Jaunā Gaita nr. 294. Rudens 2018

 

 

 

 

V E Ļ U   C E Ļ Ā

Mūžībā devusies Latgales dzejniece un literatūras pētniece Paulīne Zalāne Vallena, dz. 1931.17.IV Stirnienes pagastā, mirusi 2018.30.VII Ogrē. Studējusi valodas, antropoloģiju un vēsturi Minesotas Universitātē, maģistra disertācija: „Dainu pēdas somu Kalevalā” (Akadēmiskā Dzīve, 1991 / 33). Redaktore Jauno autoru nodaļai žurnālā Treji vārti. Dzejoļu krājums Cilvēka ceļš. Latgales kultūras centra izdevniecība (Rēzekne: 1999) un Dzīvniekiem ir dvēsele (2018). Apceres par P. Miglinīku, Franci Trasūnu, A. Rupaini periodikā. Lasījusi lekcijas ārzemju literatūras un garīgo kursu jomā Rēzeknes augstskolā, par latgaļu literatūru raidstacijai Brīvā Latvija (1983-87). Aktīva Kolorado Latvijas Tautas frontes atbalsta grupā. Pēdējos dzīves gados savā Ogres mājā vadījusi valodas/kultūras semināru. (M.M.)

Paulīne Zalāne

 

A T Z I N Ī B A S

Muzeja 25. jubilejas sarīkojumā Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs saņēmis no Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska Pateicības rakstu par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu, vadot Okupācijas muzeja biedrību, veicinot Latvijas un starptautiskās sabiedrības izpratni par sarežģītajiem latviešu tautas un valsts vēstures procesiem. (J.Š.)

Jāņa Baltvilka balvu rakstniecībā saņem Lauris Gundars par stāstu Sveiks, Vali!; bērnu un jauniešu grāmatu mākslā – Gita Treice par oriģinālilustrācijām grāmatām Brūveri brūvē un Latviešu brīnumu pasakas, kas jau iznākusi vairākās valodās. Baltvilka balvas starptautiskā laureāte šogad ir igauņu rakstniece Tīa Selli (Tiia Selli) par stāstu Mia ir priecīga (tulk. Maima Grīnberga). (V.G.)

Dzintara Soduma balva literatūrā šogad piešķirta tulkotājai Silvijai Bricei par Gintera Grasa pēdējās grāmatas Par beidzamību (Zvaigzne ABC) (Vonne Endlichkait) pārtulkošanu (proza un dzeja) un prozas debitantam Mārtiņam Zvīdriņam par grāmatu #Fudzi 161 km. (autorizdevums, 2015) – par 161 km skrējienu apkārt augstākajai virsotnei Japānā, Fudzi vulkānam – „brāļa piemiņai veltīts autobiogrāfisks darbs". < http://literatura.lv/autors/Martins-Zvidrins/1120568>  (V.G.)

 

 

G R Ā M A T A S
(V.G.)

LATVIEŠI CITVALODĀS

Kristīnes Ulbergas divkārt godalgotais romāns Zaļā Vārna izdots atkārtoti, un tā tulkojums The Green Crow jau sasniedzis lasītājus Lielbritānijā un ASV (tulk. Žanete Vevere Pasqualini).

Iznācis ilgi gaidītais un nozīmīgais akadēmisko rakstu krājums Latvija un latvieši angļu un krievu valodā pateicoties kuram ārzemju lasītājam būs iespēja objektīvi iepazīt Latvijas vēsturi, kultūru un iedzīvotājus. Rakstu autori ir 49 Latvijas vadošie zinātnieki humanitāro un sociālo zinātņu jomās.

Starptautiskā lībiešu draugu biedrība un biedrība Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs) izdevusi bilingvālu (lībiešu un angļu valodā) mūsdienu lībiešu dzejas krājumu Trillium, kura autori ir Baiba Damberga, Valts Ernštreits un Ķempju Kārlis un kuru angļu valodā iedzīvinājuši Uldis Balodis un Ryan Van Winkle.

