Jaunā Gaita nr. 297. vasara 2019

 

Velta Sniķere

 

GRĀMATAS

(V.G.)

 

BALVAS

Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisija mūža balvu piešķīrusi 1920. gadā dzimušajai, Londonā dzīvojošajai dzejniecei un atdzejotājai Veltai Sniķerei par izcilu un spilgtu ieguldījumu Latvijas dzejā un atdzejā, dzeju lasījumos atklājot vārdu sinerģijā ar roku kustību veidotām zīmēm, ko jogas praksē dēvē par mudrām.

Latvijas Literatūras gada balva kategorijā „Labākais prozas darbs” šogad piešķirta Mārai Zālītei par grāmatu Paradīzes putni, dzejas kategorijā par balvas laureātu kļuvis Uldis Bērziņš, kurš pērn izdeva grāmatu Idilles, bet labākā tulkojuma kategorijā balva piešķirta Guntaram Godiņam, kurš tulkojis igauņu eposu Kalevdēls. Kategorijā „Labākais literatūras darbs bērniem” balvu saņēma Lilija Berzinska par grāmatu Skelets skapī, savukārt par aizvadītā gada debitantu žūrija atzinusi Haraldu Matuli par grāmatu Vidusšķiras problēmas.

 

Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balva piešķirta latviešu dzejniekam un atdzejotājam Guntaram Godiņam par igauņu eposa Kalevdēls tulkojumu latviešu valodā.

Noras Ikstenas romāna Mātes piens tulkojums angļu valodā šogad tika nominēts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) balvai literatūrā. Balvu saņēmis uzbeku rakstnieka Hamida Ismailova romāns Velna deja (The Devil’s Dance), kuru angliski tulkojis Donalds Reifīlds.

Balvu „Zelta ābele 2018” par mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņem dzejnieks un grāmatizdevējs Uldis Auseklis.

 

LATVIEŠI CITVALODĀS

Grāmatā Dainas sakopotas dzejnieces Veltas Sniķeres atdzejotās latviešu tautasdziesmas. Dzejniece ilgi uzskatījusi, ka latviešu tautasdziesmas nevar un nevajag tulkot, līdz nākusi pie atziņas, ka tas ir iespējams, ja seko augstvērtīgas dzejas tulkošanas principiem. „Pateicos senajām dainām par lielo prieku, ko man sagādājusi to mazvārdības lakonisma izteiksmes augstā meistarība un dzīves un vienības svinēšana. Sniedzu sevis atdzejotās dainas. Tulkošanas abrā rūgst vēl citas,” dzejniece raksta grāmatas ievadvārdos.

Londonā klajā nākusi 98 gadus vecās dzejnieces Veltas Sniķeres dzejas izlase angļu valodā Husks, parādot, ka viņa ir viena no nedaudzajiem dzejniekiem, kuri raksta divās valodās.

664 lappušu biezais, bilingvālais izdevums latviešu un angļu valodā Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā veltīts trimdas kuratora un meilārta mākslinieka Valža Āboliņa (1939-1984) radošajam un intelektuālajam mantojumam un viņa lomai Latvijas mākslas un trimdas vēsturē aukstā kara gados. Publikācijā iekļautas viņa vēstules, raksti un politiskie komiksi, kā arī mūsdienās tapušas V. Āboliņa laikabiedru un jaunākas paaudzes pētnieku esejas par viņa aktivitātēm Rietumu avangarda mākslā un kultūras sakaru veidošanā ar Latviju.

Sandras Kalnietes grāmata Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos ir viens no visvairāk tulkotiem latviešu darbiem, un tagad pieejams arī spāņu valodā kā e-grāmata Con zapatos de fiesta... en las nieves de Siberia (tulk. Jānis Kleinbergs, teksta redaktore Maria Maestro).

Māra Zālīte Helsinkos piedalījās sava romāna Pieci pirksti somu valodas tulkojuma Viisi sormea prezentācijā kopā ar tulkotāju Hilku Koskelu (Hilkka Koskela).

Viļa Lācīša romāns Stroika ar skatu uz Londonu, kas angļu valodā elektroniskā formātā paša autora tulkojumā ar nosaukumu Stroika with a London view jau bija pieejams kopš 2017. gada, tagad iznācis arī drukātā veidā.

Savukārt Nora Ikstena Oslo Literatūras namā piedalījās savas grāmatas Dzīves svinēšana norvēģu valodas tulkojuma atvēršanā (tulk. Inga Bērziņa).

Daces Rukšānes romāns Kāpēc Tu raudāji? tik ļoti iespaidojis tulku Mohamedu Ramadānu, ka viņš to nolēma iztulkot arābiski, dodot nosaukumu Katrīna.

