Ojārs Spārītis

Latvijas zinātnes, politikas un ekonomikas sazobe

„Pat ja es zinātu, ka rīt pasaulei ir lemts iet bojā, tad šodien man vēl ir laiks iestādīt vienu ābelīti.“

Mārtiņš Luters

 

Kopā ar luteriskās Reformācijas piecsimtgadi aizviļņojot 2017. gadam un plaši tiekot svinētai Latvijas valsts dibināšanas simtgadei, domas saistās ar mūsu valstiskuma sekmības vērtējumu. Nenoliedzami, bez kara un vairāku okupāciju atnestā posta Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības evolūcijas aina šodien izskatītos citādāk, iespējams, daudz tuvāk tikai par gadu agrāk neatkarību ieguvušās Somijas labklājības līmenim, kuras panākumi meklējami reālā nepārtrauktības doktrīnas īstenošanā. Savus svētkus svinot vienlaikus priecāsimies arī par pārējām pirms simt gadiem neatkarību ieguvušajām Baltijas valstīm, kuru iedzīvotāju pašapziņa ir tieši proporcionāla valsts ekonomiskajiem panākumiem un sociālajai labklājībai.

Mēs ar nepacietību gaidām 2018. gada apsolījumu piepildīšanos, bet ir jāsaprot viens, ka īstenot var tikai to, kas produkta parauga veidā ir radīts ar mūsu zinātnes spēkiem un ko mūsu valsts industrija spēj ieviest rūpnieciskā ražošanā. Ja Latvijas rūpniecība ar maziem izņēmumiem tiek balstīta galvenokārt uz tranzīta pakalpojumiem, kokmateriālu eksportu un lauksaimniecības produktu pārstrādi, tad inovāciju potenciāls IT jomā, inženierzinātnēs, farmakoloģijā, medicīnas ārpakalpojumos, robotikā, enerģētikā, viedajās tehnoloģijās un daudzās citās nozarēs spēj piesaistīt citu zemju finansējumu un sniegt ekonomikai daudz vairāk, nekā mūsu industrija spēj absorbēt. Šīs valstiskās tuvredzības, neregulāra un nepietiekama bāzes finansējuma sekas ir konkurētspējīgāko zinātnisko institūtu un pētnieku grupu iniciatīva patstāvīgai stratēģisko investoru meklēšanai ārzemēs, kā arī sekmīgi piemēri zinātnē balstītas uzņēmējdarbības attīstīšanā ārpus Latvijas ekonomiskās zonas. Taču saistībā ar ekonomikas augšupeju mūsu zemē ir vērojami daudzi pozitīvi piemēri uzņēmēju un zinātnieku tiešai un nepastarpinātai sadarbībai, konkrētu pasūtījumu izvietošanai zinātniskajos institūtos, kā arī un kopīgi projekti jaunu inovatīvu produktu radīšanai un uzlabošanai. Šāda veida darbība un peļņas spējīgāko uzņēmumu ievērojami ziedojumi Latvijas augstskolām konkrētu nozaru attīstības sekmēšanai palielina kopējo zinātnes attīstībai pieejamā finansējuma kopējo apjomu.

Ar cerībām uz „sildošu” efektu mūsu ekonomikai varam vērtēt vairākus 2017. gadā pētniecībā un praktisko risinājumu meklējumos iegūtos zinātnes sasniegumus.

Pirmais. Grūti pat modelēt, cik ātrā laikā nonāks ražošanā un kādos patentvedības ceļos tik vēlamo izdevīgumu Latvijas ekonomikai spēs nest Organiskās Sintēzes institūta pētnieku – LZA korespondētājlocekļa Kristapa Jaudzema un ķīmijas zinātņu maģistra Mārtiņa Otikova veiktais zirnekļa tīkla veidošanās molekulārā mehānisma atklājums. Lai mūsdienu augsto tehnoloģiju un paralēlo pētījumu laikmetā citas valstis mūs neapsteigtu, ir jāizmanto katrs brīdis, kas mūs tuvina šī peļņu sološā atklājuma komercializācijai, vai arī jāmeklē iespējas šo atklājumu komercializēt medicīnas vai celtniecības nozaru labā ar ekonomiski spēcīgāku partneru palīdzību.

