Jaunā Gaita nr. 297. vasara 2019

 

 

 

 

Vilis Inde

Vija Celmiņa. Kolekcionāru māksliniece

 

Daudziem latviešiem ir pazīstams Vijas Celmiņas (Vija Celmins) vārds. Nebeidzamas okeāna tāles, zvaigžņots debess jums un zirnekļtīklu pinumi ir motīvi, pēc kuriem atpazīstam viņas mākslu.

Esmu apbrīnojis Celmiņas daiļradi daudzu gadu garumā. Detalizētās nakts vai okeāna formas ir smalki izstrādātas, tās pieprasa visdziļākos novērojumus. Šis padziļinātais skatījums uz lietām ir viena no minimālisma mākslas pazīmēm, kas sakrīt arī ar maniem estētiskajiem uzskatiem.

Mani aizrauj Celmiņas izvēlētie objekti, kas ir ļoti personīgi ne tikai māksliniecei, bet arī skatītājam. Mana uztvere par zvaigžņotajām debesīm vai viļņojošos okeānu atšķirsies no kāda cita vērotāja redzējuma. Ar savu personīgo asociāciju mēs pievienojam kaut ko no sevis un pārveidojam Celmiņas uzmanīgi un rūpīgi veidoto attēlu.

Teksasas pilsētiņā Marfā, galerijā inde/jacobs, kas fokusējas uz Činati fonda (Chinati Foundation) atbalstītajiem minimālisma māksliniekiem, ir piecas Celmiņas parakstītas grafikas. Latvieši tās atpazītu vienā mirklī, tomēr tikai 10% no manas mākslas galerijas apmeklētājiem, kuri nav latvieši, zina viņas darbus.*

Iemesls tam ir vienkāršs. Celmiņa nepieder nevienai no mūsdienu mākslas grupām. Viņa drosmīgi un ar pārliecību seko sevis izvēlētajam ceļam mākslā. Tas viņai ir veiksmīgi izdevies, jo viņas darbi ir daudzās no vissvarīgākajām muzeju un galeriju kolekcijām pasaulē, Metropolitēna muzejā (Metropolitan Museum of Art), MOMA (Museum of Modern Art) un Vitneju muzejā (Whitney Museum of American Art) Ņujorkā, LACMA (Los Angeles County Museum of Art) un SFMOMA (San Francisco Museum of Modern Art) Kalifornijā, Teita muzejā (Tate Modern) Londonā un Latvijas Nacionālā mākslas muzejā Rīgā. Tā ir tikai neliela daļa garajā muzeju un galeriju sarakstā. Pašreiz viņas darbu retrospektīvā izstāde, beigusies Sanfrancisko mākslas muzejā, dosies uz AGO (Art Galery of Ontario), Toronto, kur tā būs skatāma no 4. maija līdz 5. augustam. Izstāde no 24. septembra līdz nākošā gada 12. janvārim atgriezīsies Ņujorkā, Metropolitēna māk­slas muzejā.

Bet plašāka publika viņu nepazīst, jo māksliniece ir strikta savā vēlmē pēc privātuma un izvairās no sabiedriskiem pasākumiem. Mēs gandrīz nekad viņu neredzam presē un internetā, fotogrāfijās no izstāžu atklāšanām vai ballēm. Viņai katrā ziņā nav nekāda iekāre būt par „rokzvaigzni” mākslā.

Vija Celmiņa ir viena no vissvarīgākajām latviešu māksliniecēm pasaules mērogā. Ja citi latviešu mākslinieki, iespējams, ir spēlējuši lielāku lomu latviešu mākslas attīstībā, tad Celmiņa ir izcīnījusi nozīmīgu vietu tieši pasaules mākslas kopainā.