Dublinā atklāts Ineses Zanderes grāmatas Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti ar Reiņa Pētersona ilustrācijām tulkojums angļu valodā All Better (tulk. Catherine Ann Cullen).

Viens no Jāņa Akuratera labākajiem stāstiem (līdzās Kalpa zēna vasarai) Degoša sala izdots ukraiņu valodā Палаючий острiв Linas Meļņikas tulkojumā.

 

DZEJA

Māris Salējs savu piekto dzejoļu krājumu Tuvošanās veidojis lakonisku, kompaktu, bet vienlaikus saturiski piesātinātu. Skat Viestura Vecgrāvja recenziju 60. lpp.

Aivars Madris ar pārtraukumiem rakstījis dzejoļus jau vairāk nekā desmit gadus, viņa dzejoļi bijuši lasāmi žurnālā Latvju Teksti, interneta žurnālos Punctum un Satori, kā arī Satori izdotajos grāmatžurnālos, un piesaistījuši uzmanību piesakot jaunu ievērības vērtu balsi latviešu dzejā. Tagad tie sakopoti krājumā Zonas.

Liepājniekiem labi pazīstamā dzejniece Gunita Boka raksta jau gadus divdesmit, taču dzejoļu krājums Pasaule šorīt paklupusi ir viņas pirmais.

 

PROZA

Jānis Einfelds savā desmitā grāmatā – romānā Armagedona cikls tēlo personības tapšanu padomju okupācijas stagnācijas periodā – 1980. gados, kur kādu neizskaidrojamu slepkavību cenšas atšķetināt izmeklētāju grupa, kas dēvējas par Armagedona ciklu.

Jaunā autore Iveta Rēdliha savu otru romānu Vēl viena dziļa ieelpa sarakstījusi samērā reti sastopamajā psiholoģiskā trillera žanrā.

Ingas Žoludes jaunajā grāmatā Materia botanica iekļauti divi romāni – gan viņas pirmais, pirms desmit gadiem rakstītais romāns Silta zeme, gan jaunākais – Materia botanica, jo tas ir kā pirmā romāna turpinājums.

Jaunizveidotā romānu sērijā „Vakara Romāns” (kas esot tas pats „Lata Romāns” ar jaunu nosaukumu) kā pirmais iznāk Daces Judinas attiecību romāns Ēnas spogulī, kurā izstaigāti trīs sieviešu dzīves līkloči.

Rakstnieka un tulkotāja Andra Kupriša pirmā krājumā Berlīne iekļauti 22 dažādos laika posmos tapušie stāsti – labākais no jau periodikā publicētā, kā arī iepriekš publikai neatrādīti oriģināldarbi. Pirmā daļā ir īsie stāsti, otrā daļā – garais stāsts Berlīne, starp kura varoni un autoru noteikti varot vilkt paralēles. Berlīne kļuvusi par vietu, kur autors bieži atgriežas, un tas ietekmējis viņa radošo dzīvi.

Rakstniece, tulkotāja un skolotāja Ingrīda Zaķe krājumā Kaleidoskops iekļāvusi pēdējos gados sarakstītos darbus – stāstus, lugas, dzeju.

Režisors un aktieris, stāstu autors Svens Kuzmins izdevis savu pirmo romānu Hohma par dzīvi mazā klusā piejūras kūrortpilsētiņā. „Daži mēģina bēgt, bet, kurš gan to nezina, no Hohmas neaizbēgsi. Tāda ir mūsu pasaules vēsture – tā griežas ap mietu, tad tā griežas ap tukšu vietu, un beigās mēs esam atpakaļ Hohmā,” tā par grāmatu izteicies Jānis Joņevs.

Atvēršanas svētkus piedzīvojis jaunās rakstnieces Agneses Zarānes pirmais romāns Slīdošās kāpnes par Latvijas vidusskolēnu dzīvi, problēmām, attiecībām un izvēlēm.

Gunas Rozes grāmata Sadursme ir romāns, kuru veido cits citu papildinoši deviņi stāsti.

 

TULKOJUMI

ASV dzīvojošā rakstnieka, literatūrkritiķa un kultūras vērotāja Svena Birkerta Esejas latviski pārtulkojis Vilis Kasims, un šajā izlasē pārstāvētas divas no viņa uzrakstītajām kritiķu atzinīgi novērtētajām eseju grāmatām – The Other Walk (Otrā pastaiga) un Changing the Subject: Art and Attention in the Internet Age (Mainām tēmu. Māksla un uzmanība interneta laikmetā) –, kas autora uztverē iezīmē digitālā laikmeta ietekmētu fokusa maiņu, „jaunas skatīšanās” sākumu.

