|
Inese Zandere
BALSIS NO KORA
Ganu puikas svētki
Es arī dziedāju! Es biju tajā pulkā! –
un re! kā ganu meitas bižainās, kam mati sapīti kā jāņuzāles, kas, tveices trenktas, slēpās upes klēpī, kas mani smēja, birzī ūjinot, nu gaismas apmulsušām acīm noraugās!
Vai mācītājs ar Vasarsvētku vēstipie viņu sirdīm maigi pieklauvēja? Bet dziesmas visas sirdis vaļā vēra! Un es - tā atslēdziņa saulē spīdošā, kaut nošu atslēgu ne mūžam nepazinis, – un balsu pulks aiz manis droši nāk.
Aiz ganu puikas, pagastskolā dotā, kam dots bij dziesmu svētkus piedzīvot.
Lieluma laiks
Ar sarkanām puķēm laiks apveltīts, nav laika tam paklanīties, tas vainagus nomet un tālāk steidz pēc sava lieluma dzīties.
Lai nākamie izdzied, ko sapņojis laiks, kad vētra dzen meklēt brīvi. Kas sadedzis nemirs, kas nogrimis dzims, tas celsies uz jaunu dzīvi.
Es esmu tas klusums, kam kliegt ir ļauts, es esmu tā balss, kas atbalsīs sauc, es – ziedu klēpis, es – mēness stars, es lieluma laiks, es – pavasars.
Vēls rudens
Es redzēju Ķeniņu pilī dziļi zem ledus iededzam gaismu, es jutu, kā ideāls atkal iespiež man šauteni plaukstā. Karstas šai korī ir sirdis, pasaule – drupās un auksta.
Un savāds ir rudens – vēls rudens sauc profesorus kā gājputnus atgriezties atpakaļ mājās, vīt fakultātes un ticēt, ka pavasaris.
Lai Zemgale plūdos kā dziesma pārskalo kara laukus – apraktie, neatrastie, skolotas balsis un prastas, dzīvie un mirušie, tenori, baritoni – šajā valstī visi vēl basi.
Vēls rudens, salst. Es gribu apaut taisnību, saņemt Latvijas pasi, dziedāt Daugavu, dziedāt Aivieksti, Gauju un Ventu – un Čaksti par diriģentu. Es redzēju Māru Vītolā sēdam un sukājam zelta stīgas.
Es zinu, ka divdesmit gadi – un zinu, ka bezgalīgi.
Meitenes
Meitenēs krājas gaisma – kā pa upītēm skaidrām, kā pa mirdzošiem asinsvadiem no grāmatām lasītām, valodām izstudētām un karogiem izrakstītiem viņas pieriet ar gaismu kā baltas, sapņainas govis. No studentu dziesmuvaras un divdesmit miera gadiem, no atvērtiem pasaules logiem un vēja, ko viņu matos izelpo mīlestība, meitenēs sakrājas gaisma. Un ne jau Ķegums, bet viņas naktīs staro kā bezmiega zvaigznes uz bibliotēku galdiem, mūsu meitenes – kauls no gaismas kaula, miesa no druvu miesas, balss no vālodzes balss…
Eslingene
Kā Dieva Putniņš es sēžu uz dziesmas zara.
Kas kaitēja nedziedāt. Tik brīvam – ne sēt vairs, ne pļaut, kad nāve jau vākusi ražu.
Kas kaitēja man nebūt. Nebūt, apklust un pazust. Kā Dieva Putniņš es sēžu uz dziesmas nolauztā zara, un tās manas vienīgās mājas. Tukšuma kokā pulcējas putnu bari. Koris no dzīves pēc gala. Koris no pasaules malas. Dzīvot nozīmē dziedāt – vai otrādi, neatceros.
Ak svētā Lestene, tu esi vīru koris, Kas Eslingeni nesasniegs nekad.
Slīpā lietū
Kad koris slīpā lietū kūrās, es stāvēju tur – desmitajā rindā. No kreisās – piektais. Tā ir mana vieta.
Kad čukstēja, bet nenočūkstēja, pavisam nenodzisa. Kad diriģenta rokā slēpās valoda, žests mēmais prata runāt latviski, un puķes nozīmi neviena vārdnīca kad nenodeva; kad dzejnieks pakāpās uz dzirnakmens, un stiepās pirkstgalos – pār mūri sveicinādams, bet slideni ir lietū dzirnakmeņi. Un bailēm piedzima tik skaistas melodijas. Un daudziem vārdiem tulkojums tik vienāds: brīvība! Vēl vecie tramvaji, caur ziemu braucot, dungo. Vai viņi tic, ka nenāksies nekad vairs ar dziesmu sirdsapziņu pierādīt?