Viens no mākslinieku sasniegumu rādītājiem ir darbu cenas izsolēs. Varētu jau teikt, ka tas ir virspusējs skatījums, jo ļoti bieži tam nav nekāda sakara ar mākslas darbu kvalitāti, tomēr jāatzīst, ka mākslinieku atpazīstamība un popularitāte mūsdienās tiek vērtēta pēc darbu pārdošanas cenām un pārdoto darbu skaita. Mēs varam dzirdēt ziņās, lasīt avīzēs par jaunākajām mākslas darbu sensacionālajām izsoles cenām. Arī Celmiņas darbu vērtība dolāros dažos no mums varētu radīt izbrīnu.

Es šeit runāju vairāk par tādām mākslas izsolēm kā Sotheby’s, Christie’s, Phillips un citiem izsoļu namiem, kuru informācija par pārdošanas cenām ir pieejama publikai. Privāto galeriju darījumu cenas ir konfidenciālas un lielākajai sabiedrības daļai nezināmas.

Augstāko izsoles summu līdz šim ir sasniedzis Celmiņas grafīta zīmējums Svina jūra #2 (Lead Sea #2, 1969). To pārdeva Christie’s izsolē 2017. gadā par 4,212,500 dolāriem. Zīmējums ir tikai 36,8 × 50,1 cm liels. Darba pārdošanas vērtība stipri pārsniedza aplēsto 1,5 - 2,5 miljonu dolāru vērtību. Esmu pārliecināts, ka drīzā nākotnē šis rekords tiks pārsniegts.

Otra augstākā cena, 2,890,000 dolāru apmērā, tika sasniegta 2016. gadā, izsolot vēl vienu sešdesmit devītajā gadā radītu okeāna zīmējumu, kas izmērā ir nedaudz mazāks - 32,4 × 45,1 cm. Savukārt zīmējums Zvaigžņu lauks (Star Field, 1981.-82.) tika izsolīts par 2,412,500 dolāriem 2018. gadā. Jāatzīmē, ka daudzi Celmiņas zīmējumi ir pārsnieguši 1 miljona dolāru summu.

Eļļas glezna Degošā lidmašīna (Burning Plane, 1965.) tika izsolīta par 3,413,000 dolāriem. Šo 36,5 × 61,6 cm lielo eļļas gleznu Celmiņa uzgleznoja 26 gadu vecumā. Tas bija laiks, kad māksliniece sāka izmantot fotogrāfijas kā izejmateriālu savu darbu tēmai. Degošā lidmašīna ir viena no pirmajām gleznām, kas ir attiecināma uz kara tematiku. Tiek minēts, ka šis darbs atspoguļo mākslinieces bērnības gadus, bēgot no dzimtās Latvijas un redzot Otrā pasaules kara šausmas.

Vēlāk sekoja posms, kurā Celmiņas mākslas stilam piedēvēja spēlēšanos ar popārtu (Pop Art). Liela mēroga koka un akrila dzēšgumijas reālistiskā reprodukcija Pink Pearl Eraser, kas tika radīta divdesmit deviņu gadu vecumā, tika pārdota izsolē par 1,565,000 dolāriem 2014. gadā. [Skat. JG278, rudens 2014, 1. lpp.]

Celmiņas limitētā skaita grafikas novilkumi ir pieauguši cenu vērtībā, pateicoties personālizstāžu un retrospekciju sasniegumiem Metjū Marka galerijā Ņujorkā (Matthew Marks Gallery) un Losandželosā 2018. gadā. Grafiku estampu sarakstā Sjūzanas Šean galerijā (Susan Sheehan Gallery) Ņujorkā Celmiņa kotējas (tiek vērtēta) robežās starp 10,000 un 50,000 dolāriem. Te parādās augstāko cenu amplitūdas gals, bet reti kurš vairs var atrast Celmiņas grafiku novilkumus par 5,000 dolāriem vai mazāk.

