Jaunā Gaita nr. 296. pavasaris 2019

 

 

 

 

 

 

Linda Treija

Ieva Baklāne. Krāsainie sapņi par arhitektūru

 

Tīras ģeometriskas formas, dzidru krāsu laukumi, skaidras kompozīcijas un saules gaisma paveras no gleznām, kuru autore ir Vankūverā dzīvojošā latviešu māksliniece Ieva Baklāne. Kanādu par mājām viņa sauc kopš 2002. gada. Vērojot viņas mākslas darbus, jāsaka, ka mākslinieces darbos gan saskatāms vairāk Dienvidkalifornijas, Floridas vai Meksikas gaismēnas un košuma iespaids nekā Vankūveras vai Latvijas lietainība un jūras pelēcība.

Divi virzieni, kuros strādā māksliniece, būtu definējami kā abstraktais un reālistiskais. Ieva pati atzīst, ka dažādība stilos viņai nebūt nerada diskomfortu. Liekas, ka reālistiski gleznotās ainavas un darbi palīdz māksliniecei aiziet līdz vienkāršotajiem, ģeometrizēti abstraktajiem darbiem. Iespējams, ka lomu pie reālistiskās glezniecības spēlē arī akadēmiskā izglītība. Ieva ir beigusi Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu un ieguvusi bakalaura (1996) un maģistra grādu (2001) Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Vēlme gleznot abstrakti Ievasprāt nāk no sapņa kļūt par arhitekti. Darbos viņa dekonstruē reālās formas, lai atkal no jauna konstruētu tās ģeometriski elegantos savienojumos.

Daudzos Ievas darbos šie divi stili saplūst un veidojas daļēji abstraktas ainavas un kompozīcijas. Arhitektūra kā mākslas veids veido cilvēka apkārtējo vidi, tās estētisko noformējumu, lai apkārtne izskatītos skaista, harmoniska, līdz ar to tā organiski iekļaujas mākslinieces daiļradē, kas ir balstīta uz labsajūtas un harmonijas radīšanu. Ievas gleznās lielu lomu spēlē arhitektūras un ģeometrijas izmantotie simboli – punkts, taisne, plakne, kuri cilvēkam pauž informāciju asociāciju veidā. To skaidri var saskatīt tādās gleznās kā Esi laimīgs (Be Happy), Pavasaris un sirds atkal (Spring and Heart Again), Māja pie okeāna (House on the Ocean).

Ievas tuvākie mūsdienu mākslinieki ir brits Deivids Hoknijs (David Hocney), amerikāņi Ričards Dībenkorns (Richard Diebenkorn) un Elizabete Peitone (Elizabeth Peyton).

Ievas abstrakcijās var manīt Kalifornijas abstraktā ekspresionisma The Bay Area Figurative Movement ietekmi, kas parādās dzidro krāsu klājumos, formu vienkāršībā un gleznu kompozīcijā. Savukārt reālistiskajās gleznās saskatāma popārta mākslinieka Deivida Hoknija iespaids.

Jau no agras bērnības Ieva ir kopā ar krāsām, audekliem un mākslu, jo abi vecāki bija gleznotāji. Juris Baklāns bija izcils urbānās ainavas meistars ar savu vienreizējo redzējumu, ko Indulis Zariņš nosauca par „... gleznotāju ar absolūto redzi”. Ievas māte gleznotāja Vija Maldupe veidoja smalki jūtīgas, poētiski mitoloģiskas figurālās kompozīcijas. Abu mākslinieku daiļrade Latvijas mākslas vēsturē tiek vērtēta kā „izcila, suģestējoša un laikam ejot nemainīga“. Tēva dotā aizraušanās ar visai „kaliforniskām“ lietām kā skrituļdēlis un jahtas jau no 8 gadu vecuma un ceļojums ar māti uz Eiropas mākslas centru Parīzi ar muzejiem un tur redzēto mākslu 16 gadu vecumā vēlāk atrod vietu Ievas darbos un pasaules izjūtā. Abu mākslinieku pāragrā aiziešana atstāj Ievu ar māsām viņu mākslas apskautas, bet tomēr bez tik vajadzīgās vecāku klātbūtnes. Varbūt arī tāpēc Ievas vēlme, lai viņas māksla pacilātu un iepriecinātu skatītāju, nav nejauša.

Skices Ieva kā īsta arhitekte zīmē ar lodīšpildspalvu vai zīmuli uz papīra lapām. Mākslas darbus viņa izvēlas gleznot uz audekla ar eļļas vai akrila krāsām. Ģeometriskajās gleznās tiek izmantota arī līmlente precizitātes iegūšanai.

Viņas ģeometrisko plakņu darbi ar daudzajām šķautnēm un krāsu ieklājumiem dod pārsteidzoši telpisku iespaidu; Gaismas projektori (Light Projectors), Logs (Window), Kartiņa no Kali (Postcard from Cali), Daitona (Dayton), Izeja (Escape) u.c.

Savukārt darbos Sarkanā struktūra (Red Structure), Sarkanais kubs (Red cube), Nakts mūzika (Music of the Night), Iekšējā struktūra (Inside Structure), Struktūra uz zāles (Structure on the Grass) u.c. aizraušanās ar ģeometriju atspoguļojas pamatformu atveidē, kur kubi, prizmas ir kā galvenie tēli pret naksnīgajām debesīm vai gaisīgi vienkāršoto fonu. Šur tur darbos uzkrīt pa kādam krāsainam, precīzi apaļu confetti birumam.

Gleznas, kas visvairāk, pēc manām domām, pietuvojušās emocionāli jūtīgai glezniecībai ar savu kompozīcijas, krāsu gammas pielietojumu, ir dārgakmeņu sērija Sarkanais rubīns (Red Ruby), Zaļais kristāls (Green Crystal), Melnais dimants (Black Diamond), Sirds (Heart). Kā netīšām izbērti dārgumi attēlotas šķautnainās figūras darbos Vienības (Entities), Zvaigzne un sniegpārslas (Star and Snowflakes), Trīs mazie dārgakmeņi (Three Little Gems), Mēs nākam no zvaigznēm (We Are All Made of Stars).

Daudzos darbos formas varbūt ir ģeometrizētas un vienkāršotas, bet iekļaujot reālistiskus objektus kā, piemēram, vientuļu figūru, armijas lidmašīnas, palmas, uzrakstu LOVE u.c., vai perspektīvas elementus kā horizontu, līnijas un plakņu telpisko novietojumu, tie pārvēršas par atpazīstamām ainavām.

Ievas glezniecība atgādina nebeidzamu vasaru, saulainu meditāciju un palīdz atgūt emocionālu līdzsvaru šajā spriedzes pilnajā laikā.

Informācija par mākslinieci:
<https://www.saatchiart.com/ieva_baklane>

Linda Treija, Amerikas Latviešu Mākslinieku apvienības (ALMA) prezidente, ir JG mākslas redaktore.

 

Ieva Baklāne. Iekšējā struktūra (Inner Structure). Akrils uz audekla. 46×46 cm. 2015

 

Jaunā Gaita