Jaunā Gaita nr. 289. Vasara 2017
Emīlija Dikinsone
Lai arī pirmais zināmais Emīlijas Dikinsones (Emily Dickinson, 1830-1886) atdzejojums latvieu valodā publicēts jau 1921. gadā Ņujorkas latvieu avīzē Amerikas Atbalss, viņas dzeja līdz im Latvijas lasītājiem palikusi maz zināma. obrīd sadarbībā ar apgādu Neputns gatavoju viņas pirmo dzejas izlasi latvieu valodā Āboliņ un bite. Tai teksti ņemti no izdevuma: The Complete Poems of Emily Dickinson. Edited by Thomas H. Johnson. Boston-Toronto: Little, Brown and Company, 1955.
Atdzejotājs
487
Tev mīļ ir Kungs to neredzēt Tu raksti tam ik dienu No rīta mazu zīmīti Un vēlāk vēl pa Dienu.
Tā Plaa Vēsts Kā ilgojies Kā vēlies viņu skatīt Mīt Soļa attālumā Viņ Es Debess mājā Skaties.
|
487
You love the Lord you cannot see You write Him every day A little note when you awake And further in the Day.
An Ample Letter How you miss And would delight to see But then His House is but a Step And Mine's in Heaven You see. |
486
ai Mājā es vissīkākā Savs Kaktiņ te man bija Tur naktī Lampa, Grāmata Un viena Ģerānija
ai vietā tvēru Avotu, Kas nav vēl izsīcis Un vēl mans Grozs Cik atceros Man ķiet Tas arī viss
Es klusēju ja vaicāja, Īss sakāmais bij tad Es skaļi dzīvot nespēju Kauns bija man no Kņadas
Ja nebūtu vairs kā līdz im Ja visi tuvie ietu Reiz prom tā biei domāju, Cik vientuļa es mirtu
|
486
I was the slightest in the House I took the smallest Room At night, my little Lamp, and Book And one Geranium
So stationed I could catch the Mint That never ceased to fall And just my Basket Let me think I'm sure That this was all
I never spoke unless addressed And then, 'twas brief and low I could not bear to live aloud The Racket shamed me so
And if it had not been so far And any one I knew Were going I had often thought How noteless I could die |
191
Ir Debesīm kāds noslēpums, Ko Kalniem pačukstēt! Bet Kalni stāsta Dārziem Un viņi Narcisēm!
Mazs Putniņ lido garām Un visu noklausās Vai piekukuļot viņu Lai pastāsta man tas?
To nedarīu tomēr Jo nezināt ir prieks Ja Vasara būs Aksioma Kuru apburs Sniegs?
Tēvs glabā noslēpumu! Un nestāsti man nē, Kas Safīrpuiiem padomā ai jaunā pasaulē!
|
191
The Skies can't keep their secret! They tell it to the Hills The Hills just tell the Orchards And they the Daffodils!
A Bird by chance that goes that way Soft overhears the whole If I should bribe the little Bird Who knows but she would tell?
I think I won't however It's finer not to know If Summer were an Axiom What sorcery had Snow?
So keep your secret Father! I would not if I could, Know what the Sapphire Fellows, do, In your new-fashioned world! |
214
Man dzēriens nekad nebrūvēts No Pērļu Kausiem dzerams Pat visās Reinas vīna Mucās Tādu Dziru nerast!
No Gaisa esmu reibusi Un Rasā uzdzīvoju Tā paiet visa vasara Pa Siltas Zilgmes krogiem
Draud Saimnieks Bitei reibuai No Uzpirkstītes trieku! Pat Tauriņiem vairs nesmeķē Es dzeru tik uz prieku!
Māj sniega Micēm Serafi Pie logiem Svētie skrien Un redz, kā mazā ūpa iet Pret Sauli atspiesties
|
214
I taste a liquor never brewed From Tankards scooped in Pearl Not all the Vats upon the Rhine Yield such an Alcohol!
Inebriate of Air am I And Debauchee of Dew Reeling thro endless summer days From inns of Molten Blue
When "Landlords" turn the drunken Bee Out of the Foxglove's door When Butterflies renounce their "drams" I shall but drink the more!
Till Seraphs swing their snowy Hats And Saints to windows run To see the little Tippler Leaning against the Sun
|
328
Es nemanīta vēroju Pa taku Putns gāja Viņ Tārpu puu pārknāba Un pliku notiesāja,
Un tad viņ Rasu padzērās Ko Zāle dāsni sniedza Un deva ceļu Vabolei, Kas viņam garām diedza
Tā aās acis lūkojās Visapkārt audīdamās Kā izbiedētas Pērlītes Uz nemierīgās Galvas,
Kas Piesardzīgi grozījās, Es Drupatu tam devu, Un tad viņ spalvas izpleta Un īrās mājupceļā
Tā Airi Okeānu ķeļ Ar sudrabainām vagām Tā Pusnaktī lec Tauriņi Bez ļakstiem peldēdami.
|
328
A Bird came down the Walk He did not know I saw He bit an Angleworm in halves And ate the fellow, raw,
And then he drank a Dew From a convenient Grass And then hopped sidewise to the Wall To let a Beetle pass
He glanced with rapid eyes That hurried all around They looked like frightened Beads, I thought He stirred his Velvet Head
Like one in danger, Cautious, I offered him a Crumb And he unrolled his feathers And rowed him softer home
Than Oars divide the Ocean, Too silver for a seam Or Butterflies, off Banks of Noon Leap, plashless as they swim. |
258
Dakārt gaisma Slīpi krīt Ziemas Pēcpusdienās Smaga tā kā Meldijas Katedrāles sienās
Debeķīgi Ievaino Rētu neatstājot, Taču iekā maināmies Tur, kur Jēgas mājo
Iemācīt to Nevar Tas ir Izmisums Impēriskas skumjas Debess sūta mums
Atnāk, Ainava tad klausās Ēnas klusu stāv Aiziet, un tad ķiet kā Tālums, Kas uz sejas Nāvei
|
258
There's a certain Slant of light, Winter Afternoons That oppresses, like the Heft Of Cathedral Tunes
Heavenly Hurt, it gives us We can find no scar, But internal difference Where the Meanings, are
None may teach it Any 'Tis the seal Despair An imperial affliction Sent us of the Air
When it comes, the Landscape listens Shadows hold their breath When it goes, 'tis like the Distance On the look of Death
|
1521
Tas Taurenītis Debesīs, Kas nezin savu Vārdu, Kas citiem meslus nemaksā Un nealkst savu Māju, Skrej augstu, tā kā tu un es, Un pat vēl augstāk laias Tik viegli un bez nopūtām Būs nest mums savas raizes
Atdzejojis Kārlis Vērdiņ |
1521
The Butterfly upon the Sky, That doesn't know its Name And hasn't any tax to pay And hasn't any Home Is just as high as you and I, And higher, I believe, So soar away and never sigh And that's the way to grieve |
Kārlis Vērdiņ kop 2016. gada studē salīdzinoo literatūrzinātni Vaingtona Universitātē Sentluisā, Misūri. Četru dzejoļu krājumu autors, jaunākais no tiem Pieauguie (2015) saņēmis Literatūras gada balvu kā gada labākā dzejas grāmata. Vērdiņa dzejas izlasi angļu valodā Come to Me (2015) izdevis britu apgāds Arc Publications.
|