V ē ļ u   C e ļ ā (V.G.)(J.Š.)(L.T.)
	Arturs Neparts (1921.11.I - 2019.10.I) Mičiganā, ASV, dienu pirms savas 98. dzimšanas dienas mūžībā aizgājis ilggadējais Latviešu pretestības kustības dalībnieku apvienības vadītājs Arturs Neparts (1921-2019), kurš aktīvi darbojās pretošanās kustībā gan padomju, gan vācu okupācijas režīmiem. Vērtīgas vēsturiskas liecības, arī par ieslodzījuma laiku Salaspils nometnē, Arturs Neparts publicējis trimdas laikrakstos un Jaunā Gaitā (skat. JG236 un JG240). 1950. gadu sākumā viņš ir kādu laiku viens no Latvian Bulletin (Ņujorkā) redaktoriem.
	Ēvalds Mugurēvičs (1931.06.IV - 2018.23.XI) 87 gadu vecumā nomiris senvēsturnieks, arheologs un viduslaiku hroniku tulkotājs, LU mācībspēks un vēstures doktors Ēvalds Mugurēvičs. Dzimis Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā, studējis vēsturi Latvijas Valsts Universitātē, vadījis lielu skaitu arheoloģisku izrakumu Latvijā, jaunā redakcijā izdevis jau agrāk tulkotās Indriķa hroniku un Atskaņu hroniku un no jauna tulkojis Vartbergas Hermaņa hroniku. Mūža nogalē iznāk darbi Rietumeiropas hronikas par baltu apdzīvotām zemēm (2015) un Dionīsija Fabrīcija Livonijas vēsture (2016).
	Pauls Putniņš (1937.12.XI - 2018.01.XII) Mūžībā aizgājis dramaturgs un režisors Pauls Putniņš. 1963. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas Teātra fakultāti, Putniņš ir režisors Dailes un Liepājas teātros, vairāk nekā 30 lugu autors, Andreja Upīša, Andreja Pumpura un Annas Brigaderes literāro balvu laureāts, Latvijas Rakstnieku savienības biedrs, un Teātra darbinieku savienības biedrs un ilgāku laiku tās priekšsēdis. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Putniņš pievēršas politikai un tiek ievēlēts par Saeimas deputātu vairākos sasaukumos.
	Valentīne Lasmane (1916.16.V - 2018.03.XII) 102 gadu vecumā Stokholmā uz mūžu acis slēgusi okupāciju pretestības organizācijas Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētās „laivu akcijas” darbiniece Valentīne Lasmane, dzimtā vārdā Jaunzeme. Pirms 2. Pasaules kara viņa studēja baltu filoloģiju LU, pēc tam bija skolotāja Malnavas Lauksaimniecības vidusskolā. Vācu okupācijas laikā strādāja par žēlsirdīgo māsu ar latviešu leģionāriem kara slimnīcā. Savu darbību laivu akcijā no Kurzemes uz Zviedriju viņa vēlāk apraksta grāmatā Pāri jūŗai (Stokholmā 1990).
	Ilmārs Rumpēters (1929.09.III - 2018.27.XII) Ziemassvētki atnāca ar zaudējumu latviešu mākslā. Ir aizgājis gleznotājs, grafiķis un dizainers Ilmārs Rumpēters. Viņa glezniecība bija ģeometrizētu plakņu, dinamisku krāsu un abstraktu formu laukumu kompozīcijas vai arī reālistiskas ainavas. Blakus savai galvenajai mūzai, glezniecībai, viņš ir darbojies dizaina (zīmoli organizācijām PBLA, ALA, ALMA u.c.), ilustrācijas (Ābece, Ģelzis un Misiņš uc.) un fotogrāfijas jomās. Mākslinieks ir aktīvi piedalījies Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības ALMA darbībā, bijis Jaunās Gaitas mākslinieciskais redaktors (1966-1999) un novērtēts kā izcils daudzu JG vāku autors. Ilmāra dzīves līnija ir pārtrūkusi, bet meistara rokas vilktās līnijas dzīvos viņa zīmējumos, gleznās un dizainā.

 

Grāmatas

(V.G.)

Dzejnieka Ojāra Vācieša vārdā nosaukto prēmiju, atzīmējot dzejnieka 85. dzimšanas dienu, saņēmusi Daina Sirmā par dzejoļu krājumu Dievaines.

