Aiz šiem vārtiem vaid zeme

Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, Rudīte Vīksne, Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne 1941-1944, Lauku Avīze, Rīgā, 2016. 432 lpp.

 

Braucot pa lielceļu starp Rīgu un Ogri ceļa malā vēl joprojām redzams uzraksts aicinot apmeklēt memoriālo ansambli Salaspils nometnei Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Memoriāla apmeklējuma laikā 1971. gadā, gide stāstīja, ka padomju armijai ienākot nometne bijusi nopostīta un nekādas materiālas liecības nav pāri palikušas. Bet tā gluži nebija. Grāmatā 14 lappuses aizņem lietoto avotu un literatūras saraksts, un 73 lappusēs apskatāmi dokumentu un citi fotoattēli. Lietu vienkāršojot līdz minimumam, bija vācu avoti, padomju avoti, Latvijā saglabātie dokumenti, un cilvēku liecības. Padomju laikā tiesāja Salaspils nometnes bijušos celtniekus, sargus un citus darbiniekus. ... uzskatāmi redzamas divas padomju drošības iestāžu pieejas: pirmajā gadījumā – pēc iespējas ātrāk notiesāt, ... otrajā – mērķtiecīgi organizēt paraugprāvu. (39) Pirmajā gadījumā Salaspils nometnes komandanta palīgam U. Sēlim, otrajā nometnes būvdarbu vadītājam M. Kačerovskim. Mazāk zināms ir tas, ka pēc Latvijas reokupācijas padomju režīms represēja daudzus bijušos Salaspils ieslodzītos. Tādi apzināti 42. (36) Pēc tiesas prāvām palika dokumenti un liecības. Tagad nav iespējams noteikt, cik bieži liecinieki bija spiesti parakstīt izmeklētāja versiju. Zinot, kādas metodes izmeklētāji bieži lietoja, lai dabūtu no apsūdzētā nepieciešamo liecību, var izteikt pieļāvumu: liecinieki tika šantažēti un labi apzinājās, ka nepakļaujoties arī paši var atrasties uz apsūdzēto sola. (38) Šīs liecības kopā ar vācu Reiha, vietējiem Drošības policijas un SD dokumentiem, ieslodzīto atmiņām, vēstulēm, un vēl daudz cita var radīt iespaidu, ka ... par Salaspils nometni pieejami pietiekami daudzi dokumenti, ... Diemžēl tas tā nav ... vienmēr vai nu trūkst dokumenti, vai tie grūti iegūstami ... Tas padara uzdevumu – iespējami pilnīgi aprakstīt un izpētīt nometnes struktūru un norises tajā – ļoti grūtu, bet ne gluži neiespējamu. (27) Bieži iegūtā informācija ir pretrunīga, un autori pūlas izsijāt to, kas ir vairāk, kas mazāk ticams, lai nonāktu pie sava aptuvena slēdziena.

Salaspils nometnes oficiālais nosaukums Paplašināts policijas cietums un darba audzināšanas nometne reizē ir un nav atbilstošs tām funkcijām ko nometne izpildīja savā pastāvēšanas laikā – 1) iznīcināšanas (nāves) nometne (1941. gada beigas - 1942. gada vidus); 2) darba nometne (1942. gada vidus - 1943. gada ziema); 3) tranzīta nometne (1943. gada ziema - 1944. gada rudens). ( 75) Bet par šo iedalījumu nav vienprātības, un Salaspili izvairās tipoloģizēt. Iniciatīva, sākot ar nometnes celtniecību līdz administrācijai bija vācu, bet daudz kas bijis pašu ieslodzīto, lielā mērā latviešu ziņā. Salaspils nometne bija pakļauta Drošības policijas un SD komandierim Latvijā ... R. Langem. ... klīda runas par Salaspils nometnes nodošanu Koncentrācijas nometņu pārvaldei. Šādu iespēju R. Lange novērsa, un Salaspils nometne līdz pat tās likvidēšanai palika viņa paša ... pārraudzībā. (112) ... celtniecības laikā par tās komandantu iecēla SS oberšārfīreru R. Nikelu. Kā viņa tuvākais palīgs nometnē darbojās SS rotenfīrers O.H. Tekemeiers ... (113) Nometnes ikdienas administratīvo darbu vadīja nometnes vecākais, kas nāca no pašu ieslodzīto vidus ... Nometnes vecākais kādu laiku bija ieslodzītais Fēlikss Gudakovskis, bet vēlāk nometnes iekšējo dzīvi pārvaldīja Madonas nometnes latviešu SD darbinieki ... (115) Nometnē visiem, ieskaitot apsardzi, bija jābaidās no visiem. Pat ja barakas vecākais gribētu noklusēt kādu pārkāpumu, vienmēr bija jābaidās, ka var atrasties kāds cits ieslodzītais, kurš par to ziņotu ... katrs domāja kā viņam izdzīvot konkrētajā brīdī ... Par sniegtajiem pakalpojumiem ziņotājs varēja tikt norīkots vieglākā darbā, saņemt konfiscētos pārtikas pienesumus ... Daži cerēja ... ātrāk nokļūt brīvībā. (181)

