Jaunā Gaita nr. 289. Vasara 2017
JAUNIZDEVUMU APSKATS
PAR LATVIEŠIEM CITVALODĀS
Austrālieti David Kerr ir aizrāvis latviešu Arnolda un Pētera Jirgenu dzīvesstāsts un viņš to ir pārveidojis grāmatā Out of Latvia: The Son of a Latvian Immigrant Searches for his Roots. The story of Peter Jirgens, stāstot par bēgļu gaitām un pirmiem gadiem Austrālijā, kā arī aprakstot Pētera riskanto ceļojumu uz Latviju 1980. gadā.
Franču pētnieki Selīna Bajū (Céline Bayou) un Eriks Leburis (Eric Le Bourhis) grāmatu Latvieši (Les Lettons) veidojuši kā sarunas ar Latvijas iedzīvotājiem, intervējot gan sabiedrībā pazīstamus cilvēkus (bijusī prezidente V. Vīķe-Freiberga, rakstniece Marina Kosteņecka, bitenieks Jānis Sietiņsons u.c.), gan mazāk zināmus, gan pilsētā, gan laukos dzīvojošus.
Astrīda Barbins-Stahnke – autobiografisku atmiņu romāna triloģija How Long Is Exile (Xlibris 2015, 2016) 1. daļa The Song and Dance Festival, 2. Out of the Ruins of Germany un 3. The Long Road Home saistošs dzīves ceļojums ar bērnības epizodēm, kas vijas no Priekules cauri Eslingenas Mazajai Rīgai līdz pat Amerikas vidienei. Grāmata atrodama „Amazon”pasta tirgotavā.
DZEJA
Pēc profesijas juriste, Māra Celmiņa-Rubīna tomēr dzīvi velta dzejai un tās dažādām formām, klajā laižot savu otro grāmatu – haiku krājumu Taureņi.
Annas pūra govs ir Annas Auziņas ceturtais dzejoļu krājums, kurā sakopoti un sakārtoti pēdējo sešu gadu laikā tapušie dzejoļi.
Krājums Dzīve mirkļu mainībā ir pieredzējušās dzejnieces Vēsmas Kokles-Līviņas jau četrdesmitā grāmata.
PROZA
Vēstures romānu sērijā Mēs. Latvija, XX gadsimts klajā laistais Ingas Ābeles romāns Duna vēsta par 1949. gadu Rīgā, Sēlijā un Latgalē, stāstu veidojot caur Daugavu un cilvēku, un sugas rikšotāju likteņiem.
Māra Svīre, atrodot sava mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra Vladimira Kaijaka iesākto romānu, nolemj to pabeigt, un tā klajā nāk romāns Vēstule, turpinot rakstnieka iepriekšējā romāna Meitene no nekurienes varoņu gaitas.
Romānu rakstniekam Egilam Lukjanskim šogad janvārī būtu palikuši 80. gadi, un šim notikumam par godu izdota grāmata Rēta akmenī, kurā iekļauti divi romāni Rēta akmenī un Krievu leitnanta mīļākā, kas abi atklāj līdzību ar sengrieķu traģēdijām.
Jaunai rakstniecei ar pseidonīmu Gabriela Cīrule iznācis debijas romāns Kritiens uz augšu, un tas ir asprātīgs un dzīvespriecīgs sieviešromāns par nemainīgo notievēšanas tēmu, un ne tikai par to.
Latviešu detektīvromāna radītājam Andrim Kolbergam ir arī citas aizraušanās, piemēram, vecu dzelžu kolekcionēšana un medības, un par tām viņš stāsta savā garstāstā Bise un kapakmens.
Latviešu rakstnieču radīto detektīvromānu klāstu papildina divi darbi: Dace Judina turpina izmeklētājas Annas Elizabetes piedzīvojumus ironisko detektīvromānu sērijas septītajā grāmatā Ceturtais kauliņš, savukārt Janas Veinbergas romāna Klavierkoncerts varone meklē sava tēva pianista pāragrās nāves iemeslus.
Vilkaču piedzīvojumi turpinās Lindas Nemieras (Dreimanes) fantāzijas romānā Vilcenes stāsts.
Ilze Eņģele romānu Sektors 18-08 rakstījusi fantastikas žanrā, atainojot ideālistisku jauniešu pirmo saskarsmi ar pasauli.
Jāņa Rokpeļņa romāna Muzejs darbība risinās 20. gs. 70. gadu pirmajā pusē un 21. gs. „liesajos gados”, detektīvstāsta sižetam savijoties ar pastaigām mākslas druvās.
