Dace Lamberga

JAUNAIS VECAIS MĀKSLAS TEMPLIS

 

Kopš 2016. gada 4. maija Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) iemantojis milzīgu sabiedrības uzmanību un augstu novērtējumu. Vilhelma Neimaņa projektētā, 1905. gadā atklātā vērienīgā historisma ēka atguvusi kādreizējo spožumu, kam pievienojas agrāk nekad neizmantotais kupols un izstāžu telpas 4. stāvā, kā arī pilnīgi jaunas darbu glabātuves un izstāžu zāle „pazemē” -1. un -2. stāvā. Pirmajā pusgadā muzeju apmeklēja 170 000 skatītāju, daudz arī ārzemnieku, bet glezniecības klasiķa Jaņa Rozentāla 150. jubilejas izstādi vien 57 000, kas apliecina patieso interesi par izciliem kultūras notikumiem.

Jau Neimanis bija iecerējis lielāku ēkas apjomu, Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors Vilhelms Purvītis 20.-30. gados aicināja pilsētas Domi to paplašināt, taču veltīgi. 21. gs. sākumā simtgadīgās ēkas tehniskais stāvoklis kļuva arvien dramatiskāks, līdz beidzot LNMM direktore Māra Lāce guva Rīgas Domes atbalstu. 2010. gadā rīkotajā konkursā uzvarēja jauns lietuviešu arhitekts Vītauts Biekša ar saviem kolēģiem, 2013. gada februārī muzejs tika slēgts un pilnībā nodots celtnieku rīcībā. Savukārt jau 2015. gada decembrī piecās dienās ar pabeigto tukšo ēku no kupola līdz pazemei iepazinās 125 000 apmeklētāji. Ēkas celtniecība, pazemes telpu projektēšana un būve bija Latvijas apstākļiem unikāls projekts, un arī gatavajā namā izmantotās jaunākās tehnoloģijas (apgaismojums, apkure, drošība u.c.) prasa atbil­stošus speciālistu zināšanas. Taču projektētāji nopietni domāja arī par vēsturiskās daļas restaurācijas jautājumiem, un, piemēram, trešā stāva kabinetos ir atjaunots sākotnējais tumšais sienu krāsojums un ornamentālais rotājums. Skatītājiem iespējams apmeklēt muzeja bibliotēku, kuras interjers tapis 1905. gadā. Kaut gan kopumā krāšņajā vestibilā un klasikas zālēs lielas izmaiņas nav notikušas. Līdz ar to viss jaunais – baltās, stikla un pelēkā betona sienas, „zelta” lifts un kāpnes acumirklī piesaista uzmanību.

Vecās celtnes 2. un 3. stāvā apskatāma 19. un 20. gs. latviešu mākslas pastāvīgā ekspozīcija, pirmajā atrodas gan garderobe, gan iepriekš nebijušas lietas kā kafejnīca, suvenīru veikals, konferenču zāle un zīmēšanas telpa bērniem, bet labajā pusē izvietotas administrācijas telpas visas baltā – sienas, mēbeles un pat stikla starpsienu tīklojums.

Pirmo reizi apmeklētājiem pieejams agrāk tikai no ārpuses vērojamais augstais kupols ar vēsturiskajām koka konstrukcijām. Starp citu, Neimanim muzeja projektēšanas laikā konsultants bija Berlīnes Reihstāga arhitekts Pauls Vallo. Bijušo bēniņu jeb kādreizējā stikla jumta telpas (598 m²) ieguvušas savu funkciju – tur radītas trīs nelielas izstāžu zāles ar stikla grīdām. Līdz šim nevienu apmeklētāju nav atstājis vienaldzīgu lieliskais skats uz Rīgu, kas paveras no jumta terasēm. Ar „zelta” jeb misiņa plāksnēm izklāto liftu var nokļūt līdz 1. stāvam uz jauno izstāžu zāli (777 m²) un tehniskajām telpām. Turklāt muzejam tagad ir arī kravas lifts, kas automašīnas „nones” līdz izstāžu zāles līmenim. 1. stāvā aiz stikla sienas skatāma glezniecības krātuve ar 6 metrus augstiem sietiem, kuri paver tiešām iespaidīgu skatu uz muzeja simts gados sakrāto bagātību; katrā ziņā citu muzeju kolēģi atzinīgi novērtē šo tehnisko un vienlaikus vizuāli iespaidīgo risinājumu. Izejot cauri Lielajai izstāžu zālei iznākam divās mazākās, un vienā no tām stikla jumts sniedz saikni ar ārpasauli. Turklāt tagad muzejā ir arī otra ieeja tieši no Esplanādes ar stikloto logu uz „pazemi”.

Mēs esam iztēlē lielos vilcienos izstaigājuši visus septiņus stāvus, kas realitātē parasti ilgst vismaz pusotru stundu, taču muzejs katram ir jāredz pašam savām acīm. Emocionālais pārdzīvojums nodrošināts!

 

Mākslas zinātniece Dace Lamberga ir LNMM izstāžu kuratore. Skat. JG272(2013):37-40.

LNNM ēka pēc rekonstrukcijas Foto: Valters Lācis

LNMM Terase Foto: Valters Lācis

 

Miervalža Poļa izstādē. Māksliniece Džemma Skulme un mākslas zinātniece Dace Lamberga. Foto: Timurs Subhankulovs