Otrais. Lietišķās zinātnes jomā par ekonomikai un elektroenerģijas ekonomijai vistuvāk atrodošos pētījumu ir jāatzīst LZA korespondētājlocekļa un Rīgas Tehniskās universitātes profesora Antana Sauhata vadītās zinātnieku grupas izstrādātā programmatūra elektroenerģijas cenu samazināšanai energosistēmās. Ar šīs programmatūras palīdzību, kas jau ir sākta ieviest Latvijas lielākā enerģētikas uzņēmuma „Latvenergo” praksē, tiek modelēts optimāls energoresursu izlietojums, lai racionāli un efektīvi izmantotu patērējamās jaudas un ietaupītu kā elektroenerģijas patēriņu, tā arī izmaksas.

Trešais. Ar sešiem reģistrētiem ārvalstu patentiem un daudziem zinātniskiem rakstiem atzītos starptautiskos žurnālos ir vainagojies Organiskās sintēzes institūta un Akciju Sabiedrības „Grindeks” sadarbības projekts jaunas vielas – E1R jeb metilfenilpiracetāma – sintezēšanā, kas perspektīvā var kalpot kā ārstniecisks līdzeklis epilepsijas un atmiņas traucējumu novēršanai. Šis Organiskās sintēzes institūtā sintezētais jaunais savienojums, kura izstrādē piedalījās Latvijā un arī starptautiski plaši pazīstamie akadēmiķi Ivars Kalviņš, Grigorijs Veinbergs un Maija Dambrova, cieši sadarbojoties ar kolēģiem no medicīnas, farmakoloģijas un bioloģijas jomām.

Ceturtais. Visa pasaule pievērš pastiprinātu uzmanību globālās sasilšanas radītā siltumnīcas efekta cēloņu mazināšanai un tas tiek darīts ar daudzu zinātnes nozaru palīdzību. Šajā kontekstā nozīmīgs, ar globālo un valsts ekonomiku saistīts pētījums ir izstrādāts Latvijas valsts Koksnes ķīmijas institūtā, kas palīdzēs mazināt atkarību no naftas produktu importa un izmantojuma. Kopīga projekta ietvaros sadarbojoties LZA korespondētājloceklim Uģim Cābulim, ķīmijas zinātņu doktoram Uldim Stirnam, inženierzinātņu doktoriem Vladimiram Jakušinam un Miķelim Kirpļukam, kā arī ķīmijas zinātņu maģistrei Andai Fridrihsonei un par galveno izejvielu izmantojot Latvijas lauksaimniecībā plaši iegūstamo rapšu eļļu, ir radīts efektīvs siltumizolācijas materiāls. Jaunā putupoliuretāna kompozīcija ir konkurētspējīga ar tirgū esošajiem celtniecības materiāliem un var tikt plaši izmantota kā siltumizolācijai, tā arī autoindustrijā triecienus absorbējošo konstrukciju un detaļu apstrādē.

Piektais. Spēcīgā konkurencē ar pasaules autoindustrijas milžiem, tādiem kā Daimler, BMW, Scania un citiem Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieku grupa LZA korespondētājlocekļa Modra Greitāna vadībā ir radījuši IT risinājumus bezpilota auto vadībai un ekspluatācijai, tādējādi tuvinot Latvijas ikdienai reālu bezpilota transporta ieviešanas termiņu. Starptautiskā sadarbībā gūtā pieredze zinātnisku un vienlaikus ar ražošanu saistītu projektu izstrādē ir tas vēlamais modelis, kā zemei ar mazu ekonomiku, un tāda ir Latvija, būt līdztiesīgam partnerim kā intelektuālā īpašuma, tā saimnieciskā izdevīguma pārdalē kopā ar industrijas gigantiem – pētījumu pasūtītājiem.

