I N   M E M O R I A M

(A. L.) (J. Š.)

 

Mārtiņš Štauvers 1927.13.VI - 2019.24.V

Montreālā pēc ražena mūža acis slēdzis Ziemeļamerikas latviešu Jaunatnes dziesmu svētku tēvs – to idejas autors un pieckārtējs izvedējs (1975-1987). Jaunatnes dziesmu svētki, kas dziļi un vienlaicīgi iesaistīja 3 paaudzes, tomēr ir tikai maza (kaut daudzu atmiņā tā spožākā) daļa no šī nenogurstošā tautas darbinieka devuma. Jau kā audzēknis Memingenas latviešu bēgļu ģimnāzijā Vācijā, Mārtiņš ir skautu vadītājs, korists un skolas žurnāla līdzstrādnieks. Vēlāk Kanādā apgūst pārtikas zinības universitātēs Vinipegā un Montreālā, un ieņem vadošus amatus šīs nozares profesionālās organizācijās. Līdztekus nepārtraukti darbojas trimdas latviešu jaunatnes darbā un kultūras pasākumos, ilggadīgs latviešu skolas pārzinis, jaunatnes žurnāla Ceļinieks, un vēlāk Montreālas Ziņotāja redaktors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Raistera fonda balvu, Latviešu Preses biedrības un LNAK un PBLA goda diplomiem un atzinības rakstiem.^[1]  Savas meitas Daces vārdiem – viņas enerģiskais tēvs „dzīvoja savu ‘dzīvības brīnumu’ katru dienu.”

 

Vaira Paegle 1942.6.VII - 2019.14.VI

Dzimusi Zerviņa, Vaira atstāj dzimto Rīgu un dzimteni 2 gadu vecumā, nonāk ASV, iegūst maģistra grādu vēsturē, uzsāk sabiedriski politisku karjeru – vispirms ASV, tad Latvijā. Kā PBLA priekšsēde 1995. gādā apceļo Sibīrijas latviešu novietnes, panāk Krievijas Latviešu kongresa iekļaušanos  PBLA. Vēlāk Saeimas deputāte, arī  valsts prezidenta kandidāte. Starp vairākiem apbalvojumiem Daugavas Vanagu zelta nozīme. 2010. gadā atgriežas ASV, lai būtu tuvāk ģimenei un strādātu pie sava memuāra – The Thorns of Freedom / An Exile’s Return to Latvia (Brīvības ērkšķi / Trimdinieces atgriešanās Latvijā),^[2] ko viņas alma mater  Ņuhempširas universitāte ierindojusi starp šī gada 7 obligāti lasāmajām grāmatām. Darbīgais mūžs aprimst ASV pilsētā Hartfordā. Ģimene Vairas pelnus guldīs latviešu Brāļu kapos Ņujorkas Katskilu kalnos

 

Pāvils Vasariņš 1928.25.IV - 2019.21.VI

Pēc profesijas ārsts-dermatologs, strādājis Kanādā un Latvijā. Līdztekus literāts, daudz publicējies Jaunā Gaitā un citos preses izdevumos, rīkojis literārus vakarus, rediģējis un izdevis savas dzīvesbiedres Ainas Zemdegas kopotos rakstus. Pāvila paša recenzijas, apceres un reportāžas sakopotas grāmatā  Varavīksnes spēks. 2011. gadā saņēma Ērika Raistera  piemiņas fonda balvu par izcilu devumu latviešu žurnālistikā. 

 

G r ā m a t a s

(V. G.)

BALVAS

Rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā 2019. gadā piešķirta Andrim Akmentiņam par romānu Skolotāji, igauņu dzejniekam Contram (Margum Konnulam) un tulkotājam Guntaram Godiņam par grāmatu Tik grūti ir būt latvietim, kā arī dzejniekam Eināram Pelšam par grāmatu Rembo 2016.

Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā piešķirta Aivaram Kļavim par romānu triloģiju Ceļš uz nezināmo zemi. Baltvilka balvu bērnu un jauniešu grāmatu mākslā saņēmusi Anete Melece par ilustrācijām savai grāmatai Kiosks, kā arī atzīmēts viņas devums Laura Gundara grāmatas Vaļa balss vizuālajam tēlam. AS „Latvijas valsts meži“ balvu „Jaunaudze“ par debiju bērnu literatūrā un grāmatu mākslā saņēmis Sergejs Timofejevs par grāmatu Pasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi. Lasītāju simpātiju balsojumā pirmajā vietā izvirzīta Ilmāra Ziemaņa grāmata Peļķīte ar Anda Reinberga ilustrācijām.

Baltvilka balvas starptautiskā laureāte šogad ir itāļu rakstniece Andžela Naneti par stāstu Mans vectēvs bija ķiršu koks.

 

LATVIEŠI CITVALODĀS

Zanes Zustas grāmata Ucipuci meklē mājas ir pirmā latviešu bērnu oriģinālliteratūra, kas ir izdota un tulkota Ķīnā.

Māras Zālītes autobiogrāfiskais romāns Pieci pirksti, kas vēl arvien ir viens no atzītākajiem un pieprasītākajiem latviešu mūsdienu prozas darbiem, piedzīvojis tulkojumu arī krievu valodā (tulk. Roalds Dobrovenskis).

 

PAR LATVIEŠIEM CITVALODĀS

Torontietis Viesturs Zariņš, kas jau vairākus gadus pētījis vairāk nekā simts gadus seno latviešu imigrantu vēsturi Manitobas provincē, savus pētījumus sakopojis nopietnā, ar fotogrāfijām bagātīgā izdevumā Latvian Pioneers, Socialists and Refugees in Manitoba – An illustrated journey through the history of Latvians in Manitoba. Autors uzsver, ka „Manitobas latviešu stāsts, protams, ar savu akcentu, ir atkārtots daudzās latviešu kolonijās Kanādā un Amerikā. Neskatoties uz milzīgo progresu tehnoloģijā un komunikācijā kopš pirmie latvieši ieradās Manitobā, tas ir stāsts, kur saplūst laiku telpas, pagātne, tagadne un nākotne. Tas ir imigrantu stāsts, atstājot dzimteni grūtos laikos, ierodoties svešā zemē, tur izveidojot jaunu dzīvi, arī stāsts par asimilāciju. Tas ir ne tikai viņu stāsts bet arī mūsu“.

 

DZEJA

XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanādā laikā Rakstnieku cēlienā divi dzejnieki ieradās ar jaunām dzejas grāmatām. Laris Krēsliņš savus kodolīgos, asprātīgos un zīmīgos īsdzejoļus sakārtojis krājumā Kad tu brauksi prom. Savukārt Juris Zommers pēdējo gadu dzejoļus sakopojis grāmatā Vārdu sapnis.

Dzejnieka Jāņa Rokpeļņa devītais dzejas krājums Tīmeklītis ir plaukstas vai kabatas, vai viedtālruņa lieluma grāmatiņa un ar askētisko share zīmi uz vāka mūsdienīgi aicina lasītāju dalīties jeb „kopīgot saturu” – gan ar tuvākajiem, gan varbūt ar visu globālo tīmekli.

Dzejas krājums Klusuma forma ir dzejnieka Jāņa Vādona trešā grāmata, kurā iekļauti no 2014. līdz 2018. gadam sarakstītie dzejoļi.

Dzejnieka Artūra Puntes grāmata Jērcēnu pagasta nezāļu herbārijs radīta kā patstāvīgs mākslas objekts, kur teksts ir tikai viena no mākslas darba sastāvdaļām. To veido rāmis – herbārijs – mistifikācija. Vēsturiskus, tostarp pat 19. gadsimtā vāktus, herbārija taksonus piedāvāja LU Botānikas muzejs. Grāmatas tekstuālo daļu veido poēma Ieceļotāji, kā arī trešā „grāmata” šajos pašos vākos – dzejas krājums, kas vienlaicīgi ir arī poēmas saturiskais paplašinājums.

Dzejnieces Montas Kromas (1919-1994) simtgadei izdota dzejas izlase Trotuārs.

Anda Surgunta krājumā Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm publicēta dzeja, kas tapusi laika posmā no 2003. līdz 2018. gadam.

