Dace Aperāne

SPILGTI IESPAIDI RĪGAS KONCERTSEZONAS SĀKUMĀ

 

Priecājos par iespēju septembra otrā pusē būt Rīgā un piedzīvot vairākus izcilus koncertus, kā arī apmeklēt un piedalīties Pasaules latviešu konferencē Cēsu koncertzālē.

LNSO (Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra) sezonas atklāšanas koncertā 20. septembrī Lielajā Ģildē valdīja svinīga un pacilāta gaisotne. No skaisti sastādītās programmas, kurā skanēja Ludviga van Bēthovena Koncerts vijolei un orķestrim Re mažorā op. 61, pasaules slavenā vijolnieka Franka Pētera Cimmermaņa smalkjūtīgā interpretācijā, un Riharda Štrausa monumentālais opuss Tā runāja Zaratustra, īpaši spilgtā atmiņā palicis izcilās vidējās paaudzes komponistes Gundegas Šmites jaundarbs, LNSO pasūtinājums Ιώ. Ēosa. Komponistes iedvesmas avoti šim opusam bijuši: „gan rītablāzmas neskaitāmie gaismojumi, gan dramatiskie sengrieķu mīti par patiesu gaismas redzēšanu.” Jau no pirmajām taktīm, īss, tembrāli krāšņs motīvs piesaista uzmanību un ieved klausītāju Gundegas Šmites izdomu bagātajā un nianšu pilnajā skaņu pasaulē. Opusa vidusdaļā ritmiskas pasāžas kontrabasos pastiprina skaņdarba senatnīgās intonācijas, kuras dramatiski un tembrāli attīstītas arvien plašāk, līdz mistiskai izskaņai orķestra augstākos reģistros. LNSO mūziķi, diriģenta Andra Poga vadībā, degsmīgi pirmatskaņoja G. Šmites pilnskanīgo simfonisko opusu. Gundega Šmite ir LNSO 2019./2020. gada sezonas rezidējošā komponiste. Decembrī viņas Akordeona koncerts skanēs LNSO cikla Simfoniskais hits ar Goran Gora koncertā, bet 16. aprīlī paredzēts viņas jaundarba pirmatskaņojums īpašam kontrabasu orķestrim.

Nedēļu vēlāk, 27. septembrī, apmeklēju JVLMA (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas) simfoniskā orķestra un jauktā kora Sezonas Atklāšanas koncertu JVLMA Lielajā zālē, kuru atklāja JVLMA rektors Guntars Prānis. Šī programma izskanēja arī Pasaules latviešu konferences atklāšanas koncertā Cēsīs 29. septembrī. Varēja apbrīnot jauno simfoniskā orķestra mūziķu spožo tehniku un muzikalitāti, atskaņojot Tālivalda Ķeniņa Koncertu vijolei un simfoniskajam orķestrim, diriģenta Kaspara Ādamsona izcilā vadībā. Soliste Eva Bindere briljanti un ar dziļu izteiksmi nospēlēja virtuozo vijoles partiju. Koncertam introspektīvu noskaņu piešķīra divas kordziesmas – Alfrēda Kalniņa Ziedoņa rīts un Jāņa Kalniņa Pamestā baznīca, kuras JVLMA koristi smalkjūtīgi nodziedāja diriģenta Jāņa Baltiņa vadībā. JVLMA simfoniskais orķestris un JVLMA jauktais koris ar diriģentu Kasparu Ādamsonu atskaņoja Alfrēda Kalniņa kantāti Pastardienu un viņa dramatisko, vērienīgo kantāti Jūra ar lielu iedvesmu un sparu, izpelnot ilgus aplausus no klausītājiem. Sakarā ar JVLMA 100 gadu jubilejas svinībām, šogad un 2020. gadā ir paredzēti vēl citi augstvērtīgi koncerti ar talantīgo JVLMA studentu, mācībspēku un viesu mākslinieku piedalīšanos.

Skats no Imanta Kalniņa operas Spēlēju, dancoju 26. septembrī Latvijas Nacionālajā operā

Lielu muzikālu pārdzīvojumu sagādāja Imanta Kalniņa operas Spēlēju, dancoju jauniestudējuma pirmizrāde 26. septembrī Latvijas Nacionālās operas un baleta teātrī. Operas pasaules pirmizrāde notika 1977. gada 30. decembrī, bet pēc tam vienīgais jauniestudējums bija koncertuzvedums 2011. gada 15. septembrī. Imants Ziedonis, kurš operai sarakstīja libretu pēc Raiņa lugas Spēlēju, dancoju motīviem, par lugu secina: „Latviešu nacionālajā identitātē un simbolos spēcīgais Raiņa darbs meklē kosmiskos rītus, Visuma temperamentu.” Jauniestudējums, kura režisore bija Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Miķelis Fišers un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, bija ļoti laikmetīgs. Tas fascinējošos veidos vedināja pārdomas par latviešu tautai tuviem simboliem un to nozīmi mūsdienās, kā arī par dzīves ideāliem. Imanta Kalniņa mūzika jau no uvertīras pirmās melodijas ieved klausītāju senatnīgā, fantāziju pilnā pasaulē. Tota hipnotiskais, 6 toņu diatonisks motīvs, visai operai caurvijās un padziļina tās izteikti maģiskās reālitātes gaisotni. Tenors Raimonds Bramanis lieliski attēloja Tota kvēlo garu, saviļņodams klausītājus ar saviem izciliem dziedājumiem un harismātisko tēlojumu. Soprānā Marlēnas Keines skaistā balss spēja dzidri pacelties virs orķestra skaļāk nospēlētām pasāžām; viņas aktrises kustības un tēlojums brīnišķīgi atspoguļoja Leldes daudzveidīgās emocijas. Juris Ādamsons (Zemgus), Krišjānis Norvelis (Kungs), Ilona Bagele (Ragana), Ieva Parša (Zemesvēzītis), Rihards Mačanovskis (Aklais), Guntars Ruņģis (Vagars), Mihails Čulpajevs (Velnēns) un citi solisti arī bija savu uzdevumu augstumos. Diriģents Mārtiņš Ozoliņš dinamiski novadīja LNO orķestri; LNO koris Andra Veismaņa vadībā skanēja reti līdzsvaroti un spēlēja lielu lomu operas trīs cēlienu dramaturģijā. Pirmā cēlienā kora vērienīgie dziedājumi un to tembrālais skanējums man reizēm asociējās ar zināmu minimālisma mūzikas stilu, kas saklausāms amerikāņu komponista Philip Glass operā Satyagraha, no 1979. gada. Spēlēju, dancoju jauniestudējumu uzņēma ar ovācijām solistiem, orķestrim, diriģentam, radošai komandai un pašam autoram Imantam Kalniņam, kurš saņemdams saules puķes, tās turēja ar saulainu smaidu uz lūpām.

 

Komponiste / diriģente / pedagoģe Dace Aperāne ir JG redakcijas kolēģijas biedre.