Vijas Celmiņas mākslas darbu cenas turpinās augt. Viņas gleznu un grafiku skaits ir ļoti ierobežots, kas ir izskaidrojams ar mākslinieces metodisko un skrupulozo pieeju darbam. Turklāt, daudzi darbi ir muzeju kolekcijās, samazinot darbu skaitu, ko varētu iegādāties privātkolekcionāri. Pieprasījums ir liels, darbi izcili un kolekcionāri cīnīsies par to iegūšanu savā īpašumā.

Vieni no ievērojamākajiem darbiem, kas noteikti būs izsolēs nākotnē, ir zvaigžņotās nakts debess lielās eļļas gleznas. Dažas no tām ir pat 90 × 122 cm lielas. Līdzīgas tematikas gleznas, daudz mazāka izmēra, ir pārdotas par 2 miljoniem dolāru. Ir viegli paredzēt, ka lielākās gleznas pārsniegs 10 miljonu dolāru cenas robežu, ja jau viņas zīmējumi ir pārsnieguši 4 miljonu dolāru zīmi.

Šīs izsoles ir būtiskas. Plaukstošajā mākslas tirgū 2018. gadā divdesmit augstākās mākslas darbu summas sākās ar 157 miljoniem dolāru par Amadeo Modigliani līdz 37 miljoniem par Pikaso. Dženija Savilje (Jenny Saville) sasniedza augstāko darbu cenu 12,4 miljonu dolāru apmērā starp mūsdienu (vēl mūsu vidū esošajām) māksliniecēm. Šī cena, gan jāatzīmē, neiekļuva starp top 100 izsoļu cenām 2018. gadā.

Bet Celmiņa nealkst pēc superzvaigznes statusa un miljoni par viņas darbiem ir patiesi vienreizējs sasniegums.

Izsoļu un izstāžu top vērtējumu sarakstā Celmiņa kopumā tiek atzīmēta starp 10 pazīstamākajām māksliniecēm sievietēm. Starpība cenās starp sieviešu un vīriešu radītajiem mākslas darbiem lēnām izlīdzinās, un Celmiņas darbi jau tagad tiek atzīti kā izcila māksla.

Patiesībā, ikvienam latvietim, kura īpašumā ir Vijas Celmiņas mākslas darbs vai darbi, jārūpējas par to uzturēšanu, izstādīšanas apstākļiem, jo tie ir atzīti par ļoti vērtīgiem. Latviešu mākslinieku darbi bieži tiek pārdoti izsolēs utt. par minimālām summām. Ja starp tiem kāds no lēti pārdotajiem mākslas darbiem izrādītos Vijas Celmiņas radīts, tā būtu ļoti „dārga” kļūda.

 

 

* Vijas Celmiņas darbi, kopā ar M. Bendžamina Herdona (M. Benjamin Herdon), Deivida Hirši (David Hirschi) un Pera Keselmara (Per Kesselmar) darbiem ir izstādīti pašreizējā galerijas inde/jacobs izstādē „Krāsas, toņa un redzējuma lauki“ (FIELDS of Color, of Tone, of Vision) līdz šī gada 20. jūnijam.

 

Vilis Inde ir jurists, mākslas zinātnieks, vairāku grāmatu autors. Vada galeriju inde/jacobs Marfā, Teksasā. Kopā ar Sarmu Muižnieci Liepiņu un Lindu Treiju organizējis divus kultūras pasākumus rainis/marfa (skat. Sarmas Muižnieces Liepiņas rakstu Dau ga va / Ter lin gua JG283: 2015. g. ziemas nr.) un gaisma/marfa (2018) Rietumteksasā. Pārtulkojis angļu valodā Raiņa lugu Zelta zirgs, kas ir daļa no triloģijas The Glass Mountain Trilogy: Climbing the Mountain, The Golden Horse by Rainis, and The Castle of Light. (2015). Pašreiz strādā pie grāmatas par Latvijas vēsturi, kuras mērķauditorija ir mūsdienu jaunatne un cilvēki, kurus interesē Latvija.

                           No angļu valodas tulkoja Linda Treija

 

 

 

 

Jaunā Gaita