Rihards Bargais nebaidās no provokācijām un diskusijām, un viņa jaunais romāns Plikie rukši tādas noteikti izsauks. Grāmata aizsākas tagadnē un turpinās autora personīgā skatījumā uz 20. gs. 90. gadiem, atjaunotās Latvijas sākumu, Trešo atmodu, padomju Latvijas sadzīves kurioziem un stereotipiem.
Mākslinieka Andra Bērziņa pirmais romāns Visuma vērpēji piederot „dīvainās literatūras” (weird fiction) žanram.
DAŽĀDA SATURA
Melānijas Vanagas Veļupes krastā sēriju turpina Ņinas Marno trīs stāstu izlase Tas viss ir bijis, aprakstot cilvēku dažādus likteņus kara laikā.
Leldes Stumbres biogrāfiskais romāns Maija, Cher Ami! veltīts izcilajai tulkotājai, dzejniecei, filozofei, bohēmistei, brīvmāksliniecei, disidentei jeb brīvdomātājai Maijai Silmalei, arī „franču grupas” dalībniecei, par ko nepamatoti tika notiesāta uz 10 gadiem labošanas darbu kolonijā Taišetā, Sibīrijā.
Par kuplās Spridzānu dzimtas likteņiem Latvijas 100 gados var lasīt Birutas Eglītes grāmatā Ceturtais bauslis.
Intas Rogenbukas grāmata Vidzemnieku uzvārdi ir viens no plašākajiem līdz šim publicētajiem pētījumiem, kas veltīts uzvārdu došanai Latvijas lielākajā kultūrvēsturiskajā novadā - Vidzemē.
Žurnālists un satīriķis Andris Briedis, pazīstams arī kā aforismu meistars, savus novērojumus sakopojis aforismu krājumā Dzīve ir spēle.
Igauņu izcelsmes pētnieks, žurnālists un tulkotājs, latviešu kultūras popularizētājs Igaunijā Hanness Korjuss grāmatā Ludzas igauņi: Zemes dieva tauta vēsta par igauņiem, kas bija Vitebskas guberņas Ludzas apriņķī dzīvojoša katoļticīgo Latvijas igauņu etniskā grupa un par kuriem liecības saglabājušās vietvārdos, teikās un pasakās.
Izdevniecība Lauku Avīze laidusi klajā Ģirta Valda Kristovska grāmatu Ielauzties NATO. Grāmata ir atskats uz Latvijas valsts veikumu aizsardzības un ārlietu jomā vairāk nekā piecu gadu garumā, lai panāktu Latvijas iestāšanos NATO 2004. gadā. Ģirts Valdis Kristovskis bija aizsardzības ministra amatā no 1998. līdz 2004. gadam.
Bērnu grāmatu ilustratores Ilses Plūmes un amerikāņu rakstnieces Sally Sanfordas stāsts Henry and the Huckleberries par amerikāņu rakstnieka Torou (Thoreau) un Valdenas ezera transcendentālistiem kā bērniem. Pēc skaita tas jau ir 17. Ilses ilustrētais grāmatas opus.
TULKOJUMI
Grāmatu ilustrātora un autora Alberta Kronenberga (1887-1958) zīmējumi pievērsuši Jukas Rislaki uzmanību un savu jaunāko grāmatu Vilki, velni un vīri viņš ir veltījis mākslinieka dzīvei un daiļradei (no somu val. tulk. Anna Žīgure).
Somu rakstnieces Sofi Oksanenas jaunais romāns Norma vienlaikus ir gan mātes-meitas attiecību stāsts, gan kriminālromāns, gan mazliet sirreāls ieskats mūsdienu realitātes skarbākajās izpausmēs (tulk. Gunta Pāvola).
Lietuviešu-amerikāņu rakstnieces Rūtas Šepetis (Ruta Sepetys) jaunākais darbs Jūras sāļums (Salt to the Sea) (tulk. Silvija Brice) ir brīnišķīgs romāns par mīlestību, cerībām un cilvēcību, kurā līdztekus vēsturiskiem faktiem vietu raduši arī izdomāti varoņi.
Bilingvālā antoloģijā 12 dzejnieki no Krievijas sakopoti gan oriģinālie teksti krievu valodā, gan atdzejojumi, ko veikuši 11 mūsdienu latviešu dzejnieki.
Spāņu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Huana Ramona Himenesa (Juan Ramón Jiménez) bilingvālo dzejas izlasi Dzeltenais aprīlis atdzejotājs Leons Briedis raksturo kā iekšēju monologu, dvēseles grēksūdzi jeb pašiedziļināšanos.
Bijušais izlūkošanas virsnieks, rakstnieks un padomju militārisma analītiķis Viktors Suvorovs grāmatā Spiegošanas pamati (tulk. Jānis Kalve) apgalvo, ka spiegi bez darba nekad nepaliks.
Apskatu sagatavoja Vita Gaiķe, Anita Liepiņa un Maija Meirāne
