca pie varas, bijušās čekas (KGB) amatpersonas un Komunistiskās Partijas konservatīvā spārna locekļi baidījās, ka Gorbačovs Krievijā varētu ievest daudzpartiju sistēmu līdzīgi kā brīvību atguvušajās Austrumeiropas valstīs. Tas nozīmētu, ka šīm aprindām vairs nebūtu pieejami valsts līdzekļi. Viņi pasteidzās pirmie, ieguva un noslēpa līdzekļus. Pēc neveiksmīgā apvērsuma pret Gorbačovu prezidents Boriss Jeļcins aizliedza kompartiju. Informācija par visiem banku kontiem nonāca ar Krievijas kriminālajām aprindām/mafiju cieši saistītās čekas rokās. Rietumu pasaulē sagaidītu valsts vēršanos pret mafiju, bet tas pilnībā nenotiek pat ASV. KGB/mafijas nauda plūda ārā no Krievijas. Pēc iebrukuma Ukrainā stāvoklis mainījās. Tas bija militārs pasākums un, domājams, Putins sagaidīja militāru reakciju, bet viņam par lielu pārsteigumu tika ievestas ekonomiskas sankcijas pret viņa atbalstītājiem. Sākumā bija paredzēts Davišas grāmatu publicēt Cambridge University Press apgādā Lielbritānijā, bet apgādam bija bailes, ka Kremļa naudīgie atbalstītāji, kuriem ir ļoti dziļas kabatas, varētu to iesūdzēt tiesā, kaut arī grāmata ir akadēmiski pamatota ar atsaucēm un vairāk kā apmierina akadēmiskos standartus.

Anita Liepiņa, Toronto, Kanādā

[Aktīva sabiedriska darbiniece, JG redakcijas locekle – red.]

 

 

27. aprīlī noklausījos ASV prezidenta amata kandidāta, Donalda Trampa (Trump), ārpolitikas runu, kurā viņš iezīmēja galvenās problēmas un prioritātes.  Daudz kas jau bija dzirdēts, bet vairāki uzstādījumi izraisa nopietnas bažas Latvijas drošībai. Viņš vairākkārt raksturoja līdzšinejo ASV ārpolitiku kā katastrofālu, un solīja jaunas sejas un jaunas vīzijas ārpolitikas veidošanā. Kā galveno draudu viņs uzskata radikālo Islamu, bet galveno prioritāti – atjaunot un stiprināt ASV militāro kapacitāti. Trampa ASV intereses pirmā vietā politika un skepse par starptautisko līgumu atbilstību šīm interesēm, liek man domāt, ka viņš var izrādīties neprognozējams sabiedrotais drošības un ekonomiskās sadarbības jautājumos. Protams, viņš atkal uzrunāja NATO dalībvalstu atbildību līdzfinansēt organizācijas darbību, pretējā gadījumā piedraudot katrai valstij pašai gādāt par savu drošību. Viņaprāt, NATO misija ir novecojusi un viņa plāns ir sasaukt samitu, lai to pārskatītu. Tramps arī teica, ka NATO vajadzētu iesaistīties konfliktos tikai tad, ja uzvara ir garantēta. Manuprāt, šis ir dziļš reveranss Krievijai, ar kuru Tramps ir gatavs meklēt kopīgu valodu un pat panākt darījumu, ja tas nāktu par labu ASV un Krievijas interesēm. Trampa uzstāšanās notika Center for National Interest telpās. Šo organizāciju vada Maskavā dzimušais Dimitrijs Sims, kurš 90. gadu sākuma iestājās pret Baltijas valstu neatkarību. Pirmā rindā arī sēdēja Krievijas Federācijas vēstnieks ASV. Tas tikai pastiprina manas bažas par Trampa ārpolitikas īstiem nodomiem.

Vaira Paegle, South Windsor, Connecticut

[Trimdas sabiedriska darbiniece, bij. Saeimas deputāte - red.]

 

JG:284:67 minētā bīstamā Putina un Trampa savstarpējā apbrīnošana, cik zinu, ir viena no pirmajām reizēm latviešu valodā. Avīzē Laiks (2016.9.-15.VII) nupat kā interesanti izsakās kāds vēstuļnieks, lai gan šķietami pārliecināts „latviešu republikānis”, pareizi raksturojot Trampa kungu kā cilvēku šādiem vārdiem: rupjš, iedomīgs, ātri sadusmojas, viņam nepatīk, ka viņu kritizē, bet viņš viegli kritizē citus un nav izvēlīgs vārdu lietojumā... apgalvo, ka ir gudrākais cilvēks. Tieši tā! Bet nevar piekrist vēstuļniekam, ka latvieši vienmēr bijuši republikāņu pusē. Pat ASV no maniem latviešu paziņām tikai ļoti retais ir „republikānis”.

Lasītājs Kalifornijā