Rolfs Ekmanis

JURIS SILENIEKS 1925-2016

MŪSU LITERATŪRAS IEVIRZĪTĀJS RIETUMU PASAULĒ

 

Rakstu krājuma Jaunā Gaita daudzus gadus aktīvais līdzstrādnieks un redakcijas loceklis (kopš 1970) Juris Silenieks, literatūras vēsturnieks, kritiķis, romāņu literatūru un lingvistikas zinātņu doktors, ir publicējis vairākus simtus literatūrzinātnisku rakstu, eseju un recenziju par dažādiem aspektiem un autoriem franču valodā sacerētajā literatūrā Francijā un arī Karību salās un Āfrikā (Armand Salacrou, Georges Schehade, Aime Cesaire, Edouard Glissant, Pierre & Philippe Thoby-Marcelin, M. Fougeres u.c.). Tiem pievienojas liels skaits vērtīgu apceru par latviešu rakstniekiem un viņu darbiem. Zinātnieks pats mēdza teikt, ka viņa galvenā kritiskā ievirze ir meklēt savstarpēju iedarbību, ietekmi, radniecību zināmos kultūrvēsturiskos kontekstos starp dažādām kultūrām. Visai iezīmīgas paralēles viņš saskatīja starp kolonizētajiem nēģeru un 20. gs. otrās puses rakstniekiem PSRS okupētajā Latvijā. Bet par savu svarīgāko pienākumu Silenieks uzskatīja meklēt latviešu literatūrai augsni aiz Latvijas robežām, darboties tādā virzienā, kas palīdzētu ievirzīt mūsu rakstniecību Rietumu pasaules literārajos procesos, ar kuriem latviešiem ir vēsturiskas saites un gara radniecība.

Jura Silenieka vārdu ilgus gadus lasījām vai katrā World Literature Today (WLT) numurā – tolaik vienā no globāli pazīstamākajiem un nopietnākajiem literatūrai veltītajiem angļu valodas izdevumiem, ko vadīja tā ilggadējais redaktors Ivars Ivasks (1927-1992). Apbrīnojama bija Jura Silenieka prasme apjomā nelielās recenzijās piekļūt ar pareiziem formulējumiem parādību pamatam, iezīmēt jaunu tendenču iedīgļus, norādīt uz zīmīgām detaļām. Tāpat kā viņa kārtējās recenzijās Jaunajā Gaitā, efektu viņš sasniedza bez didaktikas kaulainā rādītājpirksta, bieži ar ironisku smaidu. Pārāk daudz vietas aizņemtu visu viņa WLT lappusēs aplūkoto autoru uzskaite – no Alberta Bela, Vizmas Belševicas un Regīnas Ezeras līdz Jānim Peteram un Marģeram Zariņam. Un pa vidu, līdzās Latvijas autoriem, pievēršanās vai visiem pēckara trimdas rakstniekiem – no Margitas Gūtmanes un Gunara Irbes līdz Ainai Kraujietei un Mārtiņam Zīvertam, neatstājot novārtā arī parādības latviešu jaunāko paaudžu tekstos, sacerētos pēc PSRS sairšanas.

Mērķtiecīgs kultūras darbs un nozīmīgs ieguldījums veikts arī lielāka apjoma rak^­stos un esejās tādos izdevumos kā Journal of Baltic Studies, Lituanus, Encyclopedia of World Literature in the 20^th Century u.d.c. Īpaši gribas izcelt Jura Silenieka vairāk nekā 30 lpp. garo, domām un faktiem bagāto ievadeseju grāmatai Contemporary Latvian Poetry (Iowa City: University of Iowa Press, 1984. 170 lpp.). Arī mūsu pašu valodā – bez daudzajiem rakstiem JG, arī Karogā, nedēļas izdevumos Laiks (Ņujorkā), Latvija Amerikā (Toronto) u.c., minēsim tikai vienu no grāmatās ievietotajiem un uz veiksmīgas literārā materiāla analīzes balstītajiem pētījumiem – „Latviešu drāmas rakstniecība un teātri trimdā“ Latviešu literatūras vēstures 3. sējumā (Rīgā: Zvaigzne, 2001). Un visam tam pievienojas pamatīgs skaits referātu zinātniskās konferencēs un darbība dažādu profesionālu un arī sabiedrisku organizāciju ietvaros, to vidū AABS (Association for the Advancement of Baltic Studies), MLA (Modern Language Association), LaRA (Latviešu Rakstnieku apvienība), LAMZA (Latviešu Akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība), PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienība) u.c.

Pēc skolas gaitām 1. Rīgas pilsētas pamatskolā, tad Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā, vācu okupācijas laikā Silenieku iesauc Latviešu leģionā, kam seko gūstekņu nometne Beļģijā un bēgļu nometne amerikāņu okupācijas zonā Vircburgā (Würzburg), kur uzsāktas studijas, darbs IRO (International Refugee Organization) Bad Kisingenā, izceļošana uz ASV, kur tajā pašā gadā (1950) iesaukts ASV bruņotajos spēkos (dienē tanku vienībā Rietumvācijā). Ieguvis bakalauru filozofijā (1955) un maģistra (1957) un doktora (1963) grādus romānistikā Nebraskas Universitātē (University of Nebraska), vairāk nekā 30 gadu strādājis par literatūras profesoru Karnegī Mellona (Carnegie Mellon) Universitātē Pitsburgā (Pittsburgh), ASV.

Traģisks notikums Jura Silenieka dzīvē bija mātes un 15-gadīgās māsas bojā aiziešana Baltijas jurā trīs mēnešus pirms II Pasaules kara beigām, kad PSRS zemūdene S-13 nogremdē (1945.30.I) kuģi Wilhelm Gustloff, kas evakuēja bēgļus no Gotenhafenas (Gdynia) uz Ķīli (Kiel). Jūras dzelmē galu ņem ap 10 000 cilvēku, no tiem ap 6 000 civiliedzīvotāju, arī vācu militārpersonas, galvenokārt ievainotie no kara slimnīcām un medmāsas. To Juris Silenieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Ērika Raistera Piemiņas balvas (2002) un PBLA KF balvas laureāts, apraksta savās Gotenhafenas elēģijās (JG231-233, 2002-2003 – jaunagaita.net).