Mēs
dzīvojam arvien ilgāk, un man dažreiz grūtības sadalīt cilvēkus
pa paaudzēm. Ir mana, manu bērnu, manu mazbērnu, un vēl
mazmazbērnu paaudze. Katra atšķirīga, piedzīvojusi citu laiku un
vidi.
1944./45. gada bēgļu pēcnācēji jau iet trešā paaudzē. Astrīdai Jansonei ir rakstu sērija laikrakstos par trimdas bērnu bērniem, kuri atgriezušies Latvijā. Priecīgi stāsti par cilvēkiem dzīves zenītā, kas palīdz veidot Latvijas valsti un kultūrvidi.
Sibilla (1935) ir trimdas bērns, kam dzīves pagriezieni bijuši grūti un dramatiski. Notikumi un cilvēki, kuri viņai palikuši atmiņā, veido šo memuāru. Sākumā veltījums ģimenei un redaktoriem. Ievadā grāmatas īss satura apraksts, seko prologs par bērniem, kas dzīvo laukos pie Baltijas jūras, ar smilgām spēlē minēšanu – vai būs gailītis vai vistiņa –, un beidzot zaudē brīvību klaiņot.
Jau 3. lpp. pieminēta mātes tēva slepkavība 1919. gadā. Tas ievelk lasītāju stāstījumā, un rada spriegumu. Autore un viņas brālis, katrs drusku savādāk vadoties pēc nostāstiem, ataino notikumu. Trauma paliek mātes raksturā. Visu atlikušo mūžu viņa apņēmīgi stājusies pretī briesmām (32), kaut ari dažkārt raudājusi, ka dzīvei nav jēgas. (2)
Stāsts par vecākiem. Viktors Dāle un Karola Jaunarāja precējušies 1932. gadā. (8) Tēvam otrā laulība. Pirmā sieva aizbēgusi ar fotogrāfu un pareģi vārdā Sphinx. Te atkāpe uz pirmo Latvijas valsti, kad tur dzīvoja Eižens Finks (1855-1958), mīklaina personība. Vēl 2008. gadā Finka dzīve iemūžināta rokoperā Sfinksa. Viegls humors pavīd, lasot mātes divu iepriekšējo vīru vārdus, abi ar tituliem, Von Leitendorfs un Von Schwanenbachs. Mātei šī ir trešā laulība. Tēvs septiņpadsmit gadus vecāks par māti, bet bērniem Kornelijam / Nilam (1933) un Sibillai (1935) viņš bijis tuvākais no vecākiem, lasījis pasakas, mācījis spēles. Tēvs bijis saistviela, kas turējusi ģimeni kopā.
Sākot ar 1941. gadu, pa II Pasaules kara laiku, bērni vasaras pavadījuši laukos, Buļļos, pie vecāsmātes Sofijas. Mīļš cilvēks un autoritāte vienā personā. Kad 1944. gada 9. augustā ar kuģi Monte Rosa, Karola Dāle ar bērniem brauc projām no Rīgas, māte piemin, ka kuģis brauc netālu garām vecāsmātes mājām. Abi bērni sāk raudāt. „Es raudāju no sirds dziļumiem, ar tādām bezgalīgām žēlabām, kādas esmu sajutusi tikai dažas reizes savā dzīvē.” (44) Vācijā tēvs atkal pievienojas ģimenei. (48) Seko bēgšana un uzlidojumi, līdz ģimene nonāk DP (displaced persons) nometnē. Vienatnē uz laukiem augušiem bērniem ir grūtības nometnē, kur apkārt ir daudz bērnu. Sibilla iedraudzējas ar vienu meiteni Solveg (Solveigu) (58). Solveiga vienā brīdī piebiedrojas citiem bērniem jaunieradušās Sibillas apsaukāšanā, bet pēc tam atnāk atvainoties. To Sibilla piedzīvo pirmo reizi, ka kāds viņai atvainojas. Tai pašai Solveigai* ir veltīta dzeja Jaunajā Gaitā [Skat. JG283 (25) un JG289 (14)]. Vēlāk Solveiga dzīvo Toronto un viņas atkal satiekas „at a Latvian folk festival”, kas, domājams, bija Otrie Dziesmu svētki 1957. gadā, jo 1960. gadā Sibilla apprecas ar John Hershey (87) un ar viņu kopā vairs nav minēta piedalīšanās latviešu pasākumos. Trīs mēnešus pirms paredzētajām kāzām nomirst tēvs. Sibillai iestājas depresija. Laimīgā kārtā viņa jau strādā zinātniskā darbā Rokefelera institūtā (Rockefeller Institute), kopā ar 1984. gada Nobela prēmijas laureātu ķīmijā Merifīldu (Bruce Merrifield). Viņa salīdzina ātro palīdzību un sapratni depresijas pārvarēšanai, ko viņa pati saņēmusi strādājot izglītotu cilvēku sabiedrībā, ar palīdzības trūkumu mātei. Kad māte cieta no depresijas, viņu atlaida no darba un atstāja vienu tikt galā ar savu slimību (87).
Vīrs ir atzīts zinātnieks ar doktora grādu (PhD 1963) (94), virzītājspēks gan darbā, gan ģimenē. Viņi ceļo ar telti. Iespaidīgs ir stāsts par vairāk nekā 8 jūdžu garo kāpienu, lejā un atpakaļ augšā Arizonas Lielajā aizā (Grand Canyon). (92) Viņiem ir divi bērni, Džons un Pēteris (John, Peter). Vasarā viņi ceļo pa Eiropu, pirms vīrs uzsāk papildus studijas pēc doktorantūras Kembridžā (Cambridge) Anglijā. Kā jau pasaules cilvēkiem viņiem visur ir draugi, un rodas jauni draugi. Ir raksturojoši apraksti par vietām, kur viņi braukuši. Ģimene atgriežas ASV 1965. gadā un dzīvo Masačusetsā (