Kad slīpā lietū dziedot koris turas, es neaizmirstu – desmitajā rindā. No kreisās – piektais. Tā ir mana vieta.
Lūgšana par dziesmu
Mans koris stāv no Tallinas līdz Viļņai. Mans koris ir sadevis rokas un asfaltā ielaidis saknes, ar balsi pie debesīm tvēries, un lūgšana tagad ir ceļā. Ceļš ir ceļā uz bezgalību. Te ir atvara vidus un vētras acs, te ir Visuma Rīga. Es esmu ceļā uz nākotni, kurai vajadzēs dziesmu. Un es lūdzu: dod tādu dziesmu, kam nenāktos vilties manī. Dod dziesmu, kam nenāktos vēlreiz pulcināt izklīdušos. Dod dziesmu, kam nenāktos atkal modināt aizmigušos. Un no Viļņas līdz Tallinai katrs viens lai ir vienots viens, te ir magnēts un dzelzs, un spēks, te ir Visuma Rīga. Mūsu ceļš ir ceļā uz bezgalību.
2023. gada bērns
Šajā korī manis vēl nav, bet es zinu, ka būšu.
Es dzirdu, kā tētis dzied, es pazīstu viņa balsi. Mamm, vai tu arī dzirdi? Sadziedāties jūs sāksiet tūlīt – vai varbūt dejosiet valsi? Varbūt aplī vai virtenē garā jūsu soļi priecīgi kopā vīsies? Šovakar Dziesmu svētkos mani vecāki iepazīsies.
Kad es piedzimšu? Varbūt divtūkstoš divdesmit trešajā? Dziesma būs mana karte pasaulē lielā un svešā, līdz Gaismas pilij es nākšu no māmiņas aijā-žūžū.
Latvijā, Dziesmu svētkos. Gaidiet mani, es būšu. |
|
Ineses Zanderes dzejas spēks slēpjas vēstures tēlos, tradīciju, dabas un cilvēka sadarbē. Valodas apcirkņos atrodot slēpto un aizmirsto, dzejniece saauž meklēto ar izjūtu pilnām metaforām – karalauku, Ojāra Vācieša dzejas buramvārdiem, Lesteni, Eslingenas bēgļu kori, Baltijas brīvības ķēdi – atmodinot klausītājā atziņu: lai šo svētku piedzīvojums ir mūsu izturības magnēts, dzelzs un spēks, un lai 2023. gadā dzimušais bērns nestu sevī dzīvības dzirksti un tautas turpinājumu. (M.M.)
|
|
I nese Zandere dzimusi Dobelē 1958. gadā, beigusi LVU vēstures un filozofijas fakultāti. Piecu dzejoļu krājumu autore, ieskaitot Melnās čūskas maiznīcu (2003) un Putna miegā (2014), vairāku desmitu bērnu grāmatu, dokumentālās prozas, libretu un animācijas scenāriju autore, izdevniecības „Liels un mazs” galvenā redaktore, dzejas gadagrāmatas bērniem Garā pupa sastādītāja. Redaktores darbi: izdevniecība „Avots” (1981-1987), „Pionieris” („LaBA”) (1987-1991), „Diena” (1991-1993), „Rīgas Laiks” (1993-2008). Mūzikas un dzejas ieraksti, ieskaitot Radio kori, „Kamēr”, bērnu ansambļus, Skolēnu dziesmu svētku kopkori un muzikālus uzvedumus. Ērika Ešenvalda opera Iemūrētie ar Ineses libretu uzvesta Latvijas Nacionālajā operā (2016.26.V). Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos Latviju pārstāv Valta Pūces un Ineses Zanderes dziesma Ik rudeni valodiņa, Skolu jaunatnes deju svētku lielkoncertā skan Ineses un Renāra Kaupera dziesmu cikls Sasauc smieklus izklīdušus, kopdarbā ar meiteņu kori „Tiāra” top sešu komponistu radītais uzvedums Kartupeļu opera, Jelgavas valsts ģimnāzijas koris „Spīgo” ieskaņo kompaktdiskā Raimonda Paula un Ineses kora ciklu Latvijas upju dziesmas. Sīkāka izziņa par autori:http://www.makslinieki.lv/profile/326/, http://www.latvianliterature.lv/en/writers/62 https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/inese-zandere-dziesmu-svetki-ir-milzu-piedzivojums-14104312 |
 |