DZEJA

Noras Ikstenas sakopojumā iznākusi Mordāvijas lēģeros septiņus gadus pavadījušā un čekas vajātā, jau 1981. gadā mūžībā aizgājušā brīvības cīnītāja Voldemāra Zariņa dzejas izlase Jāizdomā brīvība, kas bija iespējams tikai, pateicoties viņa lēģera biedram Bruno Javoišam, kurš lielāko daļu no dzejoļiem zināja no galvas un no ieslodzījuma vietas iznesa klades ar viņa dzejoļiem.

Simts latviešu dzejnieki dzejas izdevumā 100 dzejoļi Latvijai raksta par piederību Latvijas valstij, pauž dziļu godbijību pret latviešu valodu, tās dialektiem, apliecinot, ka valoda ir mūsu identitātes pamats. Krājums sakārtots, izvēloties katrā gadā, sākot no 1918. gada līdz 2017. gadam, kāda latviešu dzejnieka dzejoli, kas publicēts atbilstošajā gadā izdotā dzejoļu krājumā. Problemātiska bija dzejoļu atlase 20. gs. 40.-50. gados, jo krājumā nav iekļauti padomju Latviju slavinoši dzejoļi, tāpēc, atspoguļojot 1945., 1951., 1954. gadu, izmantoti trīs dzejoļu pirmpublicējumi periodikā.

Apgādā „Mansards” iznācis Liepājas dzejnieces un arhitektes Guntas Šnipkes trešais dzejas krājums Ceļi. Grāmatas anotācijā tās redaktore Inese Zandere to vērtē: „Ceļi ir spilgti vizuāla, blīva un emocionāli saspringta dzeja … [autore] ir šobrīd latviešu literatūrā, šķiet, vienīgā dzejniece starp arhitektiem un vienīgā arhitekte starp dzejniekiem.”

Krājuma redaktors Guntars Godiņš Madaras Gruntmanes otru dzejoļu krājumu Dzērājmeitiņa raksturo „kā dialogu starp iedomāto un reālo „es“, zemapziņas instinktīvo apjausmu un realitātes tiešamību“.

Noslēdzot jau aizsaulē aizgājušā dzejnieka Pētera Brūvera 60. jubilejas gadu, izdota Pētera Brūvera un viņa divu meitu – dvīņumāsu Indras Brūveres un Zanes Brūveres bērniem domāta dzejoļu grāmata Brūveri brūvē.

PROZA

Dzejnieka, rakstnieka un dziesminieka Andra Akmentiņa (īstajā vārdā Andris Grīnbergs) debija romānu žanrā Skolotāji ir noslēdzošais darbs sērijā „Mēs, Latvija, XX gadsimts” un parāda lauku skolotāju dzīvi pag. gs. 50. gadu beigās, 60. gadu sākumā.

Daces Judinas tetraloģijas Latvijas simtgades romāni noslēdzošā daļa Uzraksti man... vakar runā par slēpto un atklāto emocionālo, psiholoģisko un fizisko vardarbību pašu vidū – mājās, ģimenēs, kaimiņos... diendienā, gadiem un gadu desmitiem; par sabiedrības un līdzcilvēku vienaldzību.

Liepājnieks Ēriks Kūlis sadarbībā ar Arnoldu Bērzu sarakstījuši grāmatu – dokumentālu stāstu Jūras dēli, kas veltīta Krišjāņa Valdemāra piemiņai.

Savukārt grāmatā Piecas sievietes savos gadalaikos Ēriks Kūlis apraksta „piecas ikdienišķas sievietes viņu dzīves gadalaikos, lai arī kādi tie bijuši un vēl būs vējainajā krastā“.