Sestais. Varētu domāt, ka humanitāro zinātņu nozarēm nav tiešas saistības ar tautsaimniecību un ekonomiku, bet mākslas zinātņu doktora Jāņa Kalnača grāmatas Rīgas dzīvokļu „likumīgā” izlaupīšana. 1944-1949 sarakstīšanai apkopotais faktu materiāls nepārprotami pierāda kara laupījuma, nesaimnieciskuma, marodierisma un ļaunprātību radīto neatgriezeniskumu un zaudējumu mērogu nācijas kultūras vērtību bilancei. Tiesiskas valsts likumdošanas izveide kultūras mantojuma piederībai un pārvaldībai nav iespējama bez politisko kataklizmu nesto materiālās kultūras vērtību zaudējuma aprēķiniem, tādēļ gan kultūrvēsturiskajā aspektā, gan likumīgo īpašuma tiesību atjaunošanas kontekstā ir svarīgi novērtēt zaudēto antikvāro priekšmetu un kolekciju estētiskās un materiālās vērtības ekvivalentu.

Septītais. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdevumā dienas gaismu ir ieraudzījis Eiropas kultūras vēsturē centrēts pētījums – profesores Māras Grudules grāmata par latviešu rak­stības agrīno posmu un dzejas rītausmu latviešu valodā Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos. Nenoliedzami, ka renesanses humānisma un reformācijas ideju straujā izplatība grāmatu iespiešanas pirmajos gadsimtos veicināja apspiesto tautu nacionālās literatūras dzimšanu, kas ar kontrolētu saturu un dažkārt ar svešas kultūras pastarpinājumu pavēra ceļu pirmajiem poētiskas izteiksmes meklējumiem garīgo dziesmu, veltījuma dzejoļu un citu žanru formā. Latviešu rakstu valodas veidošanās, tās leksisko bagātību un gramatikas normēšana notika ar ieceļojušo vācu mācītāju starpniecību, kuri, pildot pienākumu, centās pārcelt un adaptēt pamatiedzīvotāju valodā nelielu daļu no vēlās renesanses un baroka laika poēzijas un retorikas piemēriem. Uz vairākiem gadsimtiem šie agrīnās literatūras paraugi kļuva par latviešu poētiskās domāšanas kultūras pamatu un veidoja toreizējā Livonijā Eiropas garīgās kultūras sasniegumus iekļaujošu vidi. Uz šī pamata 19. gadsimtā veidojās modernā jeb mūsdienu literārā valoda kā būtisks nācijas saziņas, domāšanas, poētiskas izteiksmes un jēdzienu darināšanas instruments.

Latvijas Zinātņu akadēmija var lepoties ar savu komunikatīvo darbību, dažādu akadēmisko apvienību tīklā popularizējot Latvijas zinātnieku sasniegumus un veicinot starptautisko zinātnisko konsorciju un projektu izstrādes grupu veidošanos mūsu un citu zemju zinātnieku un uzņēmēju starpā. Pēdējos gados ir vērojama izteikta tendence paplašināt sadarbības partneru meklējumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Āzijas valstis. Tikai 2017. gadā man ir bijuši trīs nozīmīgi dienesta braucieni uz Āzijas valstīm – Dienvidkoreju, Japānu un Ķīnu – nolūkā pieņemt izdevīgas sadarbības piedāvājumus un iesaistīt tajos mūsu zemes zinātniekus, kuriem neregulāri pieejamais finansējums pašu zemē, rosina aktīvi meklēt alternatīvas. Ņemot vērā Latvijas un Ķīnas abpusēji izdevīgas sadarbības dokumentos izteikto vēlmi pēc zinātnieku apmaiņas, kopīgas projektu izstrādes augsto tehnoloģiju jomā un neierobežotās iespējas ar savām rūpnieciskajām jaudām absorbēt jebkuru peļņu nesošu inovatīvu risinājumu, mūsu zinātniekiem tiek piedāvāti izdevīgi noteikumi darbam Ķīnas universitātēs, tehnoloģiskajos parkos un zinātniskajās laboratorijās.

