BALTIJAS DZIĻUMOS

Journal of Baltic Studies 47/3 Fall 2016. Editor Terry Clark. Association for the Advancement of Baltic Studies (<jbs@creighton.edu>).

 

Kā parasti, arī šis zilā „āpšu” (AABS) žurnāla laidiens ietver itin plašu diapazonu: no ezoteriskiem tautsaimnieciskiem prātojumiem – par zelta standartu, par atjaunotās Lietuvas brīvvalsts mājokļu cenu svārstībām – līdz pat Livonijas un Viduseiropas politiskām intrigām Svētās Romas impērijas un pāvesta galmos Prāgā un Romā, igauņu zemnieku seksuālo parašu novērojumiem 18. gs., un šodienas Baltijas valstu un tautību kultūrpolitiskiem, valodnieciskiem un juridiskiem jautājumiem – vietēji un globāli. Pa vidu interesants pētījums par trīs Baltijas sava laika kolhozu iedzīvotāju socioekonomiskām izmaiņām atjaunotās neatkarības pirmajos 15 gados, ar perspektīvām tālākā nākotnē. Seko virkne grāmatu apskatu, kuru ievada debate, ko izraisījusi kāda iepriekšējā JBS numurā ievietota recenzija.

Atverot satura rādītāju – vēl nesena Prāgas apmeklējuma iespaidā, momentā interesi piesaista apcere par karali Vaclavu:

Mihkel Mäesalu, „King Wenceslas’ relations with the Teutonic Order in light of the dispute over the Archbishopric of Riga (1392-1397)” („Karaļa Vaclava attiecības ar Vācu ordeni sakarā ar strīdu ap Rīgas arhibīskapiju (1392-1397)”). No Tartu universitātes Vēstures un arheoloģijas institūta.

Iedomājos Čehijas patronu Svēto Vaclavu – „labo karali Vaclavu” – kuru apdzied pazīstamā angļu Ziemassvētku dziesma „Good king Wenceslas…”. Bet nē – papētot enciklopēdijā, Sv. Vaclavs, labs kristietis, mira no sava pagāniskā brāļa rokas (vai pavēles) jau 929. gadā. Mäesalu raksta par Bohēmijas karali Vaclavu IV, kurš bija arī Svētās Romas impērijas elektoru ievēlēts „romiešu karalis” – resp. ķeizars (gan pāvesta nekronēts) – ar galmu Prāgā. Viņa darīšanām ar ordeni, pāvestu un Rīgu mūsu tautas vēsturē neliekas, ka būtu bijusi īpaši svarīga loma (vai nav vienalga, kura galminieka vai mestra dēls vai draugs kļuva Rīgā par arhibīskapu!), bet sniegtais izgaismojums tā laika Eiropas politikā ir saistošs.

Divi raksti ir tik ezoteriski, ka citēšu to autorus un virsrakstus, nemēģinot komentēt saturu:

Vytautas Kuokštis, „Searching for historical analogies in political economy: the Baltic States and the gold standard regime” („Vēsturisku līdzību meklējumi politiskā ekonomijā: Baltijas valstis un zelta standarta režīms”). No Viļņas universitātes Filozofijas fakultātes.

Arvydas Jadevicius, „Macro-determinants of the Lithuanian housing market: a test for Granger causality” („Lietuvas mājokļu tirgus: Greindžera kauzalitātes pārbaudījums”). No Karaliskās Lauksaimniecības universitātes Anglijā (Royal Agricultural University, Cirencester).

Jau dzīvīgāks ir atstāsts par kāda baltvācu mācītāja novērojumiem 18. gs. igauņu zemnieku šķietami šodienīgi progresīvajā dzimumpraksē:

Merili Metsvahi, „Description of the peasants’ sexual behavior in August Wilhelm Hupel’s Topographical Messages in the context of the history of the Estonian family” („Zemnieku dzimumprakse Augusta Vilhelma Hupela [grāmatā Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland (1774-1782)] igauņu ģimeniskās vēstures kontekstā”). No Tartu univ. Igauņu un salīdzinošās folkloras departamenta.

