Jaunā Gaita nr. 291. Ziema 2017
|
Metjū Minikuči (Matthew Minicucci)
|
|
|
Alfa Vispirms mēnesi. Tad pārējo.
|
Alpha First, the moon. Then, the rest.
|
|
Beta Pirmā diena, neskaidra. Pēc tam ik diena selenīda; tik vien kā okeāni un krāteri. Sidereālas dienas, sinodiskas naktis. Pasaule dalīta iepretī attālām zvaignēm. Mūsu šķietamu lielumu vēsture; melošana pret debesīm. Gaismas vēsture, atspīdēta. Vēsture tik vien kā divu lūpu balsojums līdzskaņā. Ar to gribu teikt balss trakta oklūzija; gaisa plūsma pārtrūkusi. Ar to gribu teikt: nezinu, ko teikt. |
Beta The first day, unclear. Each day after, selenic; nothing but oceans and craters. Sidereal days; synodic nights. The world quartered by distant stars. Ours was a history of apparent size; lying to the sky. A history of light, reflected. History nothing but the voiced bilabial plosive. By which I mean: the voice tract occlusive; all airflow ceased. By which I mean: I don’t know what to say. |
| Ņemot jebkurus divus mainīgus lielumus, varam aprēķināt to savstarpējās izmaiņas un attiecības. Tu to nosauci par regresiju: lineāru un vienkāršu. Es to nosaucu par kāpnēm uz tavu dzīvokli. Par slēgtām durvīm. Kā savstarpēji acu uzmetieni veidoja līdzsvarotu un līdzsvarojošu divu ķermeņu baricentru. | For any two variables, we can estimate the change and relationships between. You called this regression: linear and simple. I called it the steps to your apartment. The locked door. How exchanged glances become the barycenter of balanced and balancing bodies. |
| Patiesi, pirmais kopā pavadītais rīts ir vienmēr multinomiāls: tādi diskrēti iespējamie iznākumi. Varbūt tam bija jābūt tikai mirklim, galu galā nejaušam. Varbūt runa ir par to, kā dalīt divu oldzetenumu varbūtības telpu cepešpannā. Ko varētu saukt par divu ķermeņu problēmu; bet ko es nosaucu par plūdmaiņu. | The truth is, a first morning together is always multinomial: such discrete possible outcomes. Perhaps it’s only supposed to be a moment; all just aleatory in the end. Perhaps it’s about how you decide to partition the probability space of an egg, double-yolk, sunny-side up. What you might call the problem of two bodies; but what I named the tide. |
|
Gamma Element āri, tiešām, ja runa ir par gaismu. Kompleksi, ja runa ir par skaitļiem vai par tevi. Šķiet, mēs allaž runājam par tevi. Eventuāli parādās novirzes no standartnorises: pagalmā klaiņojošs kaķis, uzplēsums zālājā, katras noplūkt aizmirstās saulenītes īpatsvars. Mikroskopiskas mijiedarbības zudušas vienkāršās koncentrācijās, daļējos spiedienos. |
Gamma Elementary, really, if we’re talking about light. Complex, if it’s numbers or you. It seems we’re always talking about you. Eventually, there are deviations from standard behavior: a cat wandering the yard, ripped groundcover, the specific weight of each sungold you forgot to pick. Microscopic interactions lost in simple concentrations, partial pressures. |
| Ar laiku viss mainās. Un ātrums maina laiku. Un varbūt viss ir viela, ja tik viela kustas. Ar to domāju roku pret tavu roku garajā miega vārpstā. Kokvilnas kontinuums; bīdes pretestība starp savstarpēji slīdošām paralēlām virsmām. |
Everything changes with time. And speed changes time. And maybe everything is an object if that object is moving. By which I mean my hand against yours during the long spindle of sleep. A continuum of cotton; the shear deformation of parallel surfaces sliding past one another. |
|
Vieglas metaforas kā savērptas tektoniskas plaknes. Cirkulācija beigusies manā rokā zem taviem matiem, tā īsāka tagad: atspulgs jeb garums kvadrātā dalīts ar laiku, kompleksas pretestības pārrāvums attiecībā pret nesakarīgi koplietoto starpvielu. Vēl nedaudz pārpalicis apgaismojums uz virsmas. Atšķirīgs refrakcijas indekss, varētu teikt. Un es varētu teikt vasaras beigas. Jeb entropija tiecas palielināties slēgtā sistēmā. Vai arī itin neko. |
Easy metaphors like tectonic plates torsioned. Circulation lost in my arm beneath your hair, shorter now: reflection as length squared divided by time, impedance discontinuity as related to this messy shared medium. There is some light left, on the surface. A different index of refraction, you might say. And I might say summer is over. Or, entropy increases in an isolated system. Or, nothing at all. |
