Jaunā Gaita nr. 289. Vasara 2017

 

 

Emīlija Dikinsone

Lai arī pirmais zināmais Emīlijas Dikinsones (Emily Dickinson, 1830-1886) atdzejojums latviešu valodā publicēts jau 1921. gadā Ņujorkas latviešu avīzē Amerikas Atbalss, viņas dzeja līdz šim Latvijas lasītājiem palikusi maz zināma. Šobrīd sadarbībā ar apgādu „Neputns” gatavoju viņas pirmo dzejas izlasi latviešu valodā Āboliņš un bite. Tai teksti ņemti no izdevuma: The Complete Poems of Emily Dickinson. Edited by Thomas H. Johnson. Boston-Toronto: Little, Brown and Company, 1955.

Atdzejotājs

 

 

 

 

487

 

Tev mīļš ir Kungs – to neredzēt –

Tu raksti tam – ik dienu –

No rīta – mazu zīmīti –

Un vēlāk vēl pa Dienu.

 

Tā Plaša Vēsts – Kā ilgojies –

Kā vēlies viņu skatīt –

Mīt Soļa attālumā – Viņš –

Es – Debess mājā – Skaties.

 

 

 

 

 

487

 

You love the Lord – you cannot see –

You write Him – every day –

A little note – when you awake –

And further in the Day.

 

An Ample Letter – How you miss –

And would delight to see –

But then His House – is but a Step –

And Mine's – in Heaven – You see.

486

 

Šai Mājā es vissīkākā –

Savs Kaktiņš te man bija –

Tur naktī Lampa, Grāmata –

Un viena Ģerānija –

 

Šai vietā tvēru Avotu,

Kas nav vēl izsīcis –

Un vēl mans Grozs –

Cik atceros – Man šķiet –

Tas arī viss –

 

Es klusēju – ja vaicāja,

Īss sakāmais bij tad –

Es skaļi dzīvot – nespēju –

Kauns bija man no Kņadas –

 

Ja nebūtu vairs kā līdz šim –

Ja visi tuvie ietu

Reiz prom – tā bieži domāju,

Cik vientuļa – es mirtu –

 

 

 

 

486

 

I was the slightest in the House –

I took the smallest Room –

At night, my little Lamp, and Book –

And one Geranium –

 

So stationed I could catch the Mint

That never ceased to fall –

And just my Basket –

Let me think – I'm sure –

That this was all –

 

I never spoke – unless addressed –

And then, 'twas brief and low –

I could not bear to live – aloud –

The Racket shamed me so –

 

And if it had not been so far –

And any one I knew

Were going – I had often thought

How noteless – I could die –

191

 

Ir Debesīm kāds noslēpums,

Ko Kalniem pačukstēt! –

Bet Kalni stāsta Dārziem –

Un viņi – Narcisēm!

 

Mazs Putniņš – lido garām –

Un visu noklausās –

Vai piekukuļot viņu –

Lai pastāsta man tas?

 

To nedarīšu – tomēr –

Jo nezināt – ir prieks –

Ja Vasara būs Aksioma –

Kuru apburs Sniegs?

 

Tēvs – glabā noslēpumu!

Un nestāsti man – nē,

Kas Safīrpuišiem padomā

Šai jaunā pasaulē!

 

 

 

 

 

 

191

 

The Skies can't keep their secret!

They tell it to the Hills –

The Hills just tell the Orchards –

And they – the Daffodils!

 

A Bird – by chance – that goes that way –

Soft overhears the whole –

If I should bribe the little Bird –

Who knows but she would tell?

 

I think I won't – however –

It's finer – not to know –

If Summer were an Axiom –

What sorcery had Snow?

 

So keep your secret – Father!

I would not – if I could,

Know what the Sapphire Fellows, do,

In your new-fashioned world!

214

 

Man dzēriens nekad nebrūvēts –

No Pērļu Kausiem dzerams –

Pat visās Reinas vīna Mucās

Tādu Dziru nerast!

 

No Gaisa – esmu reibusi –

Un Rasā uzdzīvoju –

Tā paiet – visa vasara –

Pa Siltas Zilgmes krogiem –

 

Draud „Saimnieks” Bitei reibušai –

No Uzpirkstītes triekšu!

Pat Tauriņiem – vairs nesmeķē –

Es dzeršu tik uz priekšu!