Populārā igauņu dzejnieka Contras (īstajā vārdā Margus Konnula) dzejas krājuma Tik grūti ir būt latvietim atdzejotājs Guntars Godiņš saka: „Šīs grāmatas pirmajā daļā jūs atradīsit dzejoļus, kurus esmu atdzejojis no igauņu valodas, bet otru daļu veido Contras latviski rakstīties teksti. Jā, Contra ir tik labi apguvis latviešu valodu, ka spēj tajā saskatīt vārdu spēles, atskaņas un saskaņas.“

Iznācis bilingvāls krievu dzejnieka Mihaila Kuzmina (1872-1936) dzejoļu krājums Tīkli / Сети Eināra Pelša un Kārļa Vērdiņa atdzejojumā. Tīkli (1908) ir Kuzmina debijas krājums, kas padarīja viņu par vienu no tālaika modernās literārās vides centrālajām figūrām un nodrošināja viņam paliekošu vietu krievu Sudraba laikmeta literatūras panteonā.

Gan tikai digitālā formātā, tomēr Jāņa Elsberga tulkojumā latviski lasāms Etiopijas eposs Kebra Nagast (Ķēniņu godība), ļaujot gūt priekšstatu par viduslaiku literatūras tradīciju kristīgās kultūrtelpas dienvidu nomalē, to skatot saistībā ar kolorīto vietējo reliģiju, kurā savijušās pagāniskās tradīcijas ar jau senlaikos pieņemto jūdaismu un vēlāk atnākušo kristietību.

 

 

 

Rakstniece, dzejniece un dramaturģe Inga Ābele konferences apmeklētājiem stāsta par pašas pieredzi un lielo atbildību, sacerot vēsturiskas ievirzes literāros darbus.

Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā...

(L.G.)

Izglītības iestāde Kurzemes “sirdī” Kuldīgā, kur tās pastāvēšanas pirmssākumos skolojušies tādi lasītāju iemīļoti literāti kā Valdis (Voldemārs Zālītis), Sudrabu Edžus, Otto Grundulis, Vilis Plūdonis, šogad atzīmē 140. gadskārtu. Mūsdienās bijušā Baltijas skolotāju semināra ēkā atrodas profesionālās izglītības kompetences centrs (PIKC) „Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums”, kam 2019. gadā arī tiks atzīmēta jubileja – 30 gadi kopš dibināšanas.

Jau kļuvis par tradīciju, ka ik gadu pavasarī senajā Baltijas skolotāju semināra ēkā pulcējas profesionālās izglītības iestāžu vēstures, latviešu valodas un literatūras skolotāji, lai kopā mācītos, diskutētu un dalītos pieredzē. Šī konference, kurā kā lektori piedalās gan Latvijā iecienīti rakstnieki, gan vēsturnieki, lai vēstītu par savā nozarē aktuālo, skolotāju vidū tiek ļoti gaidīta. Šogad Latvijas pedagogiem bija iespēja klausīties Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesora Ojāra Spārīša, Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesora Ojāra Skudras, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) docentes Rutas Vītiņas, LU Lībiešu institūta direktora Valta Ernštreita lekcijas par dažādiem ar Latvijas vēsturi un latviešu literatūru saistītiem tematiem. Rakstniece, dzejniece un dramaturģe Inga Ābele – vēsturisko romānu Klūgu mūks un Duna autore – klātesošajiem pastāstīja par atbildību, kas jāuzņemas autoram, ja viņš savos darbos atspoguļo vēsturiskos notikumus.

Lai lekciju laikā izskanējušo teoriju tuvinātu praksei, konferences organizētājas tehnikuma direktore Dace Cine, skolotājas Zanda Šlegelmilha un Gunita Meiere bija organizējušas divas ekskursijas. Pirmā no tām bija pārgājiens pa Kuldīgas vecpilsētu ar nolūku meklēt t.s. zviedru laika pēdas, jo šai vietā dzimis hercogs Jēkabs (1610-1681). Savukārt konferences pirmās dienas vakarpusē pedagogus iepriecināja ekskursija uz Ēdoli, kur viņi apmeklēja luterāņu baznīcu, bibliotēku un slaveno Ēdoles pili, kā arī noklausījās vēstījumu par jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra (1825-1891) saistību ar šo vietu un iestādīja divus dižskābaržus. Koki ir dāvinājums Latvijai un veltījums izcilā jaunlatvieša piemiņai.

 

 

 

 

 

MŪZIKA

(L.G.)

Valsts Sociālās aprūpes centra „Rīga” filiāles „Jugla” muzikālā apvienība „Prieks” (vadītāja Baiba Lasmane) nesen atgriezusies no Krievijas Federācijas galvaspilsētas Maskavas, kur notika festivāls „Ariadnes pavediens”. Muzikālā apvienība bija vienīgā no trim Baltijas valstīm, kas tika uzaicināta piedalīties minētā festivāla galā koncertā.