 

PROZA

Gundegas Repšes jaunā eseju grāmata Skiču burtnīca. Simts sniedz autores personisku ieskatu aizvadītajā Latvijas simtgades gadā, dienasgrāmatā tverot laika posmu no 2017. gada 18. novembra līdz 2018. gada 18. novembrim. „Līdzās Latvijas simtgades fanfarām un bagātīgajām svētku reportāžām gribējās saskatīt jubilejas gadu caur viena indivīda pieredzi. Ieraudzīt (vai neieraudzīt) valsti sevī. Žanrs – dokumentāla esejistika –,“ jauno darbu komentē pati autore.

Romānā Vilcene un atraitnis dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis risina vientulības tēmu.

Finansista un rakstnieka Toma Kreicberga romānu Havanas kaķu karalis sākotnēji publicēja liela ASV izdevniecība Katherine Tegen Books (HarperCollins) un tas nu jau tulkots četrās valodās. Romāns skata Kubas komunisma spožumu un postu pirmās mīlestības skarta amerikāņu pusaudža acīm.

Rakstnieks Arnolds Auziņš grāmatā Kā pliks pa nātrēm dalās ar spilgtākajiem, humorīgākajiem notikumiem no savas dzīves un ir pateicīgs liktenim, ka ir bijusi laime satikties un iepazīties ar daudziem interesantiem cilvēkiem, ievērojamām personībām.

Iznācis un atvēršanu draugu pulkā piedzīvojis jaunās latviešu rakstnieces Ligitas Paegles pirmais stāstu krājums Visas sēdvietas izpirktas, dzīvīgs vērojums par mūsdienu cilvēka sarežģīti vienkāršo dabu.

Vitālija Judina grāmata Torņi un vīns. (Ne)rīdzinieka stāsti ir personisks, krāšņi ilustrēts stāstījums, kas ir drīzāk atmiņu, nevis arhitektūras rokasgrāmata un varbūt tikai daļēji ir labu vīnu karte, ko izveidojis diplomēts someljē. Torņi un vīns šai grāmatā pirmkārt ir simboli un sabiedrotie. Grāmata izdota arī angļu un krievu valodā.

Grāmata Sava ceļa gājējs Matīss Siliņš vēs­ta par 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma izcilu personību. Matīss Siliņš atstājis man­tojumā darbus kartogrāfijā, etnogrāfijā, folkloristikā, lite­ratūrā, bijis ilggadējs Rīgas Latviešu biedrības muzeja pārzinis, vēlāk Latvijas Na­cionālā vēstures muzeja di­rek­tors. Mācējis daudzas sveš­va­lodas, pirmais pārtulkojis Li­vonijas Indriķa chroniku.

Ņemot par pamatu ārsta Jēkaba Nīmaņa atraitnes Skaidrītes Nīmanes vairāk nekā 275 priekšmetu, dokumentu, fotogrāfiju, mākslas darbu un citu lietu dāvinājumu Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere ir sarakstījusi grāmatu Carpe diem! Satver dienu! par izcilā bērnu ārsta dzīvi.

Lībiešu kultūras darbinieka Pētera Damberga (1909-1987) 110 gadu atcerei un filologa, lībiešu kultūras pētnieka Tenu Karmas (1924-2014) 95 gadu atcerei veltītajā izdevumā Lībiešu tautas dziesmas ievietoti rak­sti par lībiešu tautasdziesmu vākumiem, publikācijām, P. Damberga un T. Karmas dzīves gaitām. Grāmatā publicētas tautas dziesmas lībiešu un latviešu valodā, notis ar dziesmu vārdiem lībiešu valodā. Pievienots arī skaņu disks, kur lībiešu kultūras darbinieces un valodas mācītājas Zoja Sīle un Dagmāra Ziemele lasa grāmatā publicētās tautasdziesmas, Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist” un Ventspils lībiešu dziesmu ansamblis „Rāndalist” izpilda dziesmas, kā arī skan senie folk­loras krātuves ieraksti.