 

Māj sniega Micēm Serafi –

Pie logiem – Svētie skrien –

Un redz, kā mazā Žūpa iet

Pret Sauli – atspiesties –

 

 

 

 

214

 

I taste a liquor never brewed –

From Tankards scooped in Pearl –

Not all the Vats upon the Rhine

Yield such an Alcohol!

 

Inebriate of Air – am I –

And Debauchee of Dew –

Reeling – thro endless summer days –

From inns of Molten Blue –

 

When "Landlords" turn the drunken Bee

Out of the Foxglove's door –

When Butterflies – renounce their "drams" –

I shall but drink the more!

 

Till Seraphs swing their snowy Hats –

And Saints – to windows run –

To see the little Tippler

Leaning against the – Sun –

328

 

Es nemanīta vēroju –

Pa taku Putns gāja –

Viņš Tārpu pušu pārknāba

Un pliku notiesāja,

 

Un tad viņš Rasu padzērās –

Ko Zāle dāsni sniedza –

Un deva ceļu Vabolei,

Kas viņam garām diedza –

 

Tā ašās acis lūkojās

Visapkārt šaudīdamās –

Kā izbiedētas Pērlītes

Uz nemierīgās Galvas,

 

Kas Piesardzīgi grozījās,

Es Drupatu tam devu,

Un tad viņš spalvas izpleta

Un īrās mājupceļā –

 

Tā Airi Okeānu šķeļ

Ar sudrabainām vagām –

Tā Pusnaktī lec Tauriņi

Bez šļakstiem peldēdami.

 

 

 

 

 

328

 

A Bird came down the Walk –

He did not know I saw –

He bit an Angleworm in halves

And ate the fellow, raw,

 

And then he drank a Dew

From a convenient Grass –

And then hopped sidewise to the Wall

To let a Beetle pass –

 

He glanced with rapid eyes

That hurried all around –

They looked like frightened Beads, I thought –

He stirred his Velvet Head

 

Like one in danger, Cautious,

I offered him a Crumb

And he unrolled his feathers

And rowed him softer home –

 

Than Oars divide the Ocean,

Too silver for a seam –

Or Butterflies, off Banks of Noon

Leap, plashless as they swim.

258

 

Dažkārt gaisma Slīpi krīt

Ziemas Pēcpusdienās –

Smaga tā kā Meldijas

Katedrāles sienās –

 

Debešķīgi Ievaino –

Rētu neatstājot,

Taču iekšā maināmies –

Tur, kur Jēgas mājo –

 

Iemācīt to – Nevar –

Tas ir Izmisums –

Impēriskas skumjas

Debess sūta mums –

 

Atnāk, Ainava tad klausās –

Ēnas – klusu stāv –

Aiziet, un tad šķiet kā Tālums,

Kas uz sejas Nāvei –

 

 

 

258

 

There's a certain Slant of light,

Winter Afternoons –

That oppresses, like the Heft

Of Cathedral Tunes –

 

Heavenly Hurt, it gives us –

We can find no scar,

But internal difference –

Where the Meanings, are –

 

None may teach it – Any –

'Tis the seal Despair –

An imperial affliction

Sent us of the Air –

 

When it comes, the Landscape listens –

Shadows – hold their breath –

When it goes, 'tis like the Distance

On the look of Death –

 

 

 

1521

 

Tas Taurenītis Debesīs,

Kas nezin savu Vārdu,

Kas citiem meslus nemaksā

Un nealkst savu Māju,

Skrej augstu, tā kā tu un es,

Un pat vēl augstāk laižas –

Tik viegli un bez nopūtām

Būs nest mums savas raizes –

 

 

 

 

 

Atdzejojis Kārlis Vērdiņš

1521

 

The Butterfly upon the Sky,

That doesn't know its Name

And hasn't any tax to pay

And hasn't any Home

Is just as high as you and I,

And higher, I believe,

So soar away and never sigh

And that's the way to grieve –

 

 

Kārlis Vērdiņš kopš 2016. gada studē salīdzinošo literatūrzinātni Vašingtona Universitātē Sentluisā, Misūri. Četru dzejoļu krājumu autors, jaunākais no tiem Pieaugušie (2015) saņēmis Literatūras gada balvu kā gada labākā dzejas grāmata. Vērdiņa dzejas izlasi angļu valodā Come to Me (2015) izdevis britu apgāds „Arc Publications”.

 

Jaunā Gaita