Jaunā Gaita nr. 293. Vasara 2018
Pāvils Johansons
MĀKSLAS TERORISTI
Kādā karstā pēcpusdienā, kad nebija ko darīt, mēs, rūdītie mākslas un literatūras pazinēji, nolēmām pārgrozīt estētisko sistēmu sabiedrības visdažādākos slāņos. BET AR VARU! Ieraudzījām tetovētu pārmuskuļotu plikpauri, kas staigāja kā ledusskapja nesējs. Tam muguras augšdaļā kakls kā treknas uzpumpētas autoriepas. Tolaik neapzinājāmies, ka bijām saķēruši Bandidos prezidentu. Pie kāda ielas stūra viņu apturējām ar fiskaru pie rīkles, aizvedām uz kino salonu noskatīties raidījumu no Met operas. Četras stundas pārcietām Vāgnera dramatiskās vaimanas. Tad iebāzām viņu tumšā pagrabā, noskatījāmies The Cure for Insomnia, bet visu laiku viņu pabikstījām, lai viņš neaizmigtu. Tad no visskaļākajiem skaļruņiem atskanēja Džoisa Uliss no sākuma līdz beigām ar atkārtojumiem, kad viņš piemiga. Mazliet sašļukušu viņu novietojām uz cietas, neērtas gultnes, pabarojām ar Marineti manifestu un labu porciju baletdejotāju piruetēm un Hieronima Boša ellēm. Piesauktais tetovētājs no viņa pieres izdzēsa Fuck you. Tā vietā iegravēja Es mīlu Danti. No tā laika prezidents bija gatavs apmeklēt galerijas, pārdot motociklu pret sezonas abonementu koncertnamā. Ir pat uzsācis tamborēt tautiskus cimdiņus. Rītdien iesāks dziedāt baznīcas korī. Kādā citā karstā pēcpusdienā, kad nebija vairs ko darīt, mēs, rūdītie mākslas un literatūras pazinēji, nolēmām pārgrozīt ētisko sistēmu sabiedrības visdažādākos slāņos. BET AR VARU! Nākamie upuri būs vairāku zemju diktatori. Vēl savās slēptuvēs trinam nažus un smadzenes, gudrodami kā to panākt.
2016
Šis dzejolis ņemts no krājuma Paisums un bēgums (Neputns, 2016). Pāvils Johansons dzimis 1947. gadā Stokholmā, Zviedrijā, kur latviešu sabiedrībā bijis aktieris, atdzejotājs, literatūras popularizētājs un muzikants. Sacerējis daudz dziesmu saviem un citu dzejnieku vārdiem. Muzicējis gan grupā „Dunduri“, gan kā solists. |