Jaunā Gaita nr. 292. Pavasaris 2018
Baiba Bičole
|
Bitītes Vinkleres Atdzejojumi |
* * *
— un šī ir karsta vasara; tu atver mežu līdz galam, un es ieeju skuju biršanā karstumā, un es ieeju zvēru elsās karstumā, ūdeni meklējot, un tu atver ceļu līdz galam, un akmeņi viļājas, cilājas sprēgājot karstumā, un tu atver debesis līdz galam, un nokrīt mēness kā pārplīsdams ābols, kā dzeltena plūme, un apšļakstās mežs un ceļš, un mēs, karstumā kūstot, lipīgām mutēm un rokām.
|
* * *
And this summer is hot; you open the forest all the way, and I enter the pine needles falling in the heat, and I enter the panting of beasts searching for water in the heat, and you open the road all the way, and the stones roll and lift, splintering in the heat, and you open the heavens all the way, and the moon falls like a bursting apple, like a yellow plum, and splashes the forest and road, and we, our mouths and hands sticky, melt in the heat.
(Publicēts literatūras žurnālā Spillway)
|
Pie gleznas
Šo krāsu nesaderīgās māsas, vienā ielogā iespiestas, sakostiem zobiem plēšas un cīnās —
to roku, kas dzemdināja un tagad atpūšas mierīga, viņas gribētu izplūkt kā aplamu sakni,
bet viņas ir kā zivis zem ledus vāka, viņas kustas un neaizkustas, viņas raustās un nenoraujas, viņas brēc, un viņu valoda ir caurspīdīgi burbuļi caurspīdīgā ūdenī.
|
Before a Painting
These colors, these incompatible sisters pressed together in a single frame, their teeth clenched, they fight and struggle —
the hand that gave birth to them and now calmly rests, they would destroy like a weed,
but they are like fish beneath a lid of ice: they move, and cannot move away, they jerk, and cannot jerk apart, they scream, and their language is transparent bubbles in transparent water.
(Publicēts literatūras žurnālā The Manhattan Review)
|
* * *
— un tad man gribējās nogaršot upi. Bet viņa jau bija pasteigusies iemaukties pazemes ezeros, pacelties gaisā, un es redzēju kalstošas siekstas, drūpošus akmeņus, oļu un smilšu rotaļu gultnē, bet tas jau prasījās citādas mutes,
un tad es sajutu sevi sarūkam sīku un mazu, sev pieaugam spārnus un knābi, un ar manu plati atvērto rīkli vālodze brēca.
|
* * *
— and then I wanted to taste the river. But it had slipped into underground lakes, risen in the air, and I saw, in a playground of pebbles and sand, bleached snags, crumbling stones that needed a different mouth,
and I felt myself becoming slight and small, growing wings and a beak, and from my wide-open throat the voice of an oriole cried for rain.
(Publicēts literatūras žurnālā Denver Quarterly)
|
Dzejoļi ņemti no Baibas Bičoles krājuma Griežos (Grāmatu Draugs, 1981). Bitītes Vinkleres latviešu modernās literatūras un folkloras atdzejojumi angļu valodā ir publicēti daudzos prominentos ASV literatūras žurnālos un antoloģijās. Viņas atdzejojumu grāmatas ir Imants Ziedonis, Each Day Catches Fire: Poems (Red Dragonfly Press, 2015); Knuts Skujenieks, Seed in Snow: Poems (BOA Editions, 2016), divvalodīga; Poems by Aleksandrs Čaks (Rīga: Jumava, 2018), divvalodīga. Ir arī pabeigts atdzejojumu manuskripts ar Baibas Bičoles dzejas izlasi, ar virsrakstu To Taste the River. Šī būs pirmā grāmata ar Bičoles dzeju angļu valodā. |