Jaunā Gaita nr. 295. ziema 2018
V e ļ u c e ļ ā
(M.M.)
2018.22.X
Terēzija Broka, dz. 1925.30.IX Rēzeknē. Koru diriģente, izaudzinājusi, izglītojusi Latgales jaunās paaudzes mūziķus. Beigusi Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas / mūzikas teorijas fakultāti. Piedalījusies 8 Latvijas dziesmu svētkos, un 2018. gadā bija Dziesmu un deju svētku Goda virsdiriģente. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Lielās mūzikas balvu (2003), Spīdolas balvu (1998) un Latgaliešu Kultūras balvu „Boņuks” (2013) par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā.
2018.17.VIII
Dr. Andris Ritmanis, dz. 1926.16.II Rīgā. Diasporas sabiedriskais un kultūras darbinieks, ārsts, Amerikas Rietumkrasta dziesmu svētku organizētājs. Tautas atmiņā iegājis ar meitas Lolitas Ritmanes komponēto Atmodas laikmeta dziesmu „Palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai”, ko dziedāja Ieva Akurātere un visa tauta neatkarības atgūšanas laikā. Andris bija arī autors vairākiem atmiņu stāstu krājumiem, un kopā ar Albertu Legzdiņu sarakstījuši libretu muzikālam stāstam „Eslingena”. Ģenerāļa K. Goppera fonda balva literatūrā par grāmatu Dzīves drumstaliņas, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Viņa abas meitas Brigita un Lolita ir mūziķes un komponistes.
A t z i n ī b a S
(V.G.), (J.Š)
Matiešoņu novadā Lietuvā Latvijas un Stokholmas Universitāšu profesors Dr. Pēteris Vanags saņēma valodnieka Jona Kazlauska balvu par ieguldījumu Baltijas valstu valodu pētniecībā un popularizēšanā.
Latvijas un Igaunijas Valodu balvu saņēmusi tulkotāja Rūta Karma par igauņu rakstnieces Vīvi Luikas romāna Ēnu teātris tulkojumu.
Rakstniecības balva Sudraba tintnīca piešķirta tulkotājai Ingai Mežaraupei par Pētera Hēga darba Ziloņkopēju bērni tulkojumu no dāņu valodas, dzejniecei Guntai Šnipkei par grāmatu Ceļi, rakstniecei Sun Vei par grāmatu The Map of Time un tulkotājai Margaritai Karbonaro par Zigmunda Skujiņa Miesas krāsas domino un Noras Ikstenas Mātes piens tulkojumu itāļu valodā.
Baltijas Asamblejas (BA) balva literatūrā šogad piešķirta rakstniecei Gundegai Repšei. Kā ziņo Saeimas preses dienests – „apbalvojums ir par vēsturiskās romānu sērijas „Mēs. Latvija. XX gadsimts” ideju, koncepciju un kuratores darbību 13 romānu izdošanā, kā arī par romānu Bogene kā vienu no šīs sērijas darbiem”. BA balvas literatūrā, mākslā un zinātnē nodibinātas 1994. gadā, un tās katrā nozarē piešķir asamblejas apstiprināta ekspertu žūrija. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro. Mākslas balvu saņēma Lietuvas baletdejotāja Jurgita Droņina un zinātnē Igaunijas pētniece varbūtības teorijā Els Heinsalu.
Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministriju pirmo Baltu balvu saņem profesore un valodniece Laimute Balode par viņas neatsveramo ieguldījumu Baltu mantojuma saglabāšanā.
Dzejas dienu balva piešķirta Guntai Šnipkei par krājumu Ceļi.
G R Ā M A T A S
(V.G.) , (J.Š.)
Inkluzīvu jaunāko Latvijas grāmatu klāstu divreiz mēnesī (un arhīvā) var pārskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta interneta biļetenā Latvijas Jaunākās Grāmatas. Redaktores Ilva Āķe un Rita Dzvinko. Par katru izdevumu doti pamatdati un īsa izdevniecības sniegta anotācija. Biļetens iznāk kopš 1983. gada. <https://www.lnb.lv/lv/izdevejiem/latvijas-jaunakas-gramatas)>
LATVIEŠI CITVALODĀS
Imanta Ziedoņa paša sastādītā dzejas izlase Es skaitīju un nonācu pie viena tagad izdota bilingvāla – latviešu un vācu valodā, atdzejotājs Valdis Bisenieks; izlasē iekļauti dzejoļi, kas radīti laika posmā no 1968. līdz 1994. gadam.