Lielbritānijas izdevniecībā „Perini Press” izdotā Noras Ikstenas grāmata Soviet Milk (Mātes Piens) iekļuvusi „The Republic of Consciousness Prize for Small Presses 2019“ balvas nomināciju sarakstā, ko Lielbritānijā piešķir mazām, neatkarīgām izdevniecībām, kas izdod izcilas grāmatas – gan oriģinālliteratūru, gan tulkojumus.

LATVIEŠI CITVALODĀS

48 gadus pēc grāmatas iznākšanas Zigmunda Skujiņa romāns Kailums tagad lasāms arī angļu valodā (tulk. Uldis Balodis).

Jāņa Joņeva populāro romānu Jelgava 94 (Doom 94) Kaija Straumane tulkojusi angliski.

Ingunas Ulas Cepītes grāmata Ulsiks, kas veltīta autores vecāsmātes un mātes – Natālijas un Ausmas Derkēvicu piemiņai, Mirjas Hovilas tulkojumā iznākusi somu valodā (Ulsiks, Nouvosti Latvian lapsi).

DZEJA

Guntara Rača dzejoļu un dziesmu vārdu grāmata Reiz Ziemassvētkos... jau pirmajā izdošanas nedēļā ir bijusi vispieprasītākā Latvijas grāmatu veikalos. Krājumā sakopoti gan jauni, gan agrāk publicēti Ziemassvētku pantiņi, kā arī dziesmu vārdi, ko izpildījušas tādas grupas kā „Līvi“, „bet, bet“, „Fomins & Kleins“ un citi. Tāpēc krājumam klāt nāk arī CD.

Dzejniece un tulkotāja Ināra Kaija Eglīte savu dzejoļu krājumu Kliedziens starp āboliem apzīmē kā „debiju un mūža veikumu vienā elpā“. Grāmatu papildina Ievas Kalniņas intervija ar dzejnieci, divi apjomīgi fotogrāfiju bloki, kas dod ieskatu Ināras Kaijas Eglītes personībā un 60.-70. gadu jauno dzejnieku vidē, kā arī skaidrojošs personu rādītājs. [skat. recenziju 67. lpp.]

Grāmata Uz domu stāvās klints ir Valda Atāla dažādu laiku dzejas un atziņu izlase.

PROZA

Pēc radošas pauzes Viļa Lācīša stāstnieka talanta cienītāji sagaidījuši viņa pirmo stāstu krājumu Sekss un vardarbība, kurā autors viesojas gan pansionātā, gan praidā, Ņūmeksikas tuksnesī, Velsā, Oksfordā, pie latviešu literātiem un pie Londonas kriminālām aprindām.

Iznākusi latviešu rakstnieka Zigmunda Skujiņa kopā ar viņa meitu Ingu Skujiņu veidotā grāmata Aplikācija par rakstnieku un laikmetu. „Šajā grāmatā kā kosmosa baltajā pundurī es centīšos saspiest vienuviet sava mūža kvintesenci, atklāt savu sižetu aizmetņus, komentēt agrāk nesaprasto, bet gadu gaitā apjēgto. Apliecināt to, kam joprojām ticu, neslēpjot, ko nespēju un negribu atzīt, jo uzskatu par kļūdu. Raibo aplikāciju papildināšu ar dokumentiem, vēstulēm, citātiem, fragmentiem no saviem romāniem un laikabiedru domām par tiem. Šo grāmatu varētu saukt par ceļvedi pa rakstnieka vēl neizdzisušām pēdām,” par grāmatu saka Zigmunds Skujiņš.

Vienmēr bijis interesanti lasīt detektīvromānus, ja tos sarakstījis noziedznieku ķeršanā iesaistīts profesionālis. Šādiem romāniem piepulcējies romāns Stopētāju lieta, kura autore ir bijusī izmeklētāja Valsts policijā Rolanda Bula.

Detektīvromāna žanram pievērsusies arī Ieva Melgalve ar romānu Vēsais prāts, tikai vispirms jānoskaidro, vai noziegums vispār noticis.

Jaunā rakstniece Karīna Račko savu trešo romānu Samaitātā dēvē par savu līdz šim provokatīvāko darbu, un tas, tāpat kā iepriekšējie romāni, pieder pie sieviešu romāna paveida, ko apzīmē par romantiski erotisko romānu.

Par savu romānu Ervīna Krīva mīlestības Ēriks Kūlis jokojot saka: „Vai nav intriģējošs nosaukums? Daudzi noteikti domās, ka tur kādas palaidnības slēpjas, bet patiesībā tās ir skaistas un lielas mīlestības.“

Dzejniece, dramaturģe un prozaiķe Sandra Vensko izdevusi savu otru romānu Adele.