Rīgas Centrālajā bibliotēkā vienlaikus notika trīs detektīvromānu atvēršana – Ingunas Dimantes Nāve krauļu ciemā, Aijas Mikeles (bij. Zuja) Kritušais eņģelis un Janas Veinbergas Svešais draugs.

Haralds Matulis debitē prozā ar grāmatu Vidusšķiras problēmas, tās piecās nodaļās pēc sirds izspēlējoties ar iedomātiem, kā arī dzīvē novērotiem vidusšķiras pārstāvjiem no dažādiem laikiem un vietām.

Grāmatā Pasaules spiegi Jānis Arvīds Plaudis izsekojis slavenu spiegu gaitām vēstures griezumā, atzīstot, ka „tas ir viens no bīstamākajiem nodarbošanās veidiem, kurā izlūkošanas aģenti riskē līdz nāvei ik uz soļa“.

Maijas Libertes romāns Kaimiņiene (autorizdevums, 2018, izdevniecībā „Sava Grāmata”). Autore to veltī „tiem, kuri mīl un tic patiesai mīlestībai,” un tā ierindojās starp 10 visvairāk pirktajām grāmatām Jāņa Rozes grāmatnīcā.

Miermīļa Steigas romāns Cik maksā sieviete stāsta par meiteņu un jaunu sieviešu nolaupīšanu un pārdošanu seksuālā verdzībā.

Jaunākais Ingunas Baueres romāns Palieku tev uzticams. Juris Neikens ir vēstījums par vienu no izcilākajiem mūsu tautas dižgariem.

Tiešums, patiesums, nestandarta spriedumi un atziņas raksturo grāmatu Saule. Mārtiņš. Daugava, kurā sakopotas pazīstamā komponista Mārtiņa Brauna domas par dzīvi un mūziku. Sarunas ar komponistu teju gada garumā pierakstījis publicists Otto Ozols, bet materiālu sakārtojusi redaktore Gundega Blumberga.

Andras Manfeldes grāmatā – stāstu krājumā Mājās pārnāca basa sakopoti 18 dažādi stāsti par latviešu piedzīvoto Sibīrijā, kurus viņa ir uzklausījusi, tiekoties ar 2011. gadā iznākušā poētiskā Sibīrijas atmiņu tēlojuma Zemnīcas bērni lasītājiem.

Izsūtīto ģimenē Krasnojarskas novadā dzimušais Artūrs Snips grāmatā Notvertais laiks rakstījis „par cilvēkiem, ko uzskatu par savējiem. Hatangas izsūtījuma cilvēki un Taimiras pētnieks un ģeologs Mirušo zemē Birangā, izdzīvojušie Kolimas verdzības zelta raktuvēs un urāna lāpstošanā Igaunijas Silamejā. (..) Karalaikus un krievu laikus pārdzīvojušie un sagaidījuši brīvu Latviju“.

Okupācijas muzejā notika Melānijas Vanagas romānu cikla Dvēseļu pulcēšana trīs jaunāko izdevumu atvēršana: Dziesmu vara – par slaveno studentu kori „Dziesmuvara” un tā diriģentu Ādolfu Ābeli, Iedzīvotāju pasaka, kas ir „piemiņas svecīte saviem pašiem tuvākajiem“, un Saules gadi un dzisums, kas ir pēdējā grāmata, ko 92 gadu vecumā paguva uzrakstīt Melānija Vanaga.

Ar vērotājas, filozofes un stāstnieces Māras Rikmanes dienasgrāmatas Mārdadzis palīdzību var ieskatīties mākslinieces dvēselē, viņas dzīves spilgtākajos un traģiskajos brīžos. Dienasgrāmatas stāstos dzīvojas Egils Plaudis, Knuts Skujenieks, Biruta Delle, Lolita Zikmane, Vidvuds Eglītis, Valdis Bisenieks, Lauma Reinholde, Biruta Baumane, Eižens Finks, bohēmas pārņemtie no bāra „Skapis“, spoži personāži no galerijas „M6” Mārstaļu ielā un daudzi citi.

