Linda Treija

MĀKSLA TRĪS PAAUDZĒS

Voldemāra Avena, Indras Avenas, Madelēnas Miniatas darbu izstāde Klinklāva galerijā, Latviešu centrā Garezers, Mičiganā (2016.2.VI-1.VIII)

 

Mākslinieku dzimtas nav retums, bet redzēt vairākas vienas ģimenes paaudzes kopā izstādoties, gan nav bieža parādība. Klinklāva galerijas vadītājas Līgas Ejupes gadiem lolotais sapnis par Avenu dzimtas izstādi piepildījās pašā vasaras vidū, atklājot mākslinieku izstādi Garezerā.

Kopīgais jūtams visā izstādes kopnoskaņā, ko palīdz radīt silti oranžīgo un dzelteno toņu pretnostatījums vēsi zilajiem un lillīgajiem. Arī zīmējuma melnā līnija it kā vijas cauri visiem izstādes darbiem. Mākslinieku pieeja formai bieži ir abstrakti ģeometriska, bet reizē brīva. Tomēr mākslas radīšana ir individuāls nevis ģimenes pasākums, tāpēc katra mākslinieka daiļradē var redzēt atšķirības.

Izstādē, blakus Voldemāra Avena tik raksturīgajiem darbiem kā Kompozīcija ar durvju un Adīts cimds ar etnogrāfisko motīvu, bija skatāmi arī agrāki darbi – Meitene un Trīs apelsīni ar vienkāršotāku kompozīciju un lauzītākām formām. Kā ievads mākslas telpā, radot silti piesātināto toņu noskaņu, bija skatāma vesela rinda mākslinieka darbu 41 × 51 cm (16 × 20 collas) lielumā. Domās nogrimis, Mierīga kompozīcija, Miers mājās, Salauztās klavieres, Pagātnes atmiņas, Būs brokastis (skat. 1. lpp.) izveido intīmi uzrunājošu gleznu ciklu. Voldemāram ir teikts, ka viņš dzejo tāpat kā glezno. Manuprāt, tas darbojas arī pretējā virzienā – viņš glezno it kā dzejojot. Gan dzejoļi, gan gleznas reizēm ir zemapziņas simbolu raksturojošas, reizēm ikdienišķo momentu atainojošas un arvien „aveniski” atpazīstamas.

Voldemāra meitas Indras Avenas lielformāta darbi ir emocionāli spēcīgi un pārliecinoši. Liekas, ka papīrs tik tikko satur formu brāzmainību un līnijas trauksmi. Tās ir viņas iekšējo pārdzīvojumu ainavas [Skat. „Par Indru Avenu”, JG208, 1997]. Darbs Mana galva, tava sirds ir spilgts piemērs šādi emocionāli piesātinātai glezniecībai. Dzeltenā krāsa mijas ar garenu baltā un izstieptu lillā toņu laukumiem, vietām ieskanoties zilajam un pašā vidū – karsti pukstoša sarkana sirds. Izsekojot gleznu nosaukumiem, var saskatīt atbil­stošus tēlus vai simbolus. Darbā Krīt eņģelis pavīd aizlauzta spārna motīvs, Dziļas nakts zilajā laukumā iezīmējas divi mēneši, un dabas skatu kadrējums ieskanas mākslas darbā Trīs stabi (ainava). Kā līdzsvars starp tumšo un gaišo, kritumu un pacēlumu, prieku un bēdām, līnijas un laukumi spēlējas darbā Divas dvēseles. Tomēr esmu pārliecināta, ka šie poētiskie nosaukumi tāpat kā pašas abstraktās kompozīcijas drīzāk pauž mākslinieces emocionālā pārdzīvojuma vēstījumu, nevis kādu literāru stāstījumu. Indra Avena māca franču valodu pilsētas universitātē City University of New York.

Indras meitas Madelēnas Miniatas darbu tēmas ir sakņotas bioloģijā. Mums tik pazīstamās un nepatīkamās slimību un vīrusu šūnas, skatītas caur mikroskopa aci, ir „šausmīgi” skaistas. Tās ir kā zvaigznes ar izplestiem, gariem pirkstiem darbā Saulaini augi (skat. 40. lpp.), kā putnu pēdu nospiedumu takas sniegā zīmējumā Pēdas, kā lunkani kustīgas ūdenszāles okeānā kompozīcijā Ūdeņaina pasaule. Spožie un nezūdošie bērnības dienu atmiņas fragmenti, atlieti ģipsī un pārklāti ar zelta krāsu, pārtop par telpisku objektu darbā Dzīve. Jaunā māksliniece savieno radošo darbību ar savām studijām augstskolā, kaut gan viņas pašreizējās mācības nav tieši saistītas ar mākslu. Madelēna studē cilvēktiesības un starptautiskās attiecības (Human Rights/International Relations) Ņujorkas štata Barda koledžā (Bard College, Annandale-On-Hudson, NY), bet viņas vēlme nodarboties ar mākslu ir palikusi tikpat spēcīga kā agrāk.

Izstāde bija patiess baudījums visiem Garezera apmeklētājiem. Tā bija nozīmīga māk­slas stunda jaunākajai paaudzei ‒ bērniem un jauniešiem, kuriem bija iespēja iepazīt ne tikai šo trīs paaudžu mākslinieku darbus, bet arī satikt pašus autorus. Tāda veida mijiedarbība starp mākslinieku un skatītāju palīdz jaunajai paaudzei dziļāk izprast mākslas nozīmi dzīvē.

JG līdzredaktore, māksliniece un mākslas kritiķe Linda Treija, vada Amerikas Latviešu mākslinieku apvienību (ALMA) un ik vasaru strādā par mākslas pedagoģi Latviešu centrā Garezers, Mičiganā, ASV.