Mūziķis, dzejnieks, gleznotājs Valdis Atāls pie savas vispusīgās daiļrades cienītājiem nāk ar dzīvesstāstu Elles debesis, personisku, tiešu un nesaudzīgu vēstījumu, kas atsedz četrdesmit gadus senus notikumus.

Lauras Vinogradovas grāmata Lāču kalns ir rakstnieces dzimtajai vietai – mazam romantiskam ciematiņam Popei veltīts darbs.

Andras Manfeldes grāmata Vēja Vīrs un mēs ir pasaka bērniem un vecākiem par skaisto Kurzemes pilsētu Ventspili.

Māris Rungulis baida bērnus ar šausmu stāstu grāmatu Trīs nāves Mārtiņdienā. Pārupes skopi stāsti. 2. grāmata, kas ir turpinājums 2016. gadā iznākušajai grāmatai Pastaiga mirušo pilsētā.

Anda Līce grāmatā Viss sākās šorīt sakopojusi liriskus monologus, dzejas, esejas un publicistiskas pārdomas par dzīvi mūsdienu Latvijā.

Grāmatā Mans zelts lasāmas Vijas Beinertes esejas un sarunas ar spilgtām Latvijas personībām, kā Imants Lasmanis, Ingmars Zemzaris, Alberts Bels, Raimonds Pauls, Mārcis Auziņš, Egils Levits, Georgs Andrejevs un citi. Šīs intervijas vairāku gadu garumā publicētas „Mājas Viesī“, tomēr vēl tagad nav zaudējušas aktualitāti.

Krājums Latvija 1918-2018. Valstiskuma gadsimts ir vācu un latviešu autoru kopdarbs par svarīgākajiem atskaites punktiem Latvijas valsts tapšanā un attīstībā. To sastādījuši Ivars Ījabs, Jans Kusbers, Ilgvars Misāns un Ervīns Oberlenders.

Izdots vēstures liecību sakopojums – literatūrzinātnieka, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītāja Raimonda Brieža un autoru grupas sastādīta hronika Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij, kurā apvienoti gan bieži minēti, gan mazzināmi fakti, personas, literāri, mākslas, teātra un mūzikas darbi, līdztekus „lielajiem” notikumiem saglabājot ikdienas klātbūtni, „lielajai” vēsturei – „mazos” notikumus un šķietami nenozīmīgas norises.

Krājums Latvijas valsts dibinātāji vēsta par 39 personībām – Latvijas Tautas padomes locekļiem –, kuri 1918. gada18. novembrī pasludināja neatkarīgu Latvijas Republiku.

Grāmatas biogrāfisko eseju autori ir vēsturnieki Tālis Vigo Pumpuriņš, Imants Cīrulis un Toms Ķikuts.

Janīna Kursīte izdevusi Dainu kodeksu, kas ir 798 lappuses bieza dainu simbolu vārdnīca un atklāj profesores daudzu gadu pamatīgās folkloras tekstu studijās veidoto folkloras simbolu izpratni. Grāmatā izskaidroti vairāk nekā 300 šķirkļi, tverot tos plašākā indoeiropiešu kontekstā. Šķirkļu skidrojumi ir dažāda apjoma – gan ļoti plaši kā, piemēram, par krāsām, skaitļiem, gan koncentrētāki, piemēram,  ko saprast tautasdziesmās ar putām, vanagu vai vasku.

Ērika Hānberga jaunākā grāmata Bērzs stāsta par bērza atdzimšanu nācijas saimnieciskajā apziņā. Par to, kā, padomju gados novests teju līdz nezāles līmenim, pēdējo 20 gadu laikā, pateicoties meža nozares vienotai kopdarbībai, bērzs kļuvis par vienu no nozīmīgākajām koku sugām valstī. Turklāt ne tikai pēc platības, bet arī pēc būtības.

TULKOJUMI

Pirmo reizi tulkota kāda grāmata no maķedoniešu valodas, un tā ir Lidijas Dimkovskas romāns Slēptā kamera (tulk. Ingmāra Balode), kas saņēmusi Maķedonijas Rakstnieku savienības balvu un citus apbalvojumus, tostarp Eiropas Savienības Literatūras balvu.

 

 

 

MŪZIKA

(D.A.) (L.G.)