Sešas Latvijas autoru grāmatas bērniem turpmāk būs lasāmas arī citās valodās. Lielbritānijā izdotas 3 grāmatas: Luīzes Pastores grāmata Maskačkas stāsts ar Reiņa Pētersona ilustrācijām (tulk. Žanete Vēvere Paskalini) ar nosaukumu Dog Town, Jura Kronberga bērnu dzejas grāmata Mākoņu grāmata (tulk. Māra Rozītis un Ričards O’Braiens) un rakstnieces un ilustrāciju mākslinieces Rūtas Briedes grāmata Kaiju karalienes noslēpums (tulk. Elīna Brasliņa). Uz korejiešu valodu pārtulkota Mārtiņa Zuša grāmata Nenotikušais atklājums. Savukārt Kārļa Vērdiņa bērnu dzejas krājums Tētis (tulk. Lorenss Šimels) laists klajā Spānijā un Rudītes Raudupes grāmata Mincis Brincis (tulk. Annika Orasa) – Igaunijā.
Apgādā „Mansards” iznākuši Ievas Auziņas Szentivanyi dainu izlases atdzejojumi angļu valodā – Dainas / Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry. (2018, 235 lpp.) Dainas iespiestas paralēli latviešu un angļu valodā, ar autores komentāriem angļu valodā. Darbs jau guvis uzmanību Latvijas sabiedriskajos medijos (piemēram, skat. Zigfrīda Muktupāvela intervijas videoierakstu: <https://tinyurl.com/muktupavels>), tomēr nav vēl manīti folkloristu vai literātu vērtējumi.
DZEJA
Par Ulda Bērziņa jaunāko dzejas krājumu Idilles (Neputns, 2018, 71 lpp.) dzejniece Inese Zandere Rīgas Laika oktobra numurā iztēles izteiksmē sacenšas ar pašu Bērziņu: „Nav ko žēloties mūža, mākoņi trauk. Man no Bērziņa jaunās grāmatas lasīšanas uznāk tāda liela, apaļa sajūta, it kā es būtu gubu mākonis pār līdzenumu, tas, par ko esmu vienisprātis ar Skujenieku, – ka tieši gubu mākoņi pār līdzenumu ir Latvijas skaistākā ainava. Dzejoļu lasīšana ir vistīrākā egoisma izpausme; viņš akumulējis no saviem sapņiem un murgiem, no saviem pazīstamiem un zaudētiem, viņš sadzinis iekšā vēsturi tā, ka viss, ko varētu domāties esam kolektīvu, ir izrādījies privātāks par privātu, viņš nosūcis valodas no pilnām un izžuvušam jūŗām – un tagad izrādīsies, ka ne Bērziņa biksēs tas mākonis staigā? Es to paņemu, un gatavs – es tā esmu, ko Bērziņš taisījis.” <https://www.rigaslaiks.lv/agora/rl-lasa/uldis-berzins-idilles-19574>
[Skat. Sandras Ratnieces recenziju 65. lpp.]Arvja Viguļa jaunākais dzejoļu krājums Grāmata tapis ilgākā laikā un piepildīts daudzām atsaucēm, komentāriem, pievienots pat izmantotās un ieteicamās literatūras saraksts; dzejoļi ir ļoti personiski un daudzos izmantoti vienkārši ikdienas vērojumi.
Par savu pirmo dzejoļu krājumu Dievs beidz Dainis Deigelis atzīstas: „Mana grāmata ir pēdējo 7 gadu sarunas ar sevi, Dievu, un šo sabiedrību. Lasot jūs uzsāksit sarunu ar sevi, Dievu, sabiedrību... Vai arī neuzsāksit. Tā gadās.”
Lindas Tīmanes pirmā dzejoļu krājumā Tik daudz ko teikt sakopoti ļoti ilgā laika posmā sarakstītie dzejoļi: gan tādi, kas sarakstīti pirms divdesmit gadiem, gan tie, kas uzrakstīti šogad.
Latgales dzejnieces, literātes, žurnālistes, publicistes un dramaturģes Annas Rancānes jaunā dzejas grāmatā Prīca i klusiešona lasāmi pēdējos gados tapušie vairāk nekā simts dzejoļi gan latgaliešu, gan latviešu literārajā rakstu valodā.
Kārlis Būmeisters 160 lapaspušu piemiņas grāmatā sakopojis sava vecātēva Jura Būmeistera dzeju, pievienojot oriģinālo pierakstu krāsainus attēlus, fotogrāfijas, kā arī Jura Būmeistera vēstules ģimenei no apcietinājuma gadiem Sibīrijā.