Mans pienākums ir brīdināt arī par šī procesa iespējamajām negatīvajām sekām Latvijas zinātnes kapacitātei kopumā, veicinot smadzeņu aizplūšanu un nesalīdzināmo ekonomisko mērogu sāncensības apstākļos samierinoties ar niecīgu daļu no iespējamās peļņas inovāciju tirgū. Tāpēc jau pastāv partneru izvēles diversifikācijas iespējas, izmantojot Rīgas Tehniskās universitātes noslēgto sadarbības līgumu ar Ģentes kantona Merinas pilsētā Šveicē uzcelto Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN), Latvijas Zinātņu akadēmijas noslēgtos starptautiskās sadarbības līgumus ar Eiropas Savienības un Skandināvijas valstīm, Baltkrieviju, Ukrainu, Kaukāza un Centrālāzijas republikām, Taivanas Zinātņu akadēmiju, Japānas Zinātnes padomi, Jinmenas Tehnoloģiju centru un Vuhanas universitāti Ķīnā un ar vēl vairākām citām perspektīvai sadarbībai atvērtām zemēm.

Latvijas Zinātņu Akadēmijas loma arī turpmāk būs pieaugoša. Par to liecina struktūrvienību skaita un to efektivitātes palielināšanās, prasme piesaistīt starptautiskus projektus un finansējumu, veicināt Latvijas zinātniekiem izdevīgu starptautisko sadarbību un popularizēt kā vietējā, tā arī starptautiskā mērogā mūsu zinātnes sasniegumus. Gan paši zinātnieki, gan uzņēmēji vairāk nekā jebkad agrāk apzinās tiešu kontaktu un proaktīvu sadarbības mehānismu izveides nepieciešamību, un šādu attiecību stimulēšanā privātais kapitāls ir gatavs arī ieguldīt līdzekļus, par ko pateicība tādiem uzņēmumiem kā LNK Group, Dzintars, Itera Latvija, Grindex, EGG Energy SIA un to vadītājiem. Saskaņā ar Eiropas ekonomiskās un politiskās dzīves tradīcijām Zinātņu akadēmiju loma ir sekmēt zinātnes procesu, funkcionējot starp privāto un akadēmisko sektoru, sadarbojoties ar universitātēm, meklējot risinājumus nacionāli un globāli svarīgiem jautājumiem.

Politiķu mīlestības skūpsti izglītībai un zinātnei nevarēs palīdzēt nedz samaksāt universitāšu rēķinus, nedz nodrošināt pētniecisko darbu laboratorijās un institūtos. Tāpēc gan pieredzējušajam akadēmiķu sastāvam, gan kopš Rudens pilnsapulces rekrutētajam akadēmiskajam papildinājumam Latvijā un ārzemēs ir skaidri jāsaprot, ka Zinātņu akadēmija nepastāv viņu dēļ un tās loma nav greznot jauno akadēmiķu CV ar skaistu ierakstu, bet gan ikvienam ir jāapzinās, ka ar savu pētniecisko darbu un zinātnieka autoritāti viņš ir savas valsts politisko procesu lobētājs un ekonomisko procesu veicinātājs, kas vienlaikus arī nozīmē kalpošanu savai Zinātņu akadēmijai. Tieši šādā kontekstā es aicinu ikvienu, kurš ir izlasījis šo rakstu līdz galam, atgriezties vēlreiz pie tā sākuma un uzmanīgi pārlasīt Mārtiņa Lutera sacīto.