Žurnālists Kaspars Zaviļeiskis izdevis autobiogrāfisku garstāstu ParaPops jeb rozā brilles Siguldā par deviņdesmitajiem gadiem un radiostaciju gleznainā Latvijas mazpilsētā.

Klajā nācis ceturtais zinātnisko rakstu krājums sērijā „Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti“, kurā publicēti 2016. gada septembrī notikušās konferences referāti, kā arī pētījumi, kas tapuši LNVM projekta Ceļā uz latviešu tautu ietvaros. Ar šo izdevumu noslēdzas vairāk nekā pirms 20 gadiem aizsāktais pētniecības un izstāžu cikls „Latviešu saknes”, kas bija veltīts latviešu etniskās vēstures izpētei.

Matemātiķa un politiķa, bijušā Latvijas Valsts īpašuma ministra un finanšu ministra Edmunda Krastiņa vēsturisko apceri Latvijas rūpniecība 19.-21. gs. vēstures doktors Aivars Stranga vērtē kā „aizraujošu darbu, kura lappusēs mēs sastopam ne tikai tehniku, ierīces, korpusus un fabrikas, bet arī interesantus un spējīgus cilvēkus”.

Godinot un sveicot valodnieku Jāni Valdmani jubilejā, izdots veltījumkrājums Dzīves lingvistika, kas ir arī ieskats nozīmīgos pētījumu virzienos latviešu valodniecībā, un tā veidošanā piedalījušies dažādu valodniecības nozaru pārstāvji – Laimute Balode, Marta Balode, Pauls Balodis, Māris Baltiņš, Ina Druviete, Valts Ernštreits, Ieva Fībiga, Zaiga Ikere, Ilga Jansone, Andra Kalnača, Indra Karapetjana, Gunta Kļava, Regīna Kvašīte, Ilze Lokmane, Dace Markus, Uldis Ozoliņš, Solvita Pošeiko, Gunta Roziņa, Ilze Rūmniece, Jānis Sīlis, Dace Strelēvica-Ošiņa, Gerhards Štikels, Andrejs Veisbergs, Anna Vulāne un Evelīna Zilgalve.

TULKOJUMI

Pirms pāris gadiem angļu valodā iznāca Marijas Plataces Fačsas Fainas (Marija Platace Futchs Fine) grāmata Wide Eyes – aizkustinošs stāsta par to, kā kara bārene pēc 17 gadiem atklāj savas latviešu saknes. Tagad grāmata Platās acis iznākusi arī latviešu valodā, Zigurda Skābarža tulkojumā.

 

 

T Ē L O T Ā J M Ā K S L A
(L.T.)

