Jaunā Gaita nr. 289. Vasara 2017
...Veļu saimei pievienojas
|
... izcilais diriģents, mūzikas pedagogs, vairāku pazīstamu kolektīvu dibinātājs Gido Kokars (1921-2017). Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors kopš 1983. gada. Deviņos Vislatvijas Dziesmu svētkos bijis virsdiriģents. Abi ar dvīņubrāli diriģentu Imantu (1921-2011) apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni un ir Latvijas Lielās mūzikas balvas ieguvēji. Brāļi Kokari savas dzīves laikā izaudzinājuši vairākas diriģentu un dziedātāju paaudzes.
|
 |
| ... Alberts Legzdiņš (1933-2017), viens no ansambļa „Čikāgas piecīši” dibinātājiem. 2013. gadā leģendārajam trimdas ansamblim piešķīra Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu par mūža ieguldījumu. Pats Legzdiņš saņēmis arī Triju zvaigžņu ordeni. |
 |
| ... Helēna Celmiņa (1929-2017) – disidente, māksliniece, autobiografisku atmiņu autore grāmatām: Sievietes PSRS cietumos angļu val.1980 un 1985, latviski apgādā Treji Deviņi 2002. Kā plika pa nātrām, Preses nams 1998; Tuvumā un tālumā, Treji Deviņi, Rīga 2004; Sirdsapziņas cietumnieks par dzīves biedru Viktoru Kalniņu (1938-2001), kurš tāpat kā Helēna, piedzīvo politisko represiju Mordavijas lēģeros. Stāsti un publiskas liecības par cilvēktiesību pārkāpumiem trimdas presē un Latvija šodien. Celmiņa bija Latvijas Rakstnieku savienības biedre. |
 |
| ... Indulis Ranka (1934-2017) tēlnieks un gleznotājs. Izveidojis skulptūru ekspozīciju „Ulamula” Mārupītes krastā. Īpaši nozīmīgs viņa veidotais Dainu kalns un Dziesmu dārzs Siguldā. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu u.c. Indulis Ranka bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis no 1992. gada. |
 |
| ... sabiedriskais darbinieks Tālivaldis Mednis (1929-2017), Eiropas latviešu jaunatnes apvienības valdes priekšsēdis 1961-62; presē parakstījās arī kā Imants Sanders vai Zanders (skat. <http://jaunagaita.net/jg9/JG9_Imants_Zanders.html>). Kā literārs tēls iestrādāts Pāvila Klāna grāmatā Rīga retour ‒ apmeklējums dzimtenē (1961). |
 |
CILDINĀJUMI
Par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā pēdējo divu gadu laikā Purvīša balva 2017 ir piešķirta Annai Salmanei, Krišam Salmanim un Kristapam Pētersonam par izstādi Dziesma, kas 2015.19.VI-26.VII bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā. Izstādes pamatā ir mākslinieku pētījums par populārākajiem vārdiem, kas izskan Dziesmu svētku noslēguma koncertos: „saule”, „meita” un „Dievs”. Pētījuma rezultāti iemiesoti skaniskā kompozīcijā, kuru veidojis Kristaps Pētersons.
———
Savukārt Purvīša balvas izstādes apmeklētāji pirmo vietu astoņu balvas finālistu konkurencē piešķīra Ivaram Drullem par personālizstādi Mana dzimtene, kas veidota no savāktiem materiāliem Latvijas laukos, radot no tā tēlus un dabiskā nāvē mirstošas civilizācijas atmosfēru, kas burtiski satriec.
 Ivars Drulle pie pamesto saimniecību attēliem |
———
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā 2016.8.XII-2017.31.III, Purvīša balvas ekspertu darba grupa pirmajā ceturksnī balvai nominējusi Ievu Epneri par personālizstādi Dzīvo atmiņu jūra „kim?” Laikmetīgās mākslas centrā, Jāni Avotiņu par jaunajiem darbiem personālizstādē Laiktelpas klejotāji Mūkusalas Mākslas salonā un Guntaru Sietiņu par jaunajiem darbiem izstādē Riņķa kvadratūra LNMM 4. stāva izstāžu zālē.
———
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus, un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
———
Latvijas Literatūras gada balvas Mūža balva (LALIGABA) ir piešķirta dzejniekam un tulkotājam Uldim Bērziņam par ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas kultūrvides un valodas bagātināšanā ar nozīmīgiem pasaules kultūrtekstiem. Savukārt par labāko dzejas krājumu atzīts Jura Kronberga Uz balkona / bet ja visu laiku…
———Gleznotāja Visvalža Reinholda (1924-2005) fonda piemiņas 1. balvu saņem Maira Reinberga par gleznām akrīltehnikā Providences, Rodailendā (Rhode Island, ASV) galerijās pēdējā gada laikā. Otrā vieta piešķirta tēlniekam Gintam Grinbergam un trešā – Tijai Matiss.
———Gēteborgas Starptautiskajā filmu festivālā 30. janvārī ar lieliem panākumiem debitēja Zviedrijā dzimušais latviešu kinorežisors Matīss Kaža (kinorežisores Unas Celmas un žurnālista Jura Kažas dēls, triju valstu ‒ Latvijas, Zviedrijas, ASV ‒ pilsonis) ar dokumentālo filmu „Vienu biļeti, lūdzu!”, kas stāsta par Ņujorkas aktīvāko teātra apmeklētāju, kādu indiešu izcelsmes 78 gadus vecu sievieti, kas pēdējos 25 gados noskatījusies vismaz vienu teātra izrādi dienā un kas ar visiem līdzekļiem cenšas iegūt pēc iespējas vairāk brīvbiļešu, ar to izpelnoties teātru administratoru dusmas.
———
28. martā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē tika paziņoti grāmatu mākslas konkursa Zelta ābele 2016 uzvarētāji deviņās kategorijās. Kategorijā Uzziņu literatūra balvu saņ?ma Amerikas latvie?a ēma Amerikas latvieša Viļa Indes (Marfa, TX) triloģija The Glass Mountain/Stikla kalns (Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība). Tās ilustrācijas radījis mākslinieks, Purvīša balvas ieguvējs Miķelis Fišers. Dizains – Anna Aizsilniece.
KULTŪRAS NOTIKUMU APSKATS
Starptautiskais Sieviešu forums (Women’s International Forum) sadarbībā ar Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību ANO Ņujorkā 2017.11.IV Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenču zālē rīkoja Vairas Vīķes-Freibergas lekciju „Trīs posmi sievietes profesionālajā dzīvē: profesore un pasniedzēja, Latvijas prezidente, sabiedriskā aktīviste.”
———Š.g. 21. aprīlī pirmo reizi Latvijā, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, eksponēts pasaulslavenā norvēģu mākslinieka Edvarda Munka oriģināldarbs, Advokāta Ludviga Meijera portrets no Tronheimas Mākslas muzeja (Norvēģija) kolekcijas. Munks iezīmējas mākslas pasaulē kā 19. gs. simbolists un 20. gs. vācu ekspresionisma meistars. Munka 1909. gadā radītā kompozīcija Advokāta Ludviga Meijera portrets skatītājiem piedāvāta apskatei Rotko centrā 2017.21.IV-19.IX, eksponējot to līdzās Rotko darbu zālei, tādējādi nodrošinot simbolisku un tiešu abu ģēniju satikšanos.
———Līdz š.g. 6. maijam mākslas galerijā Tifāna (Jāņa ielā 16, Rīgā) bija aplūkojama pazīstamās latviešu mākslinieces Dainas Dagnijas jaunākā personālizstāde Aplis, kurā eksponētas astoņas lielformāta gleznas. Martā māksliniece nosvinēja apaļu 80 gadu jubileju, bet pati par to saka: Apaļas ir tikai gleznas, man nav jubilejas. Neesmu jubileju svētītāja nekad bijusi. Jūtos kā vakar un aizvakar, turpinu pindzelēt tālāk.
 Dainas Dagnijas glezna izstādē Aplis |
———
No 21. marta līdz 16. jūlijam Mākslas muzejā Rīgas Birža skatāma izstāde Prado 12 raksturi, – pasaules slavenu mākslinieku kā Paolo Veronēzes (1528-1588), Antonisa van Deika (1599-1642). Pētera Paula Rubensa (1577-1640), Francisko de Gojas (1746-1828) un citu autoru meistardarbi, kas Spānijas muzejā Prado gadsimtu laikā ir apbūruši skatītājus. Izstādi veido 12 sieviešu portreti vai žanra gleznas ar reliģisku un alegorisku raksturu. Izstādes patronese ir eksprezidente un Madrides kluba prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Prado kolekcijas izstāde ir mecenātu Borisa un Ināras Teterevu īpašais dāvinājums Latvijas simtgadei, un tā ideju ir izlolojis Boriss Teterevs.
———Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, no 2017. līdz 2019. gadam Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) rīko starptautisku laikmetīgās mākslas projektu Pārnēsājamās ainavas ar izstādēm Rīgā, Parīzē, Ņujorkā, Zviedrijā un Berlīnē. Tajā tiks apzinātas Latvijas trimdas un emigrācijas mākslas izpausmes, sākot no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Izstāžu ciklu ievadīs četras sarunu darbnīcas, no kurām pirmā „Brīvības sala: Berlīne” notiek š.g. 18. aprīlī vēsturnieka un Latvijas Radio žurnālista Eduarda Liniņa vadībā, Gētes institūtā.
———Ņujorkas pilsētas Matthew Marks Gallery Vijas Celmiņas solo izstāde (2017.10.II-22.IV) ar 19 jaunām gleznām, skulptūrām, zīmējumiem un grafikām mecotintas (mezzotints) tehnikā. Celmiņas izstādi izceļ The New York Times mākslas redaktors R. Kenedijs (Randy Kennedy) 10.II rakstā „Uzburot jūru un debesis ar savu otu” (Conjuring Sea and Sky With Her Brush) un New Yorker žurnāla mākslas redaktors P. Šjeldals (Peter Schjeldahl) 27.II rakstā „Jaunas dzīves” (New Lives).
———Amerikas Arhitektu institūts AIA – American Institute of Architects un Amerikas Bibliotēku asociācija ALA – American Library Association paziņojusi astoņas paraugbibliotēkas, kuras ieguvušas institūta un asociācijas balvas par 2017. gada labāko bibliotēkas ēku dizainu. Laureātu vidū – arī Gunāra Birkerta projektētā Latvijas Nacionālā bibliotēka. Balva tiek piešķirta, lai veicinātu un atzītu bibliotēku arhitektūras dizaina izcilību. Tā pievērš uzmanību bibliotēku mainīgajai lomai mūsdienu pasaulē un faktam, cik priekšzīmīgi publisko iestāžu arhitektūras dizains var mainīties, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības uz estētisku un funkcionālu darba vidi. (info: lnb.lv)
———57. Venēcijas mākslas biennālē Latviju šogad pārstāvēs mākslinieks Miķelis Fišers. Jau decembrī mākslinieks ar īpašu performanci pieteica savu projektu, kam devis nosaukumu „Kas slikts var notikt”. Latvijas ekspozīcijā Miķelis Fišers izstādīs kokgrebumus, gaismas/skaņas instalāciju un lielizmēra gleznu. Darbam dots nosaukums Atbrīvošanās no esības, bet ar esību domāju ne kā eksistenci, bet ego izpratni par esību, skaidro Fišers. Savukārt par mākslinieka kokgrebumiem mākslas zinātniece, kuratore Inga Šteimane saka: Tie tēlo nebūšanas, ļaunuma banalitāti, kas saistīts ar to, kā cilvēks pret cilvēku izturas, var paplašināt un teikt, ka tās ir vienaldzīgās politikas metaforas; tā ir kritika, kas sakāpināta līdz ezotēriskiem tēliem. 57. Venēcijas mākslas biennāle norisināsies 3017.13.V-26.XI.
———No 16. līdz 23. martam Ņujorkā sadarbībā ar Hantera koledžu (Hunter College – City University of New York) tika īstenots Latvijas Mākslas akadēmijas projekts World Cities. Live Paintings, kura ietvaros LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs un prorektors prof. Kristaps Zariņš vadīja multidisciplināras meistardarbnīcas – kopā ar studentiem gleznotas lielformāta urbānās ainavas. Jaunradītie darbi aplūkojami izstādē.
 Kristaps Zariņš plenērā Ņujorkā |
———
Izstāde Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai 100 apskatāma Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā 2017.26.IV-4.VI. Tajā akcents likts uz profesionālo Jelgavas Latviešu teātri 20. gs. 20.-30. gados, kura nozīme Latvijas teātra vēsturē īpaši akcentējama. Īpaša vieta ierādāma Arvīdam Spertālam kā vadošajam Jelgavas Latviešu teātra dekoratoram un Margai Spertālei – pirmajai kostīmu māksliniecei Latvijā. Jelgavas goda pilsone Elza Radziņa (1917-2005) pasaulē pazīstama kā izcila Dānijas karalienes Ģertrūdes atveidotāja Grigorija Kozinceva filmā Hamlets (1964). Teātra muzejs ir saņēmis Elzas Radziņas arhīvu, kurā atrodas dokumenti un fotogrāfijas, kas attiecas uz aktrises Jelgavā pavadītajiem gadiem.
———Amerikas latviešu māksliniece Rita Grendze veido instalāciju, kas tiks izstādīta Latvijas Nacionālajā bibliotekā no maija līdz augustam. Ritas vārdi par projektu „simts raksti tiem, kas meklē gaismu”: Esmu aicināta veidot vienreizēju, nepastāvīgu izstādi Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Bibliotēka pieprasa, ka viss darbs tiek gatavots Latvijā, ko arī darīšu šī gada aprīlī, Cēsīs. Citās instalācijās esmu izmantojusi izejmateriālus nejēdzīgos kvantumos – šai izstādei strādāšu nedaudz citādāk: vajadzēs tikai 100 grāmatu. Simboliski viena grāmata katram Latvijas valsts gadam. Man ir nozīmīgs ne tikai grāmatu skaits, bet arī ka tās būtu sarakstījuši latviešu autori un latviešu valodā. Pie reizes apsveru darba atklāšanu saistībā ar 4. maiju – baltā galdauta svētkiem. Dreļļu raksti, tipiski latviskiem galdautiem, ir redzami melnajā marmora grīdā bibliotēkas galvenajā vestibilā. Domāju līdzīgus rakstus izveidot savā darbā, uzsverot vizuālo saspēli starp drukāto tekstu, zīmētiem rakstiem un papīrā izgrieztiem logiem. Griestos karinās šos masīvos dvieļus, izveidojot sapņainu vidi. Mērķis ir bez nostalģijas parādīt un novērtēt kulturālo mantojumu, ko esmu saņēmusi uzaugot trimdas gados ASV. Ja dvieļu krāsu palete atgādina Latvijas bērzu mežus, tad drukātie raksti norāda uz netaustāmo valodas un folkloras ietekmi savā estētikā. Vēlos veicināt sarunu starp pieredzēto un esošo, ar vislielāko cieņu pret tām paaudzēm, kas uzturējušas latvisko identitāti gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Ceru, ka šī izstāde stiprinās tiltu starp Latvijā un ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešiem.
Ritas Grendzes dreļļu rakstu „dvieļi” Nacionālajā bibliotēkā
Nodaļu „Dažos vārdos” sarūpēja Vita Gaiķe, Sarma Muižniece Liepiņa, Maija Meirāne un Linda Treija.
