ATRASTS LATVIEŠU PIKASO

Māris Brancis un Ingrīda Burāne, Trešā atgriešanās. Ieskats mākslinieka Osvalda Rožkalna dzīvē un darbos. Rīga: Mansards,2016. 150 lp.

 

Mākslas zinātnieku Māra Branča un Ingrīdas Burānes kopdarbs Trešā atgriešanās ir grāmata par līdz šim neiepazītu latviešu gleznotāju, scenogrāfu Osvaldu Rožkalnu, trimdinieku. Tas ir jauns latviešu mākslas panorāmas atklājums un bagātinājums, par ko varam tikai priecāties. Uz grāmatas vāka eleganta mākslinieka glezna – Bēglis. Grāmatas dizains, apdare, iekārtojums ir slavējams Solvitas Ozolas veikums. To var ar interesi pašķirstīt, papētīt nobildējumos gleznu un zīmējumu īpatnības, neierasto, citādo radošo garu, kas nav sevi daudz reklamējis un izstādījies, bet zīmējis, gleznojis, eksperimentējis un meklējis. Mākslinieks vienmēr domājis, ka nav vēl sasniegts gribētais ideāls. Vācieši viņu savos vērtējumos nosaukuši par latviešu Pikaso. Grāmatu ātri lapojot tiešām var likties, ka šķirsti kādu patiesā Pikaso grāmatu, jo daži tur ievietotie attēli, sevišķi zīmējumi, ir tuvu slavenā spāņa gleznošanas veidam – cilvēka seju, auguma deformācijas un pārspīlējumi, kubismam raksturīgie gājieni. Tuvāk iepazīstoties ar Rožkalna dzīves gaitām noskaidrojās, ka mākslinieks tiešām uzskatījis Pikaso par savu guru, kas devis iedvesmu viņa paša gleznošanas stilam. Daži „pikasīgie“ attēli Osvaldam pat ir labāki nekā pašam maestro, jo darbos ir rāmāki pārspīlējumi, klusinātākas krāsu gammas un kaut kas no Kazāka, Strunkes, kaut kas īsti latvisks. Viņš nekādā ziņā nav bijis Pikaso plaģiators. Ilustratīvais gleznu un zīmējumu materiāls grāmatā pietiekoši plašs, lai iegūtu ieskatu par mākslinieka apdāvinātību un spējīgumu. Mākslas vēsturniece Burāne grāmatā gan aprāda, ka gleznotājs nav rūpējies dot darbiem nosaukumus un datumus, kas abiem autoriem sagādājušas profesionālas grūtības.

Grāmata izdota pateicoties mākslinieka dzīves biedrei Maijai un audžu meitai Juttai Burhard, kas sagādājušas mākslinieka arhīva materiālus, glabājušas gleznas un zīmējumu mapes. Kā lasāms tekstā, grāmatas autoriem bijusi arī iespēja iepazīties ar gleznu oriģināliem, aizbraukt uz Vircburgu un dzirdēt dzīves biedres atmiņas par Osvaldu kā cilvēku un gleznotāju. Mākslinieka darbi pārvesti no trimdas zemes Vācijas, uz Latviju 2016. gadā. Daļa darbu izstādīti Ed.Smilģa Teātra muzejā, Zemgales priekšpilsētā, Pārdaugavā.

Osvalds Rožkalns ir dzimis Rīgā, 1910. gadā, miris Vircburgā, Vācijā 1989. gadā. Jau jaunības gados interesējies ne tikai par teātra mākslu, bet arī par glezniecību, fotogrāfiju, jaunāko literatūru, pats rakstīdams dzeju un atdzeju. Viņam interesējusi ari mehānika un visādi jaunizgudrojumi. No 1931. līdz 1940. gadam strādājis Latvijas Nacionālā Operā kā dekorātors. Tur viņš iepazinies ar citiem jauniem latviešu māksliniekiem, kā Osvaldu Norīti, Eduardu Melnbārdi u.c. Operas galvenie dekoratori toreiz bija Niklāvs Strunke, Jānis Kuga, Sigismunds Vidbergs u.c., no kuriem jaunais scenogrāfs varēja daudz ko mācīties un vēlāk lietot savā mākslinieka spēju attīstībā. 1944. gadā Rožkalns tiek iesaukts Latviešu leģionā. Kara gaitas tiek izbristas Pomerānijā un Meklenburgā. Aukstais, pazemojošais gūsta gads vadīts Putlosā un Zedelgemā, Beļģijā. Pēdējā viņš gatavojis dekorācijas gūstekņu teātra izrādēm, zīmējumos attēlojis gūstekņu ikdienu. 1946. gadā viņš nonāk latviešu bēgļu nometnē Vircburgā. Tur viņš gatavojis dekorācijas arī latviešu teātru uzvedumiem. Pēc Vircburgas nometnes likvidācijas nolēmis palikt Vācijā un dabūjis mākslinieka darbu Vircburgas vācu teātrī. Tur viņš gatavojis scenogrāfiju un dekorācijas un pēc viņa metiem darināti arī izrāžu kostīmi. Šo viņa devumu ilustrē daudzi grāmatā redzamie attēli. Pēc nostrādātiem desmit gadiem teātrī, triekas dēļ, viņam darbs jāatstāj. Bijis arī daiļkrāsotājs, brīžiem izticis no bezdarba pabalsta, bet arī tad viņš nemitīgi gleznojis, studējis grāmatās un žurnālos Pikaso un citu mākslinieku veikumus.

Osvalda Rožkalna atgriešanās Latvijā notiek jau pelnu urnā 1989. gadā, un viņš apglabāts Rīgas Meža kapos. 2013. gadā viņam tiek sarīkota neliela piemiņas izstāde Rīgā, Arte galerijā, Berga bazārā, bet pēdējā – Trešā atgriešanās – ir izstāde Ed. Smilģa Teātra muzejā, kas devis grāmatai nosaukumu. Rožkalna atstātā pēda latviešu mākslā ir tagad parādīta un iegrāmatota. Attēlotās, aprakstītās mākslinieka dzīves gaitas un viņa drosmīgie mēģinājumi būt citādam ir ierosinoši un par to jāslavē abi mākslas zinātnieki, grāmatas autori, kas mākslinieku atklājuši un dokumentējuši.

Voldemārs Avens

 

Mākslinieks un dzejnieks Voldemārs Avens ir JG redakcijas loceklis.