„Latviešu klaviermūzikas maratons“ notika 2018.28.XI Sv. Jāņa baznīcā Toronto. Maratona idejas autors pianists Pēteris Zariņš vienas dienas laikā ar nelieliem pārtraukumiem atskaņoja simts latviešu klaviermūzikas darbus, Latvijas simtgadei par godu. Programmā izskanēja latviešu klasiķu, kā piemēram E. Dārziņa, L. Garūtas un J. Vītola darbi, kā arī T. Ķeniņa, P. Plakida, I. Ramiņa u.c. mūsdienu autoru darbi.

Komponists Pēteris Vasks piedalījās Vinipegas Jaunās Mūzikas festivālā kā tās viesu komponists (2019.30.I-01.II). Festivālā Vinipegas simfoniskais orķestris, diriģenta Daniel Raskin vadībā, atskaņoja P. Vaska „Vientuļo enģeli“ / „Meditāciju“ stīgu orķestrim (pirmatskaņojums Kanādā), „Dona nobis pacem“ (ar Vinipegas kori) un Otro simfoniju (pirmatskaņojums Ziemeļamerikā), Centennial koncertzālē. Pētera Vaska autorkoncerts notika 2019.10.II Sietlas „Mostly Nordic Chamber Music Series – Nordic Neighbors: Latvia“ ietvaros. Flautists Pauls Taubs, „Skyros“ stīgu kvartets un ansamblis „Mägi Ensemble“ izpildīja P. Vaska instrumentālo un vokālo kamermūziku autora klātbūtnē.

Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) vokālās studijas Dziedošie audzēkņi par godu savas izglītības iestādes simtgadei iedziedājuši mūzikas disku (CD). Mūzikas autors ir studijas vadītājs, komponists Māris Lasmanis, dzejas autori – Fricis Bārda, Ārija Elksne, Pēters Brūveris, Klāvs Elsbergs, Zenta Gavrilova, Zitta Voiciša. Komponista radošā sadarbība ar RVT aizsākās ar tehnikuma himnas sacerēšanu.

 

 

 

 

Kārļa Dziļlejas fondā . . .

(Andrejs Grāpis)

Smaržojot rakstnieka un literatūrkritiķa Kārļa Dziļlejas 117. dzimšanas dienas kliņģerim, 2018. gada nogalā noslēdzās viņa vārdā nosauktā fonda filoloģiskas ievirzes studentu zinātnisko darbu konkurss. Pētījumu loks bija gana daudzveidīgs un metodes dažādas, lai apbalvojumu nosakošie lielumi būtu pētnieciskais dziļums un novitāte. Starpaugstskolu konkurencē 2018. gada balvu piešķīrums ir šāds:

Semestra darbu grupā ar Galveno balvu tika atzīmēta Zanda Babačuka (Latvijas Kultūras akadēmija) par darbu „Priekšmets un tā funkcijas modernisma vēstījumā: Jāņa Poruka garstāsta Pērļu zvejnieks un Ērika Ādamsona Smalkās kaites salīdzinājums” /zinātniskais vad. prof. Raimonds Briedis/.

Bakalaura darbu grupā Galvenās balvas ieguvēja – Estere Kalks (Latvijas Universitāte) par darbu „Idejas par skolu un mācīšanos apgaismotāja G.F. Stendera darbos” /zinātniskā vad. prof. Māra Grudule/. Veicināšanas balvu saņēma Madara Līgotāja (Latvijas Universitāte) par darbu „Rīgas topogrāfija Aleksandra Čaka prozas tekstos” /zinātniskā vad. prof. Māra Grudule/.

Maģistra darbu grupā Galvenās balvas īpašniece – Ilze Ļaksa-Timinska (Latvijas Universitāte) par darbu „Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.-30. gados” /zinātniskā vad. prof. Ieva Kalniņa/. Veicināšanas balvu ieguva Anna Šēfere (Liepājas Universitāte) par darbu „Cenzūras ietekme uz Dž.D. Selindžera Uz kraujas rudzu laukā tulkojumu latviešu valodā” /zinātniskā vad. prof. Zanda Gūtmane/.

Kārļa Dziļlejas fonds un tā veicinātais filoloģijas studentu zinātnisko darbu konkurss, mecenātes Ilzes Zīvertes rosināts, uzsāka darbu 1995. gadā un ikgadus izsūta dalības aicinājumus interesentiem. Fonda priekšsēdētājs ir literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, viņa vietniece – literatūrzinātniece Līvija Volkova.