Jaunā Gaita nr. 290. Rudens 2017

 

 

Jaunā Gaita rudenim

 

Atvadāmies no dižgariem Gunāra Birkerta (1925-2017) un Ingrīdas Vīksnas (1920-2017).

Mūžam jaunā Lidija Dombrovska visu mūžu bagātinājusi mūsu žurnālu. Šai numurā viņas jaunākās dzejas paraugi un rakstisks tēlojums dialoga veidā – par gleznošanas jēgu. Dainis Deigelis piedāvā dzejoļus no sava Latvijā topošā pirmā krājuma. Vlada Spāres īsstāsts Zemenes mazajam brālim” ir no cikla Vecrīgā aizmirstas sarunas”. Sniedzam fragmentus no divām topošām grāmatām: (1) Andras Manfeldes jaunākā grāmata Kurš no mums lidos? ir domāta bērniem. Tā pamatota autores un viņas pašas bērnu piedzīvojumos Liepājas Karostā. (2) Lāsmas Gaitnieces pirmais romāns Vasarnīca Pārdaugavā ir ģimenes sāga veltīta Valdai Ošs-Lamonde, vienai no pasaules pirmajām civilās aviācijas pilotēm. Somu tautības latvieša Juka Rislaki (Jukka Rislakki) pētījums Šīs grāmatas ļāva justies kā mājās”, liecina par Alberta Kronenberga (1887-1958) ilustrēto, tautas iemīļoto bērnu grāmatu dziļo ietekmi uz daudziem mūsulaiku rakstniekiem un uz latviešu kultūru vispār.

Sveicam šīgada Ērika Raistera Piemiņas Fonda balvas laureāti Jaunās Gaitas mākslas redaktori, ilustratori, scenogrāfi, skolotāju, Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības ilggadīgo priekšnieci Lindu Treiju. Sarma Muižniece Liepiņa izvērsti apraksta laureātes mākslu un darbus. Pati Linda Treija, viena no kuratorēm šīsvasaras mākslas izstādē ASV latviešu XIV Dziesmu svētkos austrumkrasta pilsētā Baltimorā, gan vārdos, gan attēlos dod ieskatu izstādes tapšanā. Starp ilustrētajiem mākslas darbiem ir arī Treijas pašas godalgotais darbs, diptihs Baltā grāmata, kura fragments izmantots JG rudens numura vāka dizainā.

Vēstures nodaļā Juris Šlesers ceļ priekšā svaigus ieskatus Otrā pasaules kara juceklīgos, traģiskos beigu posma notikumos t.s. Kurzemes Cietoksnī. Sava pētījuma Latvijas Padomju Rakstnieku savienības valdes ietekme uz literāro procesu” piektajā turpinājumā, Madara Eversone apskata laika posmu 1959-1969.

Ieskatāmies arī mūsulaiku aktualitātēs. Latvijas karaļa runa” ir īstenībā Latvijas mediju personības, rakstnieka Otto Ozola runa par latviešu tautas bīstamo demografisko stāvokli, un kas mums jādara, lai tā nebūtu. Haliki Harro-Loita, žurnalistikas profesore Tartu, Igaunijā apgaismo žurnalistikas paradoksus informatīvā piesārņojuma apstākļos. Par Šogad uzcelto Latvijas Dievturu draudzes svētnīcu uz saliņas Daugavā, Klintaines pagastā Liepsalās, raksta Anita Liepiņa.

Grāmatu nodaļā Vitas Gaiķes sakopots jaunizdevumu apskats. Četras grāmatas recenzētas:

·         (Juris Šlesers) Juka Rislaki. Vilki, velni un vīri / Alberta Kronenberga dzīve un daiļrade.

·         (Lāsma Gaitniece) Divi romāni no sērijas Mēs. Latvija. XX gadsimts”: Laima Kota, Istaba un Inga Ābele, Duna.

·         (Anita Liepiņa) Sibilla Hershey, The Girl from Rīga – A Memoir (Meitene no Rīgas – Memuārs).

Un pašās beigās, jaunā nodaļā Slidenā slīpe”, Antons A. Acuraugs, viens no visagrīnākajiem JG līdzstrādniekiem, atgriežas mūsu slejās, lai sniegtu Varbūt vēl nebijuša tempļa stāstu”. Runa ir par kādu melnu templi senajās Atēnās, kas vērīgam lasītājam varētu atgādināt labi pazīstamu melno templi” mūsdienu Rīgā.

Jaunās Gaitas rudens numuru var atrast daudzās Latvijas bibliotēkās. Par lētu naudu to var nopirkt Jāņa Rozes grāmatveikalos, NicePlace veikalā, un pie Latvijas okupācijas muzeja grāmatgalda. Par abonēšanas kārtību rakstiet e-vēstuli vai piezvaniet, vai arī skatiet mājas lapu <http://jaunagaita.net/>. 

Juris Žagariņš
<juris.zagarins@gmail.com>
413 732-3803

Jaunā Gaita