Fonda „Mākslai vajag telpu” Vasaras mājā (Rīgā, Kalnciema ielā 36/38) vasarā notika starpdisciplinārs mūzikas un vizuālās mākslas projekts „Skaņai vajag mākslu“. Atzīti latviešu mūziķi, komponisti, izvēloties mākslas darbus no kolekcionāra Zuzāna mākslas kolekcijas, transformēja tos jaunā muzikālās valodas formā. Šī mijiedarbība starp mūziķiem un mākslas darbiem iezīmē ne vien mūzikas nesaraujamās saites ar vizuālo mākslu, abu mākslas disciplīnu spējai līdzpastāvēt un papildināt vienai otru, bet tā parāda arī dažādās attiecības, kas veidojas starp skatītāju un mākslas darbu. Projektā piedalījās grupa „Instrumenti” ar muzikālo ainavu par Džemmas Skulmes darbu „Putnubiedēklis” Marijas Ulmanes scenogrāfijā, grupa „Mumiy Troll” ar muzikālo interpretāciju Bruno Vasiļevska darbam „Klusā daba – saules stars” Krišjāņa Elvika scenogrāfijā, Imants Kalniņš ar kompozīciju Māra Ārgaļa darbam „Bez nosaukuma” GolfClayderman scenogrāfijā, Intars Busulis ar muzikālo interpretāciju Dainas Riņķes darbam „Mūsu māja” Madaras Kvēpas scenogrāfijā, Vestards Šimkus ar kompozīciju Rūdolfa Piņņa darbam „Dārgakmeņi” Jāņa Kraukļa redzējumā. Izstāžu cikla mākslinieciskais vadītājs ir Kristaps Brekte.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā vienam no Austrālijas vadošajiem māksliniekiem, Imantam Tilleram skatāma personālizstāde „Ceļojums uz nekurieni” (2018.07.VII - 30.IX, LNMM). Dzimis 1950. gadā Sidnejā, latviešu ģimenē, Imants Tillers izstudē arhitektūru, bet jau studiju laikā aizraujas ar laikmetīgās mākslas procesiem. Viņš tiek saukts par „domāt provocējošu mākslinieku”, un viņa jaunradi uzskata par postmodernisma kvintesenci. Tillera māksla ir intelektuāla, tā ietver atsauces uz pasaules kultūru, Rietumu mākslas vēsturi, 20. gadsimta Eiropas literatūru un filozofiju, Austrālijas iedzimto iedzīvotāju kultūru. Meistars izvēlas tematus, kas rosina jēgpilnas diskusijas. Izstāde ir viens no vērienīgākajiem šā gada mākslas projektiem LNMM. Pateicoties Latvijas simtgades programmas atbalstam uz Latviju tika atvesti vairāk nekā 60 mākslinieka darbi.

Klinklāva galerijā (21.VII - 12.VIII, Garezers, MI) bija apskatāma mākslinieces Sašas Ķinēnas Sasha Kinens izstāde. Apguvusi akadēmisko glezniecību Viskonsīnā un Mičiganā. Gleznotāja rada savu teātra pasauli ar visiem tās atribūtiem, skatuvi, tērpiem, parūkām, maskām. Teatrālie žesti, ciešanās pieliektās galvas, tālumā aizklīdušie skatieni atklāti parāda mākslinieces aizraušanos ar prerafaelītu un romantisma virzieniem glezniecībā. Viņa šajā 19. gadsimta mākslas pasaulē ieauž savu 21. gadsimta izpratni un sajūtas.

Kopš 2003. gada katru septembri Londonā norisinās plašs starptautisks dizaina festivāls, kas ir vērsts uz drosmīgu, novatorisku dizaina ideju akcentēšanu. Šā gada festivāls norisinās no 04.IX.-23.IX., un tā vadošā tēma ir „Emocionālie stāvokļi” Emotional States. Latviju pārstāvēs dizainers, mākslinieks Artūrs Analts ar interaktīvu instalāciju „Matter to Matter“, kuras pamatā izmantoti dabīgi materiāli – koks, ūdens, un tajā atspoguļota dabas loma Latvijas kultūrā un ikdienā. Vizuāli vienkāršā stikla pamatne, kuras pamatā ir kompleksi sarežģīts un tehnoloģiski eksperimentāls risinājums pārtop par interaktīvu platformu komunikācijai, kas rekonstruē visiem zināmu fizisku parādību – kondensāciju. Izstādes apmeklētāji tiek aicināti uz stikla virsmas atstāt pašiem savu vēstījumu, gluži kā bērnībā, kad tika zīmēts uz norasojuša loga. Projekta vadītāja Inese Baranovska atzīmē, ka Latvijas „dalībai Londonas Dizaina biennālē ir mērķis popularizēt Latviju, uzsverot mūsu spēju uz dizainu paskatīties no laikmetīgas perspektīvas, domājot par tā nākotni, atbildību un iejūtību, par dizainu, kas kalpotu cilvēkam”.

Artūra Analta interaktīvā instalācija „Matter to Matter“

 

K I N O (V.G., J.Š.)

