Pauls Raudseps

DILANA VĀRDI IEDVESMOJA, VALDZINĀJA, UZBŪRA POPKULTŪRĀ NEREDZĒTI KRĀŠŅUS TĒLUS

Pāri okeānam atskan gaviles, aiz grāmatu grēdām dzird izsmalcinātu spļaudīšanos, bet daudzi, kā iztrūcināti no snaudas, izpleš acis, pakrata galvu un pie sevis murmina: Kā? Ko? Tas nazālais hipiju dziesminieks? Neko nesaprotu. Bobs Dilans saņēmis Nobela prēmiju literatūrā.

Muzejos bezgalība Tiek saukta tiesas priekšā.

1960. gada janvārī deviņpadsmitgadīgais Bobs atstāja Minesotā savu dzimto uzvārdu Zimermans, paķēra ģitāru un aizbrauca ar stopiem uz Ņujorku, kur viņš nevienu nepazina. Dilanu izlaida no mašīnas stindzinoši aukstā, piesnigušā Manhetenā, un viņš uzreiz devās uz Griničas ciematu, kas tolaik vēl bija pilsētas bohēmas centrs, lai atrastu folkmūzikas klubu Cafe Wha? šaurās pagraba telpās. Mans prāts bija spēcīgs kā lamatas, savā atmiņu grāmatā Hronikas raksta Dilans, un man nebija vajadzīgs, lai kāds garantētu manu derīgumu.

Caur trako, dīvo dunēšanu mežonīgā krusa plēš Debesis, kas dzejas atšķeļ kailā izbrīnā.

Folkmūzika 60. gadu sākumā nebija ceļš ne uz lielu slavu, ne uz naudu, kur nu vēl uz Nobela prēmiju. To spēlēja dažādi protohipiji vai salkani antikvāro vērtību cienītāji, klausījās augstskolu studenti ar bohēmiskām nosliecēm.

Bārdainu ģitāristu rimti piestrinkšķinātos pagrabos Dilans ieradās un izvirda mītiskos vēstījumos, hipnotizējošās pārlaicīgu stāstu un ikdienas drazas kolāžās, kas ātri vien viņu padarīja par zvaigzni. Amerikāņu rakstniece Džoisa Kerola Outsa atceras, ka viņš skanēja kā dziedošs smilšpapīrs, bet efekts bija dramatisks un elektrizējošs.

Jau no paša sākuma Dilanu no citiem atšķīra dziesmu vārdi. Viņa teksti iedvesmoja, valdzināja, uzbūra līdz tam brīdim popkultūrā neredzēti krāšņus un spēcīgus tēlus. Viņš salauza veco dziesmu rakstīšanas formātu, paverot ceļu visai trakajai apziņas plūsmai, kas sekoja 60. gados un pēc tam.

Atbildi, draugs, ir grūti atrast tam, jo atbildi zina tikai vējš.

Dziesma, kas viņu padarīja slavenu, pārvērta par „savas paaudzes balsi” un protesta kustības pirmo bardu, bija Blowin’ in the Wind. To ierakstījuši simtiem citu dziedātāju, pat savā stilā pārlatviskojuši Čikāgas Piecīši. Dziesmas panākumi bija pirmā zīme, cik plašs un daudzveidīgs ir Dilana uzrunāto cilvēku loks. Kopš tā laika viņa dziesmas ierakstījuši tik atšķirīgi mākslinieki kā Džimijs Hendrikss, Guns n’ Roses, Džonijs Kešs un Edijs Veders no Pearl Jam.

Kas nerosās uz piedzimšanu, noņemas ar nomiršanu.

Taču vēl daudzveidīgākas ir bijušas paša Dilana mākslinieciskās izpausmes, jo viņš visā savā dzīvē un radošajā darbībā ar bezkompromisa spītu atteicies ļaut sevi iespundēt kādā šaurā, citu cilvēku radītā priekšstatu krātiņā. Kļuvis par ASV slavenāko folkdziedātāju, viņš 1965. gadā satrieca savus sekotājus, uzkāpdams uz skatuves ar elektrisku ģitāru. Uzstāšanās laikā folka kustības guru Pīts Sīgers pat esot dusmās mēģinājis pārcirst skaļruņu vadus ar cirvi.

60. gadu beigās Dilans pievērsās kantrī mūzikai. 70. gados viņš kļuva par evanģēlisko kristieti. 80. gados viņš kopā ar bijušo bītlu Džordžu Harisonu un diezgan „parastajām” rokzvaigznēm Roju Orbisonu un Tomu Petiju izveidoja grupu The Traveling Wilburys. Jaunākajā, šogad maijā izlaistajā diskā Fallen Angels (Kritušie eņģeļi) viņš iedziedājis dziesmas, kuras savulaik bijušas Franka Sinatras repertuārā.

1988. gadā Dilans 47 gadu vecumā sāka Nebeidzamo koncertturneju. Kopš tā laika viņš katru gadu uzstājies gandrīz simt reizes, un šogad viņam apritēja jau 75.

Kopš savas karjeras pirmsākumiem viņš ir tik daudz sarakstījis, ka neizbēgami kāda daļa dziesmu ir otršķirīgas, tomēr regulāri top arī meistardarbi. 2006. gada disks Modern Times ir vienā līmenī ar Time Out of Mind (1997), Blood on the Tracks (1975) un Blonde on Blonde (1966).

 

Žurnālists Pauls Raudseps ir viens no žurnāla Ir dibinātājiem (2010) un redaktoriem, pirms tam viens no avīzes Diena veidotājiem. Ieguvis zinātniskus grādus Krievijas / Padomju Savienības / Austrumeiropas studijās Hārvarda U. un Indianas U., ASV. Dilanam veltītais teksts ar autora atļauju pārpublicēts no <www.irlv.lv> (2016.20.X). Līdzās Ir drukātajam laidienam, Raudsepa raksti gandrīz katru nedēļu parādās Ir ziņu portālā internetā.