Agnese Rudzīte. Pietuvinu radu pārdzīvojumus laikā, kad viņu būvētās ģimenes un saimniecības bruka un sadega vēstures sārtā. Viņus sodīja par to, ka viņi bija cilvēki, kas strādāja, veidoja stipras ģimenes, skoloja bērnus. Viņu sods bija ilgs un nepamatots, tomēr viņi dzīvoja un ar to pierādīja – dzīve ir jāsvin. To es kā viņu pēcnācēja esmu sadzirdējusi. 60×80 cm, akrils, audekls. 2018 (Skat. 35. lpp)