Šī gada Kannu (Cannes) filmu festivālā iekļauta 1967. gadā Latvijā uzņemtā mākslas filma Četri balti krekli, atklāšanā klāt esot 96 gadus vecajam režisoram Rolandam Kalniņam un 80 gadus vecajam operatoram Mikam Zvirbulim. Sižeta pamatā Gunāra Priedes luga Trīspadsmitā par nemierīgiem muzikāliem jauniešiem, un tā satur Imanta Kalniņa mūziku un dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem. Lomās Uldis Pūcītis, Dina Kuple, Līga Liepiņa, Arnolds Liniņs, Pauls Butkevičs. Padomju cenzūra lika nomainīt nosaukumu uz Elpojiet dziļi, bet filmu tomēr „nolika plauktā”. Pirmizrāde notika tikai 1986. gadā.

Režisoru Laura un Raita Ābeļu vēsturiskā piedzīvojumu filma Baltu ciltis atspoguļo 13. gadsimta nežēlīgos centienus pievērst kristietībai tagadējo Latvijas teritoriju apdzīvojošos pagānus. Kinolentē iekļauti stāsti par 11 baltu un somugru ciltīm, no kurām katrai uz ekrāna atvēlētas aptuveni septiņas minūtes. Filmas radošā komanda centusies konsultēties ar vēsturniekiem un muzejiem, lai pēc iespējas precīzāk atspoguļotu 13. gadsimta Latvijas teritoriju un tās iedzīvotājus.

Kadrs no filmas Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni

 

 

K U L T Ū R A S   N O T I K U M I

Latviešu mūziķe un aktrise Laila Saliņa un aktieris Gundars Silakaktiņš šī gada maijā pacienāja skatītājus ar lielisku „Elles ķēķis. Ņujorka-Latvija” muzikālu stāstu par radošo Ņujorkas dzejnieku/mākslinieku grupu, kas pag. gadsimta 50. un 60. gados šīs lielpilsētas ostas rajonā ar saviem darbiem izveidoja eksperimentālu radošās gaisotnes vidi. Uzvedumā Lailas tēva, dzejnieka Gunara Saliņa dzeja, dziesmas; ar mātes Jautrītes atmiņu rakstiem, ar Lalitas Muižnieces, Linarda Tauna u.c. dzejnieku vārdiem, video materiāliem, ar atspulgiem no Zigurda Vīdzirkstes Melno sauļu gleznām, kas staroja Greničas pagraba studijā. Uzvedums plašā lokā pārstaigājis Rīgu, Limbažus, Saldu, Dobeli, Liepāju, Ungurmuižu un atgriezies Latvijas nacionālajā muzejā. (M.M.)

Laila Saliņa

 

D A Ž Ā D I

Ērika Ešenvalda skaņdarbu korim un metalafoniem „A Shadow”, ar amerikāņu dzejnieka Henry Wadsworth Longfellow vārdiem, pirmatskaņoja „BBC Proms” Jauniešu koris diriģenta Simon Halsey vadībā, šī gada 21. jūlijā Londonas Karaliskajā Alberta zālē festivālā „BBC Proms”. Par Ešenvalda jaundarbu mūzikas kritiķis Richard Morrison The Times rakstīja: „Briljanti nodziedāts zem Halsija vadības, darbs uzreiz atstāja spēcīgu iespaidu.” (D.A.)

Jaunās Gaitas bijušais redaktors filologs Valters Nollendorfs iesūtījis žurnālam Ir lasītāja vēstuli, protestējot pret vārdu „kolektīvs”, kas kopš padomju laikiem – pat dziesmu un deju svētku pārraidēs – tiek nepareizi lietots kā lietvārds vārda „kopa” vietā: „Lietvārdam „kolektīvs” jāpiešķir ne tikai gada, bet visa laikmeta nevārda nosaukums.” <https://irir.lv/2018/07/04/lasitajs-jauta-kolektivs-vai-kopa>  (J.Š.)