Lilita Krūze, kas ir viena no Latviešu Asociācijas Gērnsijā dibinātājām un Latvijas Republikas goda konsule Gērnsijā, grāmatā Latvieši Gērnsijā ar 20 interviju palīdzību stāsta par latviešu dzīvi šajā salā.

Grāmatā Kustinu dzīvi autors, ilggadējais žurnālists Andris Grīnbergs caur savas personības prizmu vēsta par žurnālista spilgtākajām atklāsmēm laiku lokos, īpašu uzmanību veltot Sēlijai un tās iedzīvotājiem.

Dace Judina un Arturs Nīmanis ar romānu Devītais, ko paši dēvē par pasaku pieaugušajiem, aizsākuši jaunu grāmatu sēriju „Laika stāsti”, mēģinot atbildēt uz jautājumu, vai šodienas varā ir izlīdzināt pagātni, lai mainītu nākotni. Cilvēki, vara, likteņi, laiks – četri atskaites faktori, kā tie ietekmē cilvēku.

 

TULKOJUMI

Klajā laists Ulda Bērziņa atdzejotais senspāņu varoņeps Dziesma par manu Sidu (Cantar de Mio Cid), kas vēsta par 11. gadsimtā dzīvojuša kastīliešu bruņinieka, saukta Sida (El Cid arābu valodā – ‘mans kungs’), dzīvi un varoņdarbiem.

Silvija Ģibiete kopā ar otru tulci – Anitu Muitinieci – iztulkojušas starptautisku bestselleru vācu rakstnieka Normana Olera (Norman Ohler) romānu Totālais skurbums: Narkotikas Trešajā Reihā (Der totale Rausch: Drogen im Dritten Reich).

Klajā laista poļu literatūras klasiķa Jaroslava Ivaškeviča (1894-1980) darbu izlase Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja, ko sastādījusi un tulkojusi Ingmāra Balode.

2017. gadā Semjona Haņina dzejoļus no krievu valodas tulkojuši 13 dzejnieki, tagad gandrīz tos pašus dzejoļus atdzejojis Ilmārs Zvirgzds, un par šo atdzejojumu ir ļoti labas atsauksmes.

Somu žurnālista un triju grāmatu autora Marti Bakmana (Martti Backman) dokumentālā spiegu romānā Spiegi (Vakoojat) galvenā varone ir latviete Marija Emma Tiltiņa, kas 20. gs. 30. gados vadīja ievērojamu spiegošanas tīklu, piegādājot Padomju Savienībai Somijas militāros noslēpumus (tulk. Gunta Pāvola).

Amerikāņu vēsturnieka, Jeila Universitātes profesora Timotija Snaidera (Timothy Snyder) grāmatu Melnā zeme. Holokausts kā vēsture un brīdinājums (Black Earth: The Holocaust as History and Warning) tulkojusi Ieva Lešinska. Kā uzsver Valters Nollen^­­dorfs, „grāmatas galvenā tēze: pats svarīgākais priekšnoteikums ebreju iznīcināšanai bija Hitlera un Staļina praktizētā valstu un politisko nāciju suverenitātes iznīcināšana, kas radīja bezlikumīgu telpu, kurā tas — un ne tikai tas — varēja notikt“.

Kādreizējās otavietes, tagad Mainā, ASV dzīvojošās Ilzes Bērziņas pirmā grāmata Hap­py Girl, ko viņa sarakstīja 1997. gadā, tajā atklājot savu pieredzi Latvijā 1990. gados, ir iztulkota latviski un pieejama grāmatu vei­kalos Latvijā.

Pasaulē pazīstamās čehu rakstnieces Alenas Mornštainovas romāns Hana ir tulkots jau 15 valodās, nu Jāņa Krastiņa tulkojumā tas iznācis arī latviski, caur meitenes Hanas likteni vēstot par savstarpēju iepazīšanu, iecietību un izpratni.

 

 

M Ā K S L A un M Ū Z I K A

(L. T.)