|
Delta Mazs, jeb nenoteikti tāds. Mute jeb izteka. Ieteka jeb nodeva. Nodeva kā kapara monētiņa iemesta kapara trauciņā; zelta, ja tev laime vai svētība, vai arī ja vērā ņem vienu vai otru. Skaņa no metāla sadursmes bezgalīgi niecīga starp slēgtās sistēmas bezgalīgi niecīgām pārmaiņām. Dāvanas žests, nepārtraukts, bet nenozīmīgs. |
Delta Small, or uncertainly so. Mouth of this. Tributary of that. Tribute can be a small copper coin in a small copper bowl; gold, if you’re lucky, or blessed, or considerate of either. The sound against metal registers as infinitesimal among the infinitesimal changes in a closed system. The act of giving: continuous, but irrelevant. |
| Protams, tas nozīmē naktstauriņa strīpaino muguru uz rīta avīzes; vienīgais spārniņš cenšas celties. Protams, Tatsoi kāpostlapā caurumiņš. Visām lietām jāēd. Visas lietas liecas zem smagas slodzes, kā balstenis nostādīts citā lenķī. Še mans nostiprinātais gals, še mans brīvais. Spēka izrāde pareizināta ar kādu kubā kāpinātu garuma mēru. | Of course it means the striped back of a moth against the morning newspaper; the single wing that struggles to begin. Of course there’s a tiny hole in the Tatsoi. Everything eats. Everything deflects under a heavy load, like a cantilever beam given a new radian angle. Here is my fixed end. Here is my free. A show of force multiplied by some length cubed. |
| Spēka dzejolis, jeb spēks kas iedauza šo šķērssiju tāpat kā oda dzēliena iekaisums. Sāp? Trīsreiz noskaiti Esi sveicināta, Marija, un pielieto spēku, ja tas tev traucē atkārtoti. Atceries: lai gan tu esi apsūdzētais un Viņš ir sūdzētājs, pierādījuma nasta ir tava. | It’s a poem of force, or force that indents this crossbeam into the inflammation of a mosquito bite. It hurts? Say three Hail Marys, and use force if it bothers you again. Remember: though you are the defendant, and He is the prosecutor, the burden of proof is yours. |
|
Epsilon Elektron. Dzintars. Savilcējcilpa un viegli brīvķermeņi, bez skrambas un bez adatas dūriena. Ad vai ab, atkarībā no šūpoles oscilējuma. Dinamika. Virziens nule ieņemts; atstatums izveidots; nenoteikti sīks, nenozīmīgi attāls. Piemēram: tukšā telpa starp tēviem un dēliem. Salmu matu cekula caurlaide pret izsniegtu roku; pretestība to aiztiekot. |
Epsilon Elektron. Amber. Drawstring and light bodies, left without scratch or stitch from a needle. Ad or ab, depending on the oscillation of this swing. Dynamic. Direction just formed; the production of some length: arbitrarily small, insignificantly distant. For example: the empty space between fathers and sons. The permittivity of a straw grass cowlick when reached for; resistance encountered there. |
| Šādas ģimenes daba ir deformācija: brīvķermeņu pārvietošanās: relatīvu partikulu distance no relatīvām partikulām. To mijiedarbe tik vien kā gaismas novirze, telpas-kur un laika-kopš kvadrātā summa. | The nature of this sort of family is deformation: displacement of bodies; distance of relative particles to relative particles. Their interactions only a deflection of light, sum of the squared differences between place where and time since. |
| Beigu beigās viss, ko ņemam vērā, ir ko turam plaukstā kā sudraba monētu; tēvoča iemīļotais burvja triks. Šī mājas pagalma zvaigžņāja ne-tik-spilgtā zvaigzne likta pret pasauli kā līķauts. Cik labi absorbējam uzliesmojumu dotajā frekvencē. Cik elastīgi šie vieglie smaidi var būt. | In the end, all we consider is what can be held in the palm like a silver coin; an uncle’s favorite parlor trick. The not-so-bright star of this backyard constellation set against the world like a pall. How well we absorb the flash at a given wavelength. How elastic these easy smiles can be. |
|
Šie dzejprozas sacerējumi ir ņemti no 1981. g. dzimušā Matthew Minicucci krājuma Small Gods (Mazi dievi), Western Michigan University, 2017. Tulkojis Juris Žagariņš. Minicucci citi dzejkrājumi ir Translation, Kent State University, 2015 un Reliquary, Accents Publishing, 2013. Viņš ir saņēmis daudzas stipendijas un balvas, absolvējis Ilinojas U. (University of Illinois) ar MFA grādu. Viņa darbi ir publicēti daudzos žurnālos un antoloģijās. Dzīvo Oregonas štātā.
|
|
Zīm. Māris Bišofs |
