Jaunā Gaita nr. 289. Vasara 2017

 

Mirdza Kate Baltais

DIENA SOLVEIGAI

Veltījums Solveigas Miezītes (1937-2015) piemiņai

 

 

Četrpadsmitā maijā, šogad,

tev paliks astoņdesmit gadi.

Cienīji un mīlēji

zinātni, mākslu,

Latviju,

ģimeni,

draugus –

un vēl daudz,

mums pat nezināma.

 

Ar astoņpadsmit

jau līgava.

 

Pa kuru laiku

Tu dzemdēji un izperināji

trīs bērnus,

trīs tavas lielās dāvanas pasaulei?

 

Pa kuru laiku

izstudēji visas grāda pakāpes

kamēr atlika tikai tas –

tevi iesēdināt par profesori?

 

Pa kuru laiku

ar Zigi, tik vareni daudz

pasākumus un brīnumainus

piedzīvojumus veici – tautai,

ģimenei, personīgi?

 

Pa kuru laiku

Tu dziļi, intīmi sadraudzējies

ar tik daudz, dažādiem cilvēkiem,

arī no dažādām tautībām, liekas

visos šīs zemeslodes stūros?

 

Arī ar mani sadraudzējies,

vispirms lēnās pastaigās gar

Elbas krastu.

Tu man biji vajadzīga!

Tu man sniedzi atslēgu –

pat pati atvēri vārtus man –

uz plašu latvietību

un latviešiem visur,

atvēri man acis, devi man saprotamu

to, ka latvieši nav tikai bēgļi,

bez jeb kādas cerības, lūzeri,

zaudējuši visu:

visvairāk savu valodu,

savā zemē.

 

Es gribēju vairāk,

vienmēr vairāk, no tevis –

pat krietni noskaitos kādreiz,

nelaimīga, ka bija jāņem tik,

ko varēji man dot.

 

Todien, tava tēva bērēs,

es sēdēju solā blakus

manam dzīves biedram,

kādas pāris rindiņas tev aiz muguras,

kad pārņēma mani apziņa –

skats mans uz tavu,

jau sirmo, pakausi –

tavs tēls uz priežu koka zārka,

kurā gulēja tavs mīļais Tētiņš –

mani pārņēma stipra apziņa:

es mīlu tevi, Solveiga.

Jā, tik vienkārši tā,

es tevi mīlu.

 

 

Un greizsirdība, uz citiem

kas tevi mīl,

kurus Tu mīlēji

ar to samazinājās;

tagad varēju tos

mazliet labāk saprast –

pat, pie sevis, sniegt tiem

kopēju līdzjūtību.

 

Mēs, tev

piedotu visu.

Bet, jā! kā bulta,

no sirds sirdī,

Tu mēdzi uzreiz,

un pēkšņi,

trāpīt saņēmēja

būtību –

un to apgaismot.

Neaizmirstami.

 

Esam un būsim priecīgi,

pateicīgi – dziļi pateicīgi.

 

Pateicīgi, ka Tu biji.

Priecīgi, ka Tu esi

un būsi!

 

Solveiga,

tava harizma

vienreizējā

paliek.

Tava mīlestība

paliek.

 

Tu paliec:

Sumināta!

 

[2017]

 

Mirdza Kate Baltais ir vēsturniece, autore un līdzautore dokumentu sakopojumiem par II Pasaules karu. Pirms pensionēšanās strādāja Toronto universitātes izdevniecībā.

 

Jaunā Gaita