12. jūlijā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ar publisku sarunu un koncertu, klātesot Marka Rotko meitai Keitai Rotko Prizelai, tika atklāta jauna ekspozīcija ar mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbiem. Jaunajā mākslinieka darbu ekspozīcijā skatāmi līdz šim Latvijā neredzēti darbi no viņa mantinieku, meitas Keitas Rotko Prizelas un dēla Kristofera Rotko, kolekcijām, kas atspoguļo dažādus mākslinieka radošās attīstības periodus. Jauno ekspozīciju veido viena reālistiskā perioda kompozīcija, divas sirreālisma perioda gleznas, viena starpposma kompozīcija pārejā uz Rotko klasisko glezniecību un divas klasiskā perioda kompozīcijas.

Galerija Daugava, sadarbībā ar Valsts Tretjakova galeriju Maskavā, izdevusi albumu – katalogu Latvijas māksla Valsts Tretjakova galerijā. Galerijas kolekcija aizsākusies 19. gs. 60. gados, un tā tika nosaukta tās dibinātāju, Maskavas tirgotāja un tekstila fabrikanta Pāvela Tretjakova un viņa brāļa Sergeja Tretjakova vārdā. Šajā pasaules nozīmes muzeja krājumā atrodas vairāk kā pustūkstotis Latvijas mākslas darbu, sākot no 19. gs. 2. p., profesionālās mākslas sākotnes – Kārļa Hūna, Jūlija Federa līdz 20. gs. 80. gadiem – Ilzes Avotiņas, Aijas Zariņas, Daces Lielās, Ievas Iltneres, Ģirta Muižnieka, Vijas Zariņas u.c. darbiem. Izdevumā iespējams aplūkot 240 mākslas darbu reprodukcijas, izstudēt kataloga ziņas, iepazīties ar Tretjakova galerijas zinātņu kandidātes Tatjanas Zeļukinas apceri par kolekciju trijās valodās, latviešu, krievu un angļu. Š.g. jūlija sākumā Maskavas Valsts Tretjakova galerijā notika svinīgs pasākums par godu mākslas albuma atklāšanai, kā arī svinīga ceremonija, kurā parakstīja Latvijas-Krievijas kultūras sadarbības programmu 2019.-2021. gadam.

Šīs vasaras Cēsu Mākslas festivāla (06.VII - 18.VIII) tēma bija nacionālā kultūra globālajā laikmetā. Vērienīgās vizuālās mākslas programmas centrālais notikums – multimediāla ekspozīcija „Close-up / Tuvplāns” topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā un koncertzālē „Cēsis”. Tajās tika izstādīti tādi mākslinieki kā Edvīns Strautmanis, Svens Lūkins, Vija Celmiņa, Signe Baumane, Dovanna Pagovska (Pagowski), Artūrs Virtmanis, Indriķis Ģelzis, Voldemārs Avens, Daina Dagnija, Laimonis Mieriņš, Haralds Norītis, Ģirts Puriņš, Raimonds Staprāns, Laris Strunke, Imants Tillers, Sigurds Vīdzirkste, Reinis Zusters. Cēsu pils klētī izstādījās LMA bakalaura un maģistra diplomandi. Festivālā izskanēja latviešu diasporas mūziķu veikumam veltīti koncerti. Tika atskaņoti tādu latviešu komponistu kā Ādolfa Ābeles, Haralda Berino, Jāņa Mediņa, Helmera Pavasara, Jāzepa Vītola, Volfganga Dārziņa, Alberta Jēruma, Tālivalda Ķeniņa, Imanta Mežaraupa, Eduarda Šēnfelda, Arnolda Šturma, Daces Aperānes u.c. darbi. Jānis Putniņš sagatavoja kino filmu pro­grammu „Kalni”, savukārt koncertzālē „Cēsis” bija skatāmas sezonas labākās teātra izrādes. Festivāla lielais brīvdabas mūzikas notikums – Cēsu pils parka estrādē izcilā amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina slavenākā mūzikla Vestsaidas stāsts uzvedums.