Grāmata lielā mērā balstās uz anekdotiskiem atstāstījumiem. Par cilvēkiem parādās ziņas vācu laika dokumentos un tad vēl citu ieslodzīto raksturojums atmiņās vai tiesas prāvās. Ieslodzīto vidū pavīd pazīstami vārdi, Viktors Neimanis, Ēriks Pārups, Konstantīns Čakste, Mintauts Čakste, Brūno Kalniņš, Ludvigs Sēja. Salaspils nometnes dokumentācija nav saglabājusies, tāpēc īpaši ievērojamas ir Artura Neparta liecības, kas nometnē uzturēja ieslodzīto kartotēku, un pēc tam par to ir rakstījis. (196)

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis atkārtoti mēģinājis panākt cilvēku atbrīvošanu no Salaspils. Viņam izdevies to panākt Mintauta Čakstes, un vēl sešu jauniešu, bet ne Konstantīna Čakstes gadījumā. (150-151) Ņemot vērā viņa lūgumus 1944. gada jūnijā Bolderājā, no soda nometnēs ieslodzītiem latviešu karavīriem saformēja 1. sevišķo uzdevumu bataljonu, ko nosauca kapteiņa Jāņa Meiera vārdā. Te citēsim no vērēm: J. Meiers brīvprātīgi atstāja amatu Leģiona ģenerālinspektora štābā un pieteicās 1. un 2. sevišķo uzdevumu bataljona komandiera amatam, jo, kā jurists uzskatīja, labāk ir nelikumīgi karot nekā nelikumīgi kādu tiesāt. (277)

Dramatisks piemērs nesakritībai LPSR prokuratūras izvirzītajam apgalvojumam, ka Salaspils vecajos garnizona kapos un koncentrācijas nometnei tuvajos iecirkņos aprakti ne mazāk par 7000 padomju bērnu līķu ... (243) ir autoru slēdziens: ... Salaspils nometnē kopumā nebija 7000 bērnu ... tāpat bez pierādījumiem ir apgalvojums par 3500 litru asiņu, kas paņemti no bērniem vācu armijas vajadzībām. (244) Turpretī, to, ka Salaspils nometnē 1943. gada sākumā ņēma asinis pieaugušajiem, ir apliecinājuši vairāki bijušie ieslodzītie. ... Asiņu ziedošanai izvēlējās spēcīgus vīriešus un tas notika brīvprātīgi. Donori saņēma papildu ēdiena devas un kādu brīvu dienu no piespiedu darbiem ... vispirms noteica asinsgrupu un tad simbolu (piemēram, „A”) ietetovēja kreisajā rokā paduses augstumā ... Bērnu gadījumā rodas jautājums, kāpēc vācieši asinis ņēmuši nekontrolēti. Iepriekš nenosakot asins grupu ... (249)

Salaspils nometnē nonāca arī bērni no dažādām vācu „akcijām”, un ir arī dati par to kā tie tika izdalīti pa lauku saimniecībām īpaši ap Ikšķili, Ogresgalu un Rembati (255), aizvesti uz pareizticīgo klosteri Rīgā un bērnu nometni Dubultos. (245) Kara laika notikumus mēs paši (šo rindu rakstītājas ģimenes locekļi) savā starpā ar Latvijas piederīgajiem pārrunājām tikai pēc daudziem gadiem. Tēva brāļa lauku mājas ir Rembates pagastā. Nesen brālēns minēja, kā pie viņiem atvests krievu zēns, un ar viņiem kopā sagaidījis kara beigas. Vēlāk, jau kā pieaudzis cilvēks no Maskavas atbraucis viņus apciemot. Šis stāsts nav grāmatā.

Noslēgumā (307-8) autoru uzdotie skaitļi aplēš minimumu un maksimumu ieslodzīto skaitam, cik no tiem miruši, tai skaitā arī bērni. Tie var būt mazāki nekā LPSR datos uzdotie, bet tomēr ir simtos un tūkstošos. Var tikai pievienoties memoriālā ansambļa nosaukumam Aiz šiem vārtiem vaid zeme.

 

Anita Liepiņa

Anita Liepiņa, aktīva sabiedriska darbiniece Toronto, Kanādā, ir JG redakcijas locekle.

 

Foto: LETA, Evija Trifanova