PROZA
Daces Vīgantes stāstu krājumā, kam nosaukumā likts latviešiem tik ierastais teiciens Tad redzēs, iekļauti deviņi stāsti,
kuros rakstniece turpina un izvērš savā pirmajā grāmatā Ledus apelsīns iesākto mūžam aktuālo problemātiku – cilvēcisko attiecību nebeidzamos mezglojumus.Inga Gaile lasītājus beidzot iepriecina ar ilgi gaidītu stāstu krājumu Piena ceļi, kurā sakopotie stāsti tapuši desmit gadu laikā.
Nācis klajā Agates Nesaules jaunākais romāns Zudušie Saulgrieži. Stāsts par trimdu un draudzību.
Arvja Kolmaņa jaunā stāstu krājuma Balāde par latviešu zemnieku, Grēns un citas versijas sešos stāstos lasītāju aicina ienākt Grēna, Elzas K. un citu spilgtu Kolmaņa radīto personāžu pasaulē.
Janas Egles jaunākā krājuma Svešie jeb miļenkij ti moi astoņus stāstus raksturo emocionāla spriedze, un to galvenie varoņi ir Latvijas cilvēki, caur kuru skatpunktu ieraugām 20. gadsimta Latviju.
Slavenās rokgrupas „Pērkons” bundzinieks Ikars Ruņģis grāmatā Cietumsargs ar bungu kociņiem stāsta par diviem savas dzīves nozīmīgajiem posmiem: dienesta gaitām padomju armijā un darbību grupā „Pērkons” 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā.
Maijas Krekles romāns Dzīvības spītīgie asni aizsāk Mežmaļu ģimenes sāgu pēc Otrā pasaules kara.
Pāvils Raudonis grāmatā Elles ķēķa aizdurvē. Piezīmes par partizānu karu stāsta par sarkanarmijas pastrādātajiem noziegumiem pret Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem.
Līga Zariņa grāmatā Senākie iedzīvotāji Latvijas teritorijā. No kurienes esam nākuši? aplūko seno akmens laikmetu jeb paleolītu un meklē un vērtē seno cilvēku prasmju un zināšanu attīstību raksturojošos kritērijus, pamatojoties uz dominējošām arheoloģiskajām liecībām – akmens rīkiem.
Dr. habil. biol. Elmārs Grēns grāmatā Nāves impērija. Bioloģisko ieroču slepenā programma PSRS un vēlāk „raksta par šausminošu un slepenu shēmu, kurā PSRS laikos daudzi bija iesaistīti nāvējošu bioloģisko ieroču (baktēriju, vīrusu, toksīnu u.c.) radīšanā, un dati liecina, ka, neskatoties uz 1972. gadā pieņemto ANO konvenciju par bioloģisko ieroču aizliegšanu un to iznīcināšanu, nāves ieroču mašinērija eksistē arī pēc PSRS sabrukuma,” recenzijā raksta Vija Zaiga Kluša.
Politologs Ivars Ījabs ar grāmatu Atgūtā demokrātija Nr. 2 sagādājis lasāmvielu gan rūpīgiem iekšpolitikas un ārpolitikas procesu novērotājiem, gan arī ikdienas ekspertiem politiskajos procesos Latvijā un ārpus tās.
TULKOJUMS
Replika ir trešais Sergeja Timofejeva latviešu un krievu valodā izdotais dzejas krājums, un tajā sakopoti pēdējo piecu gadu laikā sarakstītie dzejoļi, kā arī atdzejojumi latviešu valodā, ko veikuši dzejnieki kā Arvis Viguls, Toms Treibergs un Andris Akmentiņš.
T Ē L O T Ā J M Ā K S L A
(L.T.)
Raiņa 153. dzimšanas dienā, 11. septembrī, pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas tika atklāta Aigara Bikšes skulptūra Divi Raiņi, kas simboliski ietver ideju par latviešu lielumu, attīstību laikā un telpā un interesi par apkārt notiekošo. Autors par skulptūru saka: „Raiņa kā domātāja ideju dzīvotspēja nākošajās paaudzēs, manuprāt, ir atkarīga no brīvības telpas, caur kuru jaunie lasītāji sastapsies ar Raiņa darbiem. Skulptūra Divi Raiņi komunicē ar šo brīvību izvēlēties un mudinājumu citu atstātajos priekšstatos atrast savu Raini.” Mākslas darbs tapis ar fonda „Mākslai vajag telpu”, Zuzānu ģimenes un Gunta Rāvja atbalstu, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.
