Jaunā Gaita ziemai

Vāka dizaina pamatā ir Fridriha Milta (1906-1993) zīmējums ar ogli – skats no viņa dzīvokļa loga Elles ķēķī (Hell’s Kitchen), Ņujorkas pilsētā. Tas ir viens no daudziem Milta mākslas darbiem, kuri pagājušo rudeni bija izstādīti Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā; vēl septiņi citi mākslas attēli šai numurā pavada LNMM izstāžu kuratores Daces Lambergas rakstu par mākslinieka dzīvi un daiļradi.

Ar visjaunākiem dzejas sacerējumiem uzstājas Mūža balvas laureāti literaturā Leons Briedis un Uldis Bērziņš. Ar dzeju un ar fragmentu no topošā romāna Alīdas dzīve šai žurnālā debitē trīs dzejas grāmatu un romāna Dzimuši Latvijai autore Rūta Mežavilka. Stāstā “Lielās piedošanas diena” Ilze Lāce-Verhaeghe ar sardonisku humoru attēlo Eiropas globalizētās sabiedrības pilsoņus, kuri pulcējušies kādā iekšzemes ostas pilsētā Beļģijā, lai baudītu gadskārtēju izpriecas laivu parādi un sekojošu mielastu un balli. JG līdzredaktores Lāsmas Gaitnieces stāstījums „Dziednīca koka barakā” ir fragments no viņas jaunākās grāmatas Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes ieskats Jāņa Jaunsudrabiņa ikdienā trimdā, Vācijā liecina, ka „Jaunsudrabiņa trimdas laiks iekodēts vārdos – Piemini Latviju! Viņam pagātnes mantojums ļāva izturēt tagadni.”

Amerikas Latviešu Mākslinieku apvienības (ALMA) biedru un atbalstītāju gadskārtējo saietu apraksta JG mākslas redaktore kopš 2010. gada, ALMA’s priekšsēde Linda Treija. Šogad sarīkojums bija veltīts Ģirta Puriņa piemiņai, kurš pats bija ALMA’s priekšsēdis 12 no tās 39 pastāvēšanas gadiem. Puriņa glezna Izeja Nr. 9 (1986) fotoreproducēta šī numura pirmajā lappusē.

Vēstures nodaļā JG līdzredaktores, Stokholmas Universitātes mācībspēka Lilitas Zaļkalnes pētījums „Dzimtenes Balss pielikumi” ir par Padomju Latvijas režīma mēģinājumiem ietekmēt trimdinieku politisko nostāju ar literāriem izdevumiem, kuri nebija pieejami dzimtenē esošai tautai.

Sava pētījuma „Latvijas Padomju Rakstnieku savienības valdes ietekme uz literāro procesu” sestajā turpinājumā un noslēgumā, Madara Eversone secina, ka, laika posmā 1956-1969, par spīti periodiskiem stingru represiju un cenzūras uzviļņojumiem, Latvijā noturējās stipra, radoša literārā kultūra.

Atmiņu nodaļā Saeimas deputāts, Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātājs un goda direktors Atis Lejiņš atskatās uz bērnību Austrālijā, Melburnas priekšpilsētā.

Publicists un mediju personība, neatkarīgais žurnālists Otto Ozols (īstā vārdā Mārtiņš Barkovskis) 2017. gada aprīlī nostaigāja 480 km. garo Katalonijas ceļu „Via Catalana”, lai demonstrētu savu personīgo atbalstu kataloniešu centieniem panākt neatkarību no Spānijas. Šai numurā Ozols dedzīgi aizstāv Katalonijas neatkarības ideju.

Grāmatu nodaļā trīs recenzijas un Vitas Gaiķes sakopots jaunizdevumu apskats. Juris Šlesers par postmodernu literāru mākslas darbu novērtē Ināras Vērzemnieces angļu valodā rakstīto Among the Living and the Dead (Starp dzīvajiem un mirušajiem) – savas dzimtas likteņu stāstu un memuāru. Lāsma Gaitniece atzinīgi novērtē divas grāmatas: (1) Kristīnes Ulbergas romānu Tur (no Dienas Grāmatu sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts, un (2) Dženijas Rūnijas Sarkanā Džoana (Jenny Roony, Red Joan) no angļu valodas tulkotu stāstu par slavenu britu spiedzi, kura ilgu mūžu strādājusi Padomju Savienības labā.

Nodaļā „Slidenā slīpe” Jura Žagariņa tulkota dzejproza no Metjū Minikuči (Matthew Minicucci) dzejgrāmatas Small Gods (Mazi dievi).

Jaunās Gaitas ziemas numuru var atrast daudzās Latvijas bibliotēkās. Par lētu naudu to var nopirkt Jāņa Rozes grāmatveikalos, NicePlace veikalā, un pie Latvijas okupācijas muzeja grāmatgalda. Par abonēšanas kārtību rakstiet e-vēstuli <juris.zagarins@gmail.com> vai zvaniet +1 413 732-3803, vai arī skatiet mājas lapu <http://jaunagaita.net>. 

Juris Žagariņš