 

Komponists Adrians Kukuvass Mencendorfa namā, Rīgā, 11. maijā pirmatskaņoja savu jauno dziesmu ciklu ar krievu dzejnieka Sergeja Jeseņina vārdiem. Koncertā piedalījās aktrise Karina Lučiņina un grupa „Los Pulidos”, tā nosaukums – „Dzeja mūzikā”.

 

Mūsu valsts simtgadei veltītajā projektā „Latvijas skolas soma”, kas notiek kopš 2018. gada septembra, piedalās daudzi iecienīti mākslinieki. Mācību gada noslēgumā Rīgas Tehniskajā koledžā notika koncerts „Dzīves dziesma”. Tajā uzstājās solisti Laima Krīgere, Nauris Indzeris un komponists Māris Lasmanis. Tika pirmatskaņotas M. Lasmaņa dziesmas ar dzejnieku Austras Dāles, Austras Skujiņas, Friča Bārdas, Viļa Plūdoņa, Pāvila Rozīša, Augusta Saulieša, Pētera Brūvera, Zanes Brūveres un Imanta Bunkša vārdiem. Dziesmas „Skumju vīns” (A. Skujiņas vārdi, M. Lasmaņa mūzika) izpildījumā piedalījās ķīniešu studentes, kuras Rīgas Tehniskajā universitātē lektores Lāsmas Gaitnieces vadībā apgūst latviešu valodu.

 

 

 

MĀKSLA, KINO

(L.T.)

„Purvīša balvas 2019” ieguvēja ir māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi „Dzīvo atmiņu jūra” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2016.08.XII - 2017.15.I). Jāpiemin, ka Purvīša balvas apbalvojums ietver arī vērienīgu naudas balvu – 28 500 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Epneres izstāde „Dzīvo atmiņu jūra” stāsta par piejūras ciemu iedzīvotāju identitāti un izpratni par savu mājvietu padomju okupācijas laikā, kad piejūra tika noteikta par slēgto zonu. Sestās „Purvīša balvas” ieguvēju noteica starptautiska žūrija septiņu cilvēku sastāvā. Lēmumu par „Purvīša balvas 2019” laureātu žūrija pieņēma slēgtā sēdē pēc izvērstām diskusijām vairāk nekā trīs stundu garumā, izvērtējot visu astoņu finālistu – Ērika Apaļā, Ievas Epneres, Kristapa Epnera, Ginta Gabrāna, Romāna Korovina, Pauļa Liepas, Rasas un Raita Šmitu, kā arī tekstu grupas „Orbīta” – darbus izstādē. Aizsākot nākamo Purvīša balvas desmitgadi, turpmāk reizi divos gados tiks pasniegta arī balva (10 000 eiro) par mūža ieguldījumu mākslā. Šogad to pirmo reizi saņem māksliniece Džemma Skulme.

 

Š.g. 11. aprīlī, kinoteātrī „Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvoja režisores Laimas Žurginas dokumentālā filma Kaza kāpa debesīs. Ilgus gadus tapušajā darbā apkopotas atmiņas un unikāli materiāli par Latvijas kultūras dzīvē īpašu laiku, īpašu vietu un īpašiem cilvēkiem – 20. gadsimta 60. gadiem, leģendāro Rīgas kafejnīcu „Kaza” un kultūras personībām, kas izaugušas no „Kazas” apmeklētāju loka. Filma ir stāsts par tādām Latvijas kultūras un mākslas dzīves personībām kā Imantu Kalniņu un Imantu Lancmani, Maiju Tabaku un Māru Ķimeli, Laimu Eglīti un Birutu Delli, Eiženu Valpēteri un Modri Tenisonu, Uldi Bērziņu un Jāni Rokpelni, Juri Zvirgzdiņu un Māri Bišofu, Māru Brašmani un Andri Grinbergu, un vēl citiem Kazas iedvesmas laukā pabijušajiem.

 

2019. gada Ērika Raistera piemiņas fonda balva piešķirta dizaineram Uģim Nīgalam par profesionālo izpildījumu neskaitāmu latviešu ilustrātīvo un grafisko materiālu sagatavošanā 50 gadu garumā (plakātu, pastmarku, programmu, preses un mācību grāmatu iekārtojumos, latviešu izstāžu veidošanā un mūzikas grupu reklāmās) un, kā Zaļās Vārnas grupas iedvesmotam, par Uģa Nīgala personīgo ieguldījumu latviešu netradicionālās mākslas un teātra pasaules „saturēšanā kopā” 1970s and 1980s gados Ņujorkas „Loftā”.