Linda Treija

ANNA BAKLĀNE STARP CILVĒKIEM, ZVĒRIEM UN PUĶĒM

 

Arktiskā lapsiņa, aizpogājusies līdz zodam zilā mantelītī, ausis kā lokatorus izslējusi, raugās mūsos ar savām melnajām pogveidīgajām ačtelēm. Mondriāna (Piet Mondrian) auksti izkalkulēto ģeometrisko laukumu un līniju fonā mazais pūkainais purniņš liekas tik mīlīgs un silti aizkustinošs. Mākslinieces Annas Baklānes sireāli reālā pasaule sastāv no dzīvām radībām, sākot ar skudrām un beidzot ar skudru lāčiem. Pa vidu rindojas radi, draugi, dzīvnieki, kukaiņi, veidojas ainavas un uzzied ziedi. Par katru Annas gleznu varētu uzrakstīt teiksmainu stāstu.

Darbā Viņu (Her, 73. lpp) pašportreta matos mazais melnais kaķītis/mošķītis zobos tur kārtējo pindzeli, kas pilina krāsu asaras. Varbūt, lai padzirdītu čūsku, kas ložņā starp ziediem matu lentā? Mošķītis ir daudz jaukāks nekā blūzes raksts ar kaķveidīgo radību atieztajiem zobiem. Pašportretiski portretisks pieskāriens gleznā ir tik tikko ieraugāms pie pašas darba apakšas. Tur ir iegleznots māk­slinieces pirkstu tvēriens ar otu, kas vēl steidz iezīmēt zilajā kakla bantē baltas pumpas. Annas darbi pieprasa ieskatīšanos zīmējumā, līniju izsekošanu un aizdomāšanos par simboliem.

Vērojot Annas darbu evolūciju, redzams, ka līnija paliek smalkāka, profesionalitāte pieaug, simbolisms sabiezinās un krāsas paspilgtinās. Daži darbi ir kā brāļu Grimmu pasaku attēli, daži kā Kārļa Skalbes darbu iespaidoti. Foni gleznās no kliedzošu grafiti pildītiem, krāšņas faunas noklātiem var nomainīties uz mierīgi apcerošiem. Tie palīdz izcelt gleznu personāžus un padziļina psiholoģisko noskaņu. Koši zaļais pamats gleznā He plowed her, and she cropped* (1. lpp.), ļauj izcelties sejas profilam, melnajam apmetnim ar grafiskajiem simboliem un tām zilajām pilēm, kas bieži parādās Annas portretos un darbos. Trauslajā auguma siluetā, elegantajās līnijās, smalki izgleznotajās detaļās, it sevišķi matu rotājumos, jūtams dziļi personisks pieskāriens.

Gleznā Apgaismotās (Illuminated, 56. lpp.) var novērot sarunas vai pat klačošanos divu sieviešu starpā. Ziņas un jaunumi kā ziepju burbuļi aiziet pasaulē un pēc laika pārplīst. Eksotiski puķainās kleitas pauž jaunību un skaistumu. Tauriņi plivinās ap tēliem, kamēr, nonākuši meiteņu matos, pārvēršas par matu sprādzēm. Maza, zila vabolīte, uzsākusi savu ceļu pa auduma virsmu, pat nenojauš, ka šī botāniskā pasaule ir butaforija vien auduma kārtas plānumā. Tumšais fons gleznā ir kā Vijas Celmiņas veidotais debess jums – bezgalīgs un neaptverams.

Annas gleznotais dzīvnieku cikls ir aizsācies, meitas Lotes ierosināts. Dzīvnieciņi ir piesavinājušies cilvēciskas īpašības, bet varbūt tās ir arī raksturīgas viņu pasaulei? Zaglis (18. lpp.) ar ķermeņa kustību vien jau norāda, ka caurspīdīgi zilais kristāls nepieder viņam. Bet tad atkal – kā tu neticēsi dzīvnieciņam ar tik dzidri zilām acīm? Albīnais ezītis (46. lpp.), ieriktējies uz kādas galvas virsmas, simbolizē neordinaritāti, retu ideju, neierastu domu. Gandrīz parādiski perfekto pelēkā kaķa portretu (The Cat with Pink Collar, 2016) mākslinieciski izjauc skaisti iegleznotais, atirušais, sarkanais diega galiņš pie zilās pogas. Kārumnieka (Sweet Tooth, 2016) mēlīte ir pieņēmusi to pašu krāsaini svītraino rakstu, kas ir rokās turētajā konfektē. Glezniņā Slepenais pielūdzējs (Secret Admirer, 2016) vilciņš vai nu jau ir saņēmis no pielūdzēja ziņu, vai pats dodas iemest pastkastītē pielūgsmes vēstuli.

No kukaiņu pasaules Annas darbos visbiežāk varam sastapt tauriņus. Daphnis Nerii (7. lpp.), pieplacis lillīgajam ziedam, ir spējis izvairīties no zilajām ūdens pilēm. Tauriņi dominē kā pārmaiņu simbols, tie ielido un iedzīvojas vai katrā otrajā Annas gleznā.

Simboliem ir liela nozīme mākslinieces izteiksmē. Tie var spēlēt noteiktu lomu viņas personīgajā pasaulē un prātā, bet skatītājiem ir atļauta brīva vaļa tos interpretēt. No darbiem dveš dziļums, kas liek aizdomāties. Tie galīgi nav tikai ārēji krāšņi un iekšēji tukši, jo vizuālais sniegums līdzsvarojas ar darbu psiholoģisko saturu. Gleznu izmēri ir dažādi, vairumā tiek gleznots uz audekla ar eļļu, bet smalkā un profesionālā gleznošanas tehnika ir vienādi perfekta neatkarīgi no darbu lieluma.

Anna ieguva mākslas maģistres grādu Latvijas Mākslas akadēmijā pie profesoriem Normunda Brasliņa, Kristapa Zariņa un Jura Jurjāna 2008. gadā. Domāju, ka var sajust kaut nelielu, bet iespaidu no viņas skolotājiem. Tas parādās izteiksmīgajā portretā, figurālajā kompozīcijā un krāsu spožumā.

Anna Baklāne izstādēs piedalās jau kopš 2000. gadu sākuma. No lielākajām personālizstādēm var minēt izstādi „Nomoda sapņi” galerijā „Daugava” 2009. gadā un personālizstādi „Sociālais tīkliņš” Agijas Sūnas mākslas galerijā 2010. gadā. Anna ieguva Gada gleznas balvu 2009. gadā par gleznu Nomoda sapnis jeb Kukas parādes portrets. Māksliniece daudz piedalās kopizstādēs gan Latvijā, gan Eiropā, it sevišķi Vācijā. Jāpiemin piedalīšanās starptautiskajā vizuālās māk­slas izstādē NordArt 2015. un 2018. gadā Vācijā. NordArt ir viena no lielākajām žūrētajām laikmetīgās mākslas izstādēm Eiropā un atklāj visdažādākos vizuālās mākslas aspektus. Pagājušajā gadā māksliniece tur piedalījās ar savu gleznu Mums pieder zvaigznes (We Own the Stars, 2017).

Anna ir dzimusi mākslinieku Vijas Maldupes un Jura Baklāna ģimenē. Abas Annas māsas, Ieva (skat. JG296) un Liene, arī ir gleznotājas. Māksla un gleznošana ir iesūkusies viņā jau no agras bērnības un tāpēc no sirds var ticēt Annas maģistra darbā rakstītajiem vārdiem: „Es gleznošanu pilnā mērā apzinos kā savu profesiju un neliekuļojot varu apgalvot, ka to turpināšu, kamēr elpošu”.

___________________

* Citāts no Šekspīra (William Shakespeare) lugas Antony and Cleopatra, 2. cēliena 2. skata

 

Par mākslinieci tuvāku informāciju var iegūt: <https://www.instagram.com/anna_baklane/> ,  <https://www.facebook.com/artist.kuka.anna/>

 

Linda Treija, Amerikas Latviešu Mākslinieku apvienības (ALMA) prezidente, ir JG mākslas redaktore.