Šī gada 17. un 18. augustā netālu no rezidenču centra „Mustarinda” (Somija) notika komponistes Annas Ķirses brīvdabas operas Koku opera. Vējgāzes pasaules pirmatskaņojums. Operas, kas uzsver vērtīgo veco mežu aizsardzības nozīmi, veidošanā iesaistīts plašs Latvijas mākslinieku loks: jaunā komponiste Anna Ķirse, arhitekti Austris Mailītis un Roberta Fišere, mākslinieks An­dris Eglītis, režisors Matīss Budovskis, libreta autors Andris Kalnozols, tērpu mākslinieki Mare Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops („MAREUNROL’S”), diriģents Artūrs Gailis, dziedātāji no Latvijas Radio kora grupas un kamermūzikas ansambļa mūziķi no Latvijas, kam pievienojas pasaulē viena no pazīstamākajām Petcolda flautas virtuozēm – Anna Petrini (Zviedrija). „Mēs ceram cilvēkos modināt pārdomas par cilvēka un dabas sarežģītajām lomām, pārjautājot cilvēka priekšstatus par to. Vai ideja, ka cilvēks ir pārāks par citām sugām, varētu kļūt par redzējumu, kurā mēs esam tikai daļa no visaptverošiem dabas procesiem?”, tā komponiste Anna Ķirse. Operas libreta iedvesmas pamatā ir vācu meža zinātnieka Pētera Volēbena (Peter Wohlleben) grāmata Koku slepenā dzīve (Das geheime Leben der Bäume), kurā autors atklāj dažādus pārsteidzošus veidus un formas, kā mežs aug un attīstās, kā koku ansamblis savstarpēji sazinās. Operas norises vieta mežā tika papildināta ar arhitektoniskiem un scenogrāfiskiem elementiem, neizjaucot lietu dabisko kārtību. Tika veidota dabas koncertzāle, kura tur paliks vismaz 5 gadus pēc operas beigām. Kad cilvēki to vairs neizmantos, tā ieaugs, sairs un pārtaps atkal par mežu, nepiesārņojot vidi.

 

 

M Ū Z I K A un L A I K S – 70

(L. G.)

Saistībā ar „Jauniešu dienu 2019” profesionālās izglītības kompetences centra „Rīgas Valsts tehnikums” Mācību centrā izskanēja koncertuzvedums ar aktrises Anitas Grūbes (dzejas un prozas lasījums), baritona Naura Indzera, basbaritona Imanta Erdmana un komponista Māra Lasmaņa (klavierpavadījums) piedalīšanos. Koncertā tika atskaņotas mīlas dziesmas ar latviešu literatūras klasiķu Friča Bārdas, Kaudzītes Matīsa, Pāvila Rozīša, Augusta Saulieša un Viļa Plūdoņa dzeju, ko izjusti izpildīja Nauris Indzeris. Savukārt Anita Grūbe klausītājus iepazīstināja ar pirmo latviešu dziedāšanas svētku, kas notika 1864. gadā Dikļos, organizētāja, skolotāja, rakstnieka un luterāņu mācītāja Jura Neikena (1826-1868) daiļradi.

Par godu Latvijā iecienītās dziedātājas, soprāna Endijas Rezgales dzimšanas dienai Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē izskanēja koncerts „No barokam līdz mūsdienām”. Uzvedumā kopā ar gaviļnieci uzstājās tenors Mārtiņš Zvīgulis. Abus skatuves māksliniekus uz klavierēm pavadīja pianists, vairāku nacionālas nozīmes un starptautisku konkursu laureāts Edgars Tomševics. Programmā bija iekļautas klasiķu Georga Frīdriha Hendeļa, Johana Sebastiana Baha, Volfganga Amadeja Mocarta, Franča Lehāra, Sergeja Rahmaņinova melodijas, kā arī Latvijā iecienītu komponistu Jāzepa Vītola, Jāņa Ivanova, Raimonda Paula, Riharda Dubras, Ērika Ešenvalda un Māra Lasmaņa dziesmas. Tā kā Endija Rezgale mūzikai profesionālā līmenī pievērsusies nevis Latvijā, bet gan dzīvojot Dienvidāfrikas Republikā, viens no viņas izpildītajiem skaņdarbiem bija populārās DĀR dziedātājas Rinas Juhu sacerētais skaņdarbs „Vai jūs dzirdat manu balsi pāri jūrai?”, kas tika izpildīts afrikandu valodā.

Pašā vasaras viducī vienā no visromantiskākajām Kurzemes pilsētām – Talsos – pulcējās 40 kori (vairāk nekā 1300 dalībnieku) no visas Latvijas, lai piedalītos 48. Latvijas Senioru koru svētkos. Sauleskalna estrādē norisa svētku kulminācijas koncerts „Jo dziedāju, jo skanēja” (virsdiriģents Gints Ceplenieks), kurā bez koriem piedalījās arī 12 deju kopas (virsvadītājs Reinis Rešetins), pūtēju orķestris „Talsi” (vadītājs Raitis Rērihs) un četri senioru vokālie ansambļi. ar pavadošo instrumentālo grupu Māra Vitkus vadībā. Par sekmīgu 48. Latvijas Senioru koru svētku norisi rūpējās senioru koru kustības vadītāji Daiga Galeja un Bruno Cabulis.

 

 

LAIKRAKSTAM LAIKS – 70 gadi

Vasaras viducī – godājamā latviešu grāmatizdevēja Helmara Rudzīša (1903-2001) dzimšanas dienā – Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Misiņa bibliotēka) notika ASV latviešu laikraksta Laiks 70 gadu pastāvēšanai veltīts sarīkojums. Preses izdevuma ilggadējo redaktori Ligitu Kovtunu, laikraksta līdzstrādniekus un uzticamos lasītājus sirsnīgi sveica viesi no tuvienes un tālienes. Tika nolasīts gan Latvijas Republikas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa apsveikums, gan laimes un izturības vēlējumi, ko Pasaules Brīvo latviešu apvienības un arī savā vārdā veltījusi organizācijas priekšsēde Kristīne Saulīte. Sveicēju vidū bija LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza, LR Kultūras ministrijas Mediju nodaļas vadītāja Aija Grišāne, Misiņa bibliotēkas direktore Dr. Venta Kocere un daudzi citi. Sarīkojuma turpinājumā izskanēja vairāki referāti, kam cieša saistība ar ASV latviešu laikrakstu Laiks. Referēja literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe (temats: „Laiks ceļo jeb ceļā pie lasītāja”), mākslas zinātnieks Māris Brancis (temats: „Laika Mākslas kalendārs”), Mag. hist. Agnija Lesničenoka (temats: „Laikraksta Laiks redakcijas dokumentārais mantojums Latvijas Valsts arhīvā”) un Ligita Kovtuna (temats: „Helmars Rudzītis un Laiks Latvijas kultūrainā”). Aktrise Indra Burkovska nolasīja fragmentus no H. Rudzīša darba „Manas dzīves dēkas”. Noskaņas radīšanai tika atskaņoti „Bellacord” ieraksti. Bibliotēkas darbinieki bija sarūpējuši tematisku izstādi no krājumā pieejamajiem materiāliem.

Savukārt sarīkojuma otrajā daļā tika prezentēta izdevuma Laiks 2018. gada literāro darbu sacensības uzvarētājas Lāsmas Gaitnieces jaunākā grāmata Par to, ko es tev neteicu. Tas ir īsprozas krājums – strukturēts divās daļās ar kopumā 15 stāstiem. Tajos attēlotā darbība noris dažādos laika posmos: gan Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju okupācijas gados, gan mūsdienās. Ne mazāk plašas ir arī ģeogrāfiskās robežas. Stāstos attēlotās situācijas notiek gan dažādās vietās Latvijā (Rīga, Jūrmala, Liepāja, Nīcas pagasts), gan tuvākās un tālākās ārzemēs (Ungārija, Šveice, Austrālija un pat Afganistāna). Īsprozas krājuma izdevējs ir SIA „VESTA-LK”, un tas iekļauts sērijā „Laika grāmata”. Darba redaktore ir Gundega Saulīte, māksliniece – Zane Neimane.

 

 

---

^[1] Pelnīti pilnīgākam ieskatam šī dižā vīra devumā iesakām viņa meitas Daces Aperānes sirsnīgo atstāstu laikrakstos Laiks (2019.20.-26.VII) un Latvija Amerikā (2019.20.VII).

^[2] Wellesley (ASV): Branden Books, 2018; Rīga: Vesta LK, 2019.