Gunta Plostniece

DIVI IESPAIDĪGI KONCERTI
XV LATVIEŠU DZIESMU UN DEJU SVĒTKOS KANĀDĀ

 

Gunta Plostniece un Māris Sirmais

Latviešu dziesmu svētku tradīcija ir bagāta. Ar to varam lepoties pasaules mērogā. Tā turpinās Latvijā, kā arī ārpus tās – zemēs, kur latvieši ir izveidojuši sev mājvietas. Būs grūti atrast kādu gadu, kurā nenotiek šie tautas iemīļotie svētki, kuri mūs vieno, kuri mūs saviļņo, kuros jūtam, ka esam daļa no šī dziesmotā brīnuma.

XV Latviešu dziesmu un deju svētki Kanādā risinājās no 3. līdz 7. jūlijam Toronto pilsētā. Tajos varējām baudīt piecus koncertus, tautas deju lieluzvedumu, jaundeju skati, kabarē vakaru, mākslas izstādi, teātra uzvedumus, filmas, rakstnieku cēlienu, lekcijas, latviešu rakstaino cimdu izstādi un, protams, balles – viena katrā svētku vakarā. Šī bija krāšņa, daudzveidīga programma, kur katrs svētku viesis varēja izvēlēties to, kas viņam tuvāk pie sirds.

Katriem dziesmu svētkiem ir sava seja. Tie veidoti ar zināmu domu, izceļot reizēm atsevišķu kori vai solistus māksliniekus, komponistus, repertuāru, vai pasūtinot jaundarbus.

Nepārprotami šajos svētkos spožākā zvaigzne bija no Latvijas ieradies Valsts akadēmiskais koris „Latvija" ar viņa respektējamo diriģentu Māri Sirmo. Bija izdevība iepazīt šo mūsu izcilo kori un tā darbību meistarklasē Trinity-St. Paul baznīcā jau svētku pirmās dienas pēcpusdienā.

Piektdien, 5. jūlijā, varējām vēl tuvāk izbaudīt kora mākslu koncertā Karaliskās konservatorijas (The Royal Conservatory) Koerner zālē. Patīkami bija redzēt pilnu koncertzāli un blakus latviešu publikai arī kanādiešus. Koncerts bija viens no kora pirmās koncertturnejas Kanādas pilsētās.

Kora koncerta programma bija daudzpusīga, iekļaujot tajā šīs dienas nozīmīgus Latvijas komponistus – Pēteri Vasku, Ēriku Ešenvaldu un Rihardu Dubru. Kanādas latviešu komponistus pārstāvēja Imanta Ramiņa, Tālivalda Ķeniņa un Jāņa Kalniņa kora dziesmas. Ejot ārpus latviešu mūzikas, plašākā mūzikas lokā, koris mums sniedza igauņu izcilo komponistu Arvo Part un Veljo Tormis kora dziesmas un kanādietes Eleonor Daley un amerikāņu pazīstamo komponistu Eric Whitacre un Morten Lauridsen darbus. Darbi bija ņemti no vislabākajiem kora mūzikas paraugiem.

Apskaužams bija kora Latvija šo dažādo darbu slavējamais tīri vokālais sniegums, kā arī diriģenta Māra Sirmā muzikāli zinīgā dziesmu interpretācija. Katrā dziesmā koris un diriģents bija atraduši piemērotu skaņu un teksta smalku gleznojumu. No latviešu komponistu dziesmu klāsta īpaši imponēja abi izcilie Ramiņa darbi – Ave verum corpus un Ubi caritas, Vaska mirdzošā Māte saule un Dubras intriģējošā Tu skaistō Dīva dōrza rūze. Dramatisks bija koncerta pēdējais sniegums – Tormis Dzelzs apvārdošana. Alegoriskais teksts uzburts ar spēcīgu, krāsainu mūziku, kuras atskaņojumā arī iesaistītas primitīvas bungas – gan bundzinieka rokās, gan paša diriģenta autoritatīvās, šoreiz pat valdonīgās rokās.

Šajos svētkos uzmanība bija vērsta uz latviešu Kanādas komponistiem un mūziķiem izpildītājiem. Svētki godināja komponistu Tālivaldi Ķeniņu, kura devums latviešu mūzikā ir cildens. Pelnītu ievērību guva komponisti Jānis Kalniņš un Imants Ramiņš. Varējām baudīt šo komponistu respektējamo daiļradi visos svētku koncertos. Arvīda Purva dziesmas koncertos atgādināja par viņa devumu dziesmu svētku organizēšanā un svētku garīgo koncertu atjaunošanā un garīgo kora darbu pūra bagātināšanā. Citi komponisti, kuri ierindojās šinī sarakstā, bija Jānis Norvilis, Juris Ķeniņš, Jānis Beloglāzovs un Ērika Joste (Yost).

Uzmanība arī bija vērsta uz mūsu instrumentālo kamermūziku un simfonisko mūziku. To dzirdēt ir reta izdevība, jo ārpus Latvijas būs grūti atrast latviešu akadēmiskās mūzikas vienības vai orķestrus, kuru repertuārā būtu galvenokārt latviešu komponistu darbi. Jāapsveic svētku mūzikas komiteju par uzņēmību sniegt mums šo maz dzirdēto mūziku.

Tādēļ ievērojams bija kamermūzikas un orķestra koncerts. Tas izskanēja 5. jūlijā tanī pašā Koerner zālē, kur drīz pēc starplaika dziedāja koris „Latvija". Tāds izkārtojums sākotnēji likās neveikls, bet tā nebija. Varējām mierīgi iebaudīt vakariņas, kafiju vai pat vīna glāzi un atgriezties koncerta vietā un klausīties kora koncertu ar labpatiku.

Kamermūzikas un orķestra koncertā mūs īpaši valdzināja Jāņa Kalniņa "Vijoļkoncerts fis mollā". Rakstīts Vācijā bēgļu nometnes apstākļos, tas pārsteidz ar brīnišķīgu dzīvības spēka un prieka apliecinājumu pirmās un pēdējās darba daļās. Vidus daļas Adagio izskan ar smeldzīgu, pat sāpīgu kantilenu solo vijoles rakstā, kas savā dziļā jūtu izpausmē ir aizrautīgi skaists. Tehniski spožs bija solistes vijolnieces Lauras Zariņas sniegums, balstīts ar bagātīgu skaņu orķestrī, kuru ar pārliecinātību vadīja diriģents Māris Sirmais. Šis vijoļkoncerts kopā ar I. Ramiņa un T. Ķeniņa darbiem ši gada sākumā bija ierakstīts kompaktdiskā ar šī koncerta tiem pašiem māksliniekiem. Jaunais ieraksts ir vērtīgs pienesums latviešu mūzikā, kas ceļos tālāk pasaulē.

Orķestrī spēlēja galvenokārt Kanādas Nacionālās operas mūziķi. Orķestra sniegumā vēl dzirdējām T. Ķeniņa rotaļīgo Scherzo concertante un Lolitas Ritmanes simpātiskā stila raksturīgo Uvertīru gaismai. Varējām baudīt šo darbu muzikālo atšķirību un novērtēt mūsu simfoniskās mūzikas dažādu stilu zarojumus. Diriģents Māris Sirmais, kuru pazīstam galvenokārt kā diženu kora diriģentu, vadīja šos darbus ar muzikālu izpratni un dziļu iejušanos mūzikas rakstā.

Koncerts iesākās ar kamermūziku. Ramiņa Ārija vijolei un klavierēm ļauj solo instrumentam skanēt visā savā pilnībā. Pats būdams vijolnieks, komponists rakstījis ar pieredzi un muzikālu inteliģenci. Vijole Lauras Zariņas rokās dziedāja! Tiešām patīkami bija redzēt un dzirdēt mūsu latviešu leģendāro Artūru Ozoliņu pie klavierēm. Viņa muzicēšana priekšzīmīga, kā vienmēr.

Programmā vēl atskanēja Jāņa Mediņa Rapsodija flautai un klavierēm, kur virtuozitāti varēja parādīt flautiste Agita Arista ar pianisti Rutu Vaivadi. Darbs ievij latviešu tautas dziesmas tipiskā tā laika romantiskā apdarē.

Ievērību pelnīja čellista Jāņa Laura T. Ķeniņa Sonātes čellam solo izcilais atskaņojums. Septiņdaļīgais darbs ļauj čellistam pielietot daždažādos šī instrumenta tehniskos paņēmienus. Tomēr tie saistīti meistarīgā muzikālā rakstā.

Pirms starpbrīža dzirdējām Jāņa Mediņa, Pētera Barisona un Lolitas Ritmanes solo dziesmas Ilzes Paegles un pianistes Rutas Vaivades izpildījumā. Skaistas bija Mediņa Birztaliņa un Barisona Rokas. Ritmanes Lietus līst manā pilsētā priekšnesumā arī piedalījās čellists Juris Ķeniņš. Dziesma izskanēja izteik­smīgi ar mistiski krāsainu teksta raksturojumu.

Abi šie koncerti – Akadēmiskā kora „Latvija" un kamermūzikas/orķestra koncerts – sniedza mums izcilus māksliniekus un labi pārdomātu programmu. Būtu gan gribējies dzirdēt arī kādu šīsdienas latviešu kamermūzikā pavisam jaunu ceļu pārstāvjus. Tādi mums ir. Tomēr varējām baudīt koncertus ar patiesu labpatiku un varējām lepoties gan ar mūsu komponistiem,. gan ar izpildītājiem. Tiešām esam bagāti!

 

Gunta Plostniece ir diriģente, muzikoloģe, dziedātāja, pianiste. Beigusi Filadelfijas Mūzikas akadēmiju (Philadelphia Musical Academy) un ieguvusi maģistra grādu Pensilvānijas universitātē (U. of Pennsylvania). Bijusi virsdiriģente Latviešu Dziesmu svētkos, diriģējusi Filadelfijas ConcertOPERA. Vada Filadelfijas latviešu koncertkori. Iedziedājusi CD Latvian Sacred Song, kas guvis izcilas atsauksmes presē. Raksta un lasa lekcijas par latviešu mūziku.