Jau aktuālāki ir sekojošie trīs raksti:

Dangis Gudelis un Luka Klimavičiūtė, „Assessing ‘Global Lithuania’: the strengths and weaknesses of Lithuanian diaspora engagement strategy” („Kā izvērtēt ‘Globālo Lietuvu’: lietuviešu diasporas piesaistīšanas stratēģijas stiprie un vājie punkti”). No Mykolas Romeris universitātes Viļņā un Ričmondas universitātes Virdžīnijas štatā ASV.

Rasa Žakevičiūtė, „Socio-economic differentiation in the post-communist rural Baltics: the case of three kolhozes” („Socioekonomiskā izslāņošanās pēckomunistu Baltijas laukos: pētījums par trim kolhoziem”). No Jyväskylä universitātes Sabiedrisko zinību un filozofijas departamenta, Somijā.

Dzintra Bond, Dace Markus un Verna Stockmal, „Bilingualism and the pronunciation of Latvian intonations” („Divu valodu prasme un latviešu intonāciju izruna”). No Ohaijo universitātes (Athens, Ohaijo štatā, ASV) lingvistikas departamenta un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas.

Samērā didaktiskais raksts par „Globālo Lietuvu” piedāvā padomus, kā Lietuvas valstij veidot ieganstu struktūru (incentives), lai visefektīgāk politiski, sabiedriski, ekonomiski un kulturāli iesaistītu lietuviešu diasporu Lietuvas labā. Pēdējais uzskaitītais raksts – par bilinguālismu un intonācijām – šim nespeciālistam šķiet mazliet triviāls, kurpretim Rasas Žakevičiūtes pētījums par socioekonomiskajām izmaiņām Baltijas valstu laukos ir izteikti būtisks. Autore secina, ka – pretstatā lielām agrofirmām – mazu un vidēja lieluma lauksaimniecību nozīme kā īpašnieku ienākumu avots ir kritusies, kamēr to laucinieku procents, kuri pārtiek no algota darba, ir audzis. Autore šo virzību saista ar atjaunoto Baltijas valstu izvēli (toreiz ar Pasaules bankas atbalstu) privatizēt kolhozu zemi kā privātas ģimeņu saimniecības, līdzīgi kā tas bija pirms II Pasaules kara. Šī izvēle izrādījusies ekonomiski nesekmīga („failed family farm project”, 362) un autore paredz, ka nākotnē arvien lielākam procentam laucinieku zemkopība būs varbūt vaļas prieks, bet ne iztikas avots (363).

Grāmatu recenziju daļu ievada divi pretraksti – oponējot Timofeja Agarina recenzijai JBS iepriekšēja numurā (47/2, 280) par

Ammon Cheskin, Russian Speakers in Post-Soviet Latvia: Discursive Identity Strategies, Edinburgh Univ. Press, 2016. (Krieviski runājošie pēc-Sovjetu Latvijā: diskursīvas identitātes stratēģijas).

Recenzents pārmetis autoram „sasteigtu” rakstīšanu, autors tagad pārmet recenzentam „seklu lasīšanu”. (Abi saistīti ar Lielbritānijas universitātēm.) Českinu atsevišķā rak­stā arī aizstāv Katja Wezel no Pitsburgas univ. ASV. Liekas, ka visi trīs principā pārstāv viedokli, ka Latvijā ir problēma ar krieviski runājošo iedzīvotāju tiesībām. Neesot lasījušam minēto grāmatu, grūti komentēt.

Grāmatu daļā apskatītas sešas grāmatas:

Cornelius Hasselblatt, Kalevipoeg Studies: the Creation and Reception of an Epic, Studia Fennica Fokloristica 21, Helsinki: Finnish Literature Soc., 2016. (Kalevipoeg pētījumi: Kāda epa radīšana un uztveršana, rec. Guntis Šmidchens, Univ. of Washington, Seattle, ASV.)

Suzanne Pourchier-Plasseraud, Art and the Nation: The role of Visual Arts and Artists in the Making of the Latvian Identity 1905-1940, Leiden: Brill Rodopi, 2015. (Māksla un nācija: tēlojošo mākslu un mākslinieku loma latviešu identitātes radīšanā 1905-1940, rec. Deniss Hanovs, Rīgas Stradiņa univ.)

Voldermārs Lauciņš, The Right Man in the Right Place: the Role of Kārlis Irbe (1861-1934) in the Formation and Development of the Evangelical Lutheran Church of Latvia, 1916-1928, Helsinki: Univ. of Helsinki, 2015. (Īstais vīrs īstajā vietā: Kārļa Irbes (1861-1934) loma Latvijas Evanģēliski-luteriskās baznīcas izveidošanā un attīstībā, rec. Valdis Tēraudkalns, LU.)

Mikhail Meltyukhov, Pribaltiiskii platsdarm v mezhdunarodnoi politike Moskvy (1918-1939 gg.), Moscow: Algoritm, 2015. (The Baltic Bridgehead in Moscow’s International Policy – Baltijas placdarms Maskavas starptautiskajā politikā (1918-1939), rec. Tõnu Tannberg, Tartu univ.)

Tõnu Tannberg, editor, Behind the Iron Curtain: Soviet Estonia in the Era of the Cold War (Tartu Historical Studies, Vol. 5), Frankfurt a. M.: Peter Lang, 2015. (Aiz dzelzs aizkara: Padomju Igaunija aukstā kara ērā, rec. Una Bergmane, Sciences Po Parīzē.)

Eva-Clarita Pettai & Vello Pettai, Transitional and Retrospective Justice in the Baltic States, Cambridge: Cambridge Univ. Press, 2015. (Transicionālā un retrospektīvā tiesnesība Baltijas valstīs, rec. Violeta Davoliūtė, Yale Univ. ASV.)

Pirmās trīs recenzijas citēju bez komentāriem, bet pāris vārdu par pārējām. Igauņu vēsturnieka Tannberga vērtējumā Meļtjuhova grāmatas pamatdoma ir, ka Maskavas kontrole pār Baltijas telpu ir nepieciešama Krievijas militārai drošībai un ekonomiskai attīstībai. Tannbergs secina – grāmata „nebija rakstīta, lai palīdzētu mums izprast Padomju Savienības un Baltijas valstu konfliktējošās attiecības, bet gan lai leģitimētu ‘Krievijas atgriešanos pie Baltijas jūras’, t.i. Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā.” Tannberga paša rediģētais rakstu krājums Unas Bergmanes vērtējumā sekmīgi izgaismo mijiedarbību starp lokālām un globālām norisēm aukstā kara dinamikā.

Tartu politologu Pettai grāmatas virsrak­sta mans latviskojums ir noteikti nosacīts – neveikls – un Jeilas universitātes politiskās vēsturnieces Davoliūtes recenzija ļoti dziļa, komplicēta – „patiesība”, „taisnīgums”, „transicionālā un retrospektīvā tiesnesība”. Kā šie koncepti izkristalizējušies kopš pēckara Nirnbergas prāvām un kā tie attiecināmi uz noziegumiem pret cilvēcību Baltijā Padomju okupācijā un uz izlīdzināšanas mēģinājumiem pēc-komunistu periodā? Grūta lasāmviela. Attiecīgi sagatavotam lasītājam tomēr šī numura smaguma punkts („svarīgajā” nozīmē!) varētu būt tieši šī apcere – un pati grāmata.

Juris Šlesers

 

JG redakcijas loceklis Dr. med. Juris Šlesers dzīvo Bostonā, raksta apceres un recenzijas par nemedicīniskiem